Upes dzīvība atkarīga no krasta

2014. gada 26. marts 00:00

Iecavas upes krasti kļuva par izpētes piemēriem pirmām kārtām mežsaimniekiem rīkotā seminārā par apauguma ietekmi uz ūdenstilpēm.

Tēma pulcēja arī dārzkopjus, kam svarīga vides sakopšana. Lektors Andris Urtāns, Dabas aizsardzības pārvaldes saldūdens biotopu eksperts, bija silti ieteikts no baldoniešiem, kuri ar viņa pētījumiem un ieteikumiem iepazinās vispirms.

Aizaug straujāk
A. Urtāns situāciju raksturoja, izmantojot pats savus un citu Latvijas upju zinātāju novērojumus, kā arī ārvalstu ekspertu pētījumus. Lietpratēji uzsver, ka upju aizaugšanas jeb eitrofikācijas process turpinās arī mazāk intensīvas lauksaimniecības apstākļos, jo to veicina zemes aizaugšana ar krūmājiem un kokiem.

Upes veselība – pietiekama skābekļa klātbūtne ūdenī, straujie posmi un caurplūde, kas sekmē attīrīšanos un faunas attīstību – ir cieši saistīta ar krastiem. Savukārt ūdensteces darbība ir būtiska laba meža augšanai. Kā norāda eksperts, te nevar paļauties tikai uz dabu, bet saimniekam jāvēro procesi un jāiegulda enerģija un līdzekļi vides veidošanā.

Zinātnieki uzsver, ka ūdens ir vienlaikus universāls šķīdinātājs, kas izskalo no augsnes barības vielas, veicinot upes aizaugšanu, ķīmisko un bioķīmisko reakciju, kā arī dzīves vide. Jo krasti aizaugušāki, jo augstāk ceļas ūdens līmenis, izskalojot vairāk barības vielu. Rezultātā palēninās straume, aizaugšana notiek arvien ātrāk.

Optimāls dabiskums
Zviedrijā pētījumos noteikts optimālais daudzums koku, kas drīkst palikt iegāzti upē iespējami dabiski apsaimniekotā mežā, lai netraucētu tā augšanu un nebojātu ūdensteci. Ja upe tek caur lauksaimniecības zemi, katros 100 m tajā drīkst būt iegāzti 12 koki, ja caur mežu – 27 koki. Eksperti arī uzsver – svarīgs ir upes apgaismojums, proti, no katriem 100 m upes 30% ūdens virsmai ir jābūt apgaismotai, nevis noēnotai ar koku vai krūmu vainagiem.

Upju un strautu aizaugšanu veicina arī bebri, ko meža un lauku saimnieki pēdējos gados uzskata par nedraugiem. Jau vēstīts, ka pirms pāris gadiem Iecavas novada Rosmes un Zorģu apkaimē tīrīja meliorācijas sistēmu, padzenot no tās bebrus un atjaunojot izmantošanai lauksaimniecībā vairākas pļavas un laukus.

Mākslīgajām un taisnotajām ūdenstecēm biežāk var izmantot tīrīšanas tehniku, bet dabiskajām tilpnēm pirms darbu sākšanas metode jānosaka ar vides ekspertiem. Katra aizauguma kopšanai, vai tie būtu eitrofikācijas procesā upes dibenu pārklājušie augi, niedres vai krūmi krastos, ir savs gadalaiks un metodes tīrīšanai, lai panāktu labāku rezultātu. Piemēram, krastus labāk kopt aukstajā laikā, kad nav lapu, upes dibenu – vasaras sākumā, kad aizaugums veidojas.

Prakse no svara
Semināra dalībnieki, kopskaitā 14, novērtējuma anketās pauduši atzinību par nodarbības saturu un pasniegšanas veidu, «Bauskas Dzīvi» informēja pasākuma rīkotāja Rita Daščiora no Meža konsultāciju pakalpojumu centra. Īpaši noderīga bijusi upju krastu apskate dabā, vērtējot situāciju Iecavas parkā un īpašuma «Līčupes» lauku teritorijā. Abās vietās pētīts Iecavas upes apaugums un pārmaiņas, attīrot krastus no daļas augu.

Jau vēstīts, ka ciemata parka teritorijā esošo Iecavas upes saliņu sakopšana šoziem sākta pašvaldības dārznieces Sarmītes Avotas vadībā. Te izcērt gan krūmus, gan bojātos kokus, plānojot daļā attīrītās teritorijas iekārtot pastaigu takas un atpūtas vietu. Kā uzsver S. Avota, darba rezultāts būs ne tikai sakopta vide, bet arī šajā vietā straujās upes biosfēras atjaunošana.

Jāpiebilst, ka Iecavas upe pētniekiem ir svarīgs objekts, jo pirms dažiem gadiem vērtējumā par Latvijas upju piesārņojumu tā tika atzīta par vienu no netīrākajām ūdenstecēm. Upes krasti daudzviet ir stipri aizauguši.

UZZIŅAI

Upju ekoloģiskais stāvoklis Eiropā:
7% – ļoti labs;

36% – labs;

38% – viduvējs,

13% – slikts;

5% – kritisks.

Dati: Eiropas Vides aģentūra.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Upes dzīvība atkarīga no krasta

Kategorijas