Dators sargā no salnām

Aivars Punka, zemnieks Bauskas novada Mežotnē

2014. gada 26. marts 00:00

149

Konferencē «Līdzsvarota lauksaimniecība» zinātnieki uzsvēra, cik svarīgi ir strādāt līdzsvaroti un sabalansēti, iegūstot augstu ražu un nekaitējot apkārtējai videi.

Lai iegūtu maksimālu, veselīgu ražu un nekaitētu apkārtējai videi, lauksaimniekiem nepārtraukti jāmācās un jāsadarbojas ar zinātniekiem, tāds bija galvenais secinājums pēc referātiem un diskusijām. Tas ļaus sevi labāk apliecināt Eiropas Savienībā līdz šim nevienlīdzīgās konkurences apstākļos.

Lielupe – piesārņotākā
Konference Latvijas Lauksaimniecības universitātē (LLU) Jelgavā 20. un 21. februārī pulcēja daudz interesentu no laukkopju vidus.

Plenārsēdē, laukkopības, dārzkopības, lopkopības sekcijā un stenda referātos bija atspoguļoti dažādi saimnieciskās darbības pētījumu aspekti. Profesors Viesturs Jansons pētījumos ar slāpekļa mēslojumu bija konstatējis, ka vispiesārņotākā ūdenstilpe Latvijā ir Lielupes baseins. To, ka daudzi zemnieki nelieto sabalansētu minerālmēslojumu un graudaugus pārmēslo ar slāpekli, pētījumos secinājis arī Dr. habil. agr. Antons Ruža. Par nepieciešamību plānot sabalansētu kultūraugu mēslošanu, kas balstīta uz regulārām augsnes analīzēm, runāja Dr. habil. agr. Aldis Kārkliņš.

Liela vērība veltīta bioloģiski aktīvo preparātu ietekmei uz ražību. Vairāki ziņojumi bija par vermikomposta jeb biohumusa efektivitāti, kameņu izmantošanu kultūraugu apputeksnēšanai, augļu masas atkarībai no nokrišņu daudzuma, ogu krūmu apgriešanas ietekmei uz ražu utt. Ziedu audzētājus varētu interesēt Dr. agr. Antras Balodes pētījumi par mikrobioloģisko preparātu ietekmi uz liliju pavairošanu no zvīņlapām. Viņa koordinē pētījumus par jaunu lauksaimniecības virzienu – trifeļu audzēšanu, par ko «Bauskas Dzīve» rakstījusi iepriekš.

Migla astoņās minūtēs
«Saldo ēdienu» varēja baudīt pēc LLU Informātikas tehnoloģiju fakultātes profesores Irinas Arhipovas vadītās diskusijas «Kādai jābūt lauksaimniecības zinātnei turpmāk». Nesen iznākusi Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūtā tapusī monogrāfija «Nākotnes precīzās saimniekošanas tehnoloģijas Latvijas laukiem», kuras izdošanu koordinēja Dr. math. Māris Alberts un konferences organizācijas komitejas vadītāja Dr. agr. Dzidra Kreišmane.

Lielākā monogrāfijas daļa ir veltīta Amerikas lielogu dzērvenēm un to aizsardzībai pret salnām. Praktiskie izmēģinājumi veikti Dr. Sc. ing. Andra Špata jaunsaimniecībā «Gundegas». Pētījumi veikti ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) atbalstu. Dzērvenēm ziedēšanas laikā visbīstamākās ir tā saucamās radiācijas salnas, kuras iestājas bezvēja, bezmākoņu, zema gaisa relatīvā mitruma naktīs, kad gaisa temperatūra tuvojas nullei. Tāpēc ir svarīgi laikus diagnosticēt gaisa temperatūru un relatīvo mitrumu, lai augu pasargāšanai laukā veidotu mākslīgo miglu.

Rādītājus nosaka ar elektroniskiem sensoriem. Laugas purva 8,7 hektāros dzērveņu stādījumu bija izvietoti seši mezgli – bezvadu sensoru tīkls, kas pa internetu nodod datus. Lēmumu miglot vai nemiglot pieņem dators, kas iedarbina ūdens šķīdumu aerolizācijas iekārtas. Lai 8,7 ha pārklātu ar mākslīgo miglu, iekārtai bija vajadzīgas tikai astoņas minūtes.

Derēs citiem
Pētījums varētu būt interesants ne tikai dzērveņu audzētājiem, bet arī augļu dārzu īpašniekiem. Par rezultātiem jau ir interesējušies Nīderlandes kartupeļu audzētāji un Grieķijas mežu ugunsdzēsēji. Iespējams, šī tehnoloģija varētu būt viena no meklētajām Latvijas «nokia».

Gan konferencē, gan monogrāfijā liela vērība pievērsta precīzajai lauksaimniecībai, saskaņā ar kuru katram lauka gabalam nepieciešama dažāda mēslošana un atšķirīgi augu aizsardzības līdzekļi. Pašlaik lauksaimniekiem jau ir pieejama tehnika, kura ļauj mēslot lauka atsevišķās daļas pēc vajadzības ar mainīgo devu metodi. Līdzīgi var diferencēt lauku apstrādi ar herbicīdiem un augu papildu mēslošanu ar slāpekli, analizējot augu lapotnes atstaroto gaismu.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Dators sargā no salnām

Kategorijas