Pie tehnikas kopš bērnības

2014. gada 28. marts 00:00

797

75 gadu jubileju martā svin Edgars Gasūns.

Braucot uz Rundāles pili, retais nepamana norādi uz retro auto ekspozīciju. To paša spēkiem izveidojis rundālietis Edgars Gasūns.
Senatnīgajos «dzelžos» viņš ieguldījis savus iekrājumus, vairākus gadus brīvo laiku pavadījis tikai darbnīcā vien, lai mašīnas atgūtu sākotnējo skaistumu. Kolekcijā ir braucamrīki, kas ražoti 1939. gadā, kad Edgars nācis pasaulē.

Rod «kaifu» darbā
Jubilārs ir īsts rundālietis tāpat kā viņa vecāki. Viņš dzīvo Pilsrundālē, «Mežmaļos». Pirmo izglītību ieguvis Pilsrundāles skolā, kas tajā laikā atradās Rundāles pils telpās. Mācījies Cēsīs, Jāņmuižā, par plaša profila traktoristu-mehanizatoru, vēlāk atgriezies strādāt mūspusē – Mežotnes mašīnu-traktoru stacijā.

«Jau no bērnības uzaugu kopā ar tehniku,» stāsta Edgars. Tēvs bijis mehanizators, līdz viņu iesauca leģionā. Pēc kara tētis pabeidza kombainiera kursus. Mamma apguva traktoristes profesiju. Edgars pusaudžu gados brīvajā laikā palīdzēja mammai tikt galā ar tehniku. «Tajā laikā man bija arī lielais BMW motocikls ar blakusvāģi. Skolotāji bija nikni, ka es tāds knariņš ar tādu braucamo, nereti neievērojot drošību, devos uz skolu,» atminas Edgars.

Mūža garumā rundālietis strādājis vairākos darbos, un visos bijis saistīts ar dažādiem spēkratiem. Strādājis ar traktoru, vadījis kravas automašīnas, bijis priekšniekiem šoferis, mehānikas inženieris. Par tehniku Edgars stāsta ar lielu aizrautību. Pensionārs darba gados nereti bijis priekšnieku mīlulis un kolēģu vidū apskausts savu darbaspēju dēļ. Pelnījis vairāk par pārējiem, izpelnījies paaugstinājumus darbā un vienmēr ticis pie jaunākās tehnikas. «Biju jauns un traks, mūžīgi neapmierināts ar sasniegto. Vienmēr gribējās ko jaunu. Pārējos kolēģos radās «darba kaifs», kas mudināja viņus strādāt vairāk,» atklāj jubilārs.

Paliek stepē
Ar kravas automašīnu, vedot bietes uz Jelgavas cukurfabriku, meistarīgais braucējs vienīgais spēja piecas reizes dienā veikt ceļu Bauska– Jelgava–Bauska. Vedot kūdru no Misas uz kolhoziem, viņa vadītās kravas masa bijusi 3,5 tonnas, kamēr cits «smagajā» ietilpinājis nepilnu tonnu. «Tas tāpēc, ka es strādniekiem aizvedu aliņu un viņi man vienmēr iekrāva no apakšējiem slāņiem slapjāko kūdru,» smej Edgars.

No laikiem, kad desmit gadu garumā strādājis «Lauktehnikā», vīrs atminas daudz krāšņu piedzīvojumu. «Tie ir viņa jaunības dienu varoņstāsti,» piebilst sieva Anna. Edgars izbraukājis daudzas vietas. Spilgti viņš atminas Volgogradu Krievijā, kur vajadzēja nogādāt astoņas deviņas tonnas smagu kravu ar tīrīšanas līdzekļiem. Lielā automašīna līdz ar citiem vedējiem iestiga stepē. Palīdzība meklēta visos virzienos. Divas nedēļas viņš nodzīvojis lauku mājā pie kādas sieviņas, kas negaidīto ciemiņu uzņēma un paēdināja. Traktorus, kas palīdzēja izvilkt spēkratu, sarunājis, pateicoties savam uzņēmīgajam raksturam un Rīgas balzamam. «Tajā laikā mūsu dzira spēja atrisināt visas problēmas,» piebilst jubilārs.

Apmēram 20 gadus Edgars strādājis Rundāles pilī. Sākotnēji pieņemts par šoferi, bet pēc paaug-stinājuma kļuva par direktora vietnieku saimnieciskajā darbā. «Ar vadības norādēm visi smagie darbi bija uz maniem pleciem.» 90. gados pirms pensijas viņš nodevās zemkopībai. Mēģinājis audzēt kviešus, kartupeļus, cukurbietes, bietes u. c. Edgars stāsta, ka pašu audzētos un novāktos kāpostus vedis uz Novgorodas tirgu. «Brīvdienās pa nakti braucām, pa dienu tirgojām. Bija reizes, kad pārvedām mājās 1500 rubļu. Tā bija liela nauda, ne visi gadā tādu algu saņēma.» No pārdošanas iekrāto naudu viņš ieguldīja vaļaspriekā – retromašīnu iegādē.

«Aplido» mašīnas
Kolekcijas pirmo spēkratu – «Horch» – Edgars iegādājās 1977. ga-dā. Par retroautomašīnām viņš sāka interesēties, pateicoties Rundāles pils muzeja pirmajam direktoram Laimonim Liepam, kura padotībā tolaik strādāja. Priekšnieks Rīgā parādīja vēsturisko mašīnu, kas piederēja latviešu teātra un kino aktiera Jāņa Oša brālim Ernestam. «To ieraugot, man rokas sāka drebēt. Trīs gadus braukāju pie saimniekiem, kamēr viņi bija ar mieru to pārdot. Katru reizi mašīnas cena tika paaugstināta. Sāka ar sešiem tūkstošiem, rezultātā to nopirku par 9000 rubļu.»

BMW-327 sporta kupeja, kas ražota saimnieka dzimšanas gadā, iegūta pēc 15 gadu «aplidošanas». Parasti mašīnas ir sliktā stāvoklī, tāpēc paša rokām atjaunotas vidēji piecu gadu laikā. «Aizeju uz darbnīcu un pārnāku mājās tik melns, ka paša suns nepazīst,» smej saimnieks. Pašlaik ekspozīcijā ir ap desmit automašīnu, nedaudz vairāk motociklu, mopēdu un motorolleru.

Edgaram vienmēr bijusi līdzās sieva Anna. Viņi ir pazīstami kopš Pilsrundāles skolas laikiem, kad 5. klasē sāka mācīties kopā. 1959. gadā apprecējās. Kundze smejot stāsta, ka viņas vecāki noteikti priecājās par ekonomisko izdevīgumu, jo viņa vienā gadā apvienoja trīs notikumus – skolas absolvēšanu, pilngadības svētkus un kāzas ar vienu balto kleitu. Laulībā piedzima dēls Agris, ir trīs mazbērni – Jānis, Elīna un Kristiāna. «Esmu laimīgākais cilvēks pasaulē, jo sasniedzu visu, ko dzīvē gribēju,» rezumē jubilārs.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Pie tehnikas kopš bērnības

Kategorijas