Pasaka ar laimīgām beigām

2014. gada 28. marts 00:00

1538

Rundāles pils restaurācijas noslēgums plānots 24. maijā.

Baroka arhitektūras šedevra – Rundāles pils – restaurācija līdzinās pasakai ar laimīgām beigām. Pils dzimšanas dienā, 24. maijā, apskatei tiks atvērti divi pēdējie restaurētie interjeri. Būs noslēdzies gandrīz pusgadsimtu ilgais Bīronu vasaras rezidences atjaunošanas periods.

Darba pietiks vienmēr
Apmeklētāji muzeja darbiniekiem nereti vaicā: «Ko jūs darīsit, ja nebūs, ko restaurēt?» Rundāles pils muzeja direktors Imants Lancmanis restaurāciju definē kā nebeidzamu procesu, kas sniedzas līdz bezgalībai.

Viņš stāsta par tuvākajā nākotnē plānotajiem darbiem: «Turpināsim veidot stilu vēstures pastāvīgo ekspozīciju. Tā ietvers periodu no 18. gadsimta vidus līdz Pirmajam pasaules karam. Ekspozīcijas izstrādei un iekārtošanai būs nepieciešami četri pieci gadi. Parkā sāksim atjaunot divas siltumnīcas lauru koku un citu siltumu mīlošu augu uzglabāšanai ziemā, iekopsim mežaparku – baroka dārza paplašinājumu. Būs jāķeras klāt pils jumtam. Segums ir 30 gadu vecs, tas noteikti jāmaina. Šim projektam būs nepieciešami ievērojami līdzekļi.»

Grāmatas – stila elements
Tikmēr hercoga bibliotēkā un Lielajā galerijā pilnīgā klusumā strādā restauratori. Līdz finālam ir atlikuši divi mēneši. Bibliotēkā taisnā rindā stāv astoņi vienādi ar kokgriezumiem rotāti grāmatu skapji, citi bibliotēkas interjera priekšmeti nav saglabājušies. Pēc 18. gadsimta oriģināla parauga koka restaurators Aivars Students izgatavoja skapja vienpadsmit kopijas. Viņš restaurēja arī parketa grīdu un sienu koka paneļus.

Imants Lancmanis skaidro, ka restaurētā bibliotēka būs pils interjeru ekspozīcijas sastāvdaļa. Skapjos novietos apmēram tūkstoš retu no Latvijas Nacionālās bibliotēkas un Akadēmiskās bibliotēkas deponētu grāmatu. «Ir saglabājies hercoga Pētera bibliotēkas 1800. gada katalogs. Mēs zinām, kādi izdevumi glabājās viņa bibliotēkā Rundālē. Skaisti iesietas, ļoti gudras grāmatas tolaik bija stila elements. Hercogs tās bieži gan nelasīja. Arī mūsdienu cilvēki nelasa, jo deponētie izdevumi no abu bibliotēku krājuma nav tikuši pieprasīti,» atklāj pils muzeja direktors.

Mākslinieki un pētnieki
Lielajā galerijā, kas hercoga laikā bija ēdamzāle, griestu plafons ir atjaunots jau agrāk. Tagad turpinās iluzoro nišu un logu aiļu restaurācija. Sienu gleznojuma pirmais fragments zem daudziem krāsas slāņiem tika atklāts 1977. gadā. Vēlāk telpa kalpoja kā noliktava. Restaurācijas pabeigšanai trūka naudas.

Līdzās pieredzējušiem kolēģiem galerijas restaurācijā piedalās nopietns iesācējs Jānis Lasmanis. Rundāles pils muzejā viņš tika pieņemts darbā par remontstrādnieku, bet Jānim bija milzīga interese par restaurāciju. Viņš sāka apgūt praktiskas iemaņas un tagad jau sāk strādāt patstāvīgi. Imants Lancmanis to dēvē par veiksmīgu gadījumu, kad interese pārtop profesijā.

Restaurācijas vecmeistars Gunārs Grīnfelds uzskata: «Restaurators vienlaikus ir mākslinieks, zinātnieks un pētnieks. Tā ir profesijas specifika un īpašā pievilcība. Rundāles pilī esmu varējis tik ilgi nostrādāt tāpēc, ka neviena diena nav bijusi līdzīga iepriekšējai. Sava personība un vēlme radoši izpausties restauratoriem gan ir jāatstāj aiz durvīm un jāpakļaujas noteikumiem. Mēs esam atdarinātāji, nevis brīvmākslinieki, kuri var gleznot, ko grib.»

INTERESANTI

No 1972. gada līdz mūsdienām Rundāles pilī ir strādājuši vairāki simti restauratoru.

Hercoga bibliotēku un Lielo galeriju patlaban atjauno individuālā uzņēmuma «Rokajs» restauratori Gunārs Grīnfelds, Zinaida Grīnfelde, Olita Dzelzkalēja, Aija Ušerovska, Inese Mežkaze, Gundega Liepa, Lana Mangusa, kā arī Inese Indrikova. Bibliotēkas restaurācijā ir strādājuši Aivars Students, Gazis Habibuļins, Laura Ikerte, Madara Liepa.

Rundāles pils muzeja štatā ir desmit dažādu materiālu restauratori, kuri atjauno priekšmetus. Monumentālās glezniecības un tēlniecības speciālisti ir pils muzeja sadarbības partnera i/u «Rokajs» darbinieki.

Avots: Rundāles pils muzejs.

+ 1

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Pasaka ar laimīgām beigām

Kategorijas