Mācies elpot – pūt «pīlītes»!

2014. gada 26. marts 00:00

109

Šīs intervijas iemesls ir kādas māmiņas stāstītais – līdz divu gadu vecumam meitai tikai divreiz bijušas iesnas. Kopš sāka apmeklēt bērnudārzu, par ikdienu kļuva augšējo elpošanas ceļu saslimšanas, ilgstošs klepus, tāds kā pabiezs krekšķis. Ģimenes ārste uzstādījusi diagnozi «bronhiālā astma» un ieteikusi bērnu parādīt pulmonologam un alergologam Rīgā.

«Uz bērnudārzu meitai līdzi dodam inhalatoru un zāles, ko bērns ieelpo dienas vidū, no rīta un vakarā to darām mājās. Ja tā jādzīvo nepilnu triju gadu vecumā, kas būs turpmāk? Astma bija manai vecmāmiņai, viņa mocījās ar aizdusu, elpas trūkumu, manai māsai bērnībā bija astmatisks bronhīts. Vai tiešām šī slimība var iedzimt?» vaicā māmiņa.

Atbildes meklēju, konsultējoties ar Bauskas slimnīcas pneimonoloģi ārsti ANDU NODIEVU:
– Neesmu pediatre, un manu pacientu vidū tik mazu bērnu nav. Tomēr vaicājumā jau ir atbilde – bronhiālās astmas slimnieka ģimenē parasti kādam ir bijusi bronhiālā astma, alerģiskās iesnas, nātrene vai alerģiskā tūska. Lai palīdzētu bērnam elpot, līdz ar to justies labāk, ģimenes ārsts ir rīkojies pareizi, nozīmējot bērnam medikamentu inhalācijas. Tas jādara diendienā vairākus mēnešus. Par zāļu lietošanu vai pārtraukšanu bērna vecākiem vienmēr jākonsultējas ar ārstu.

Mēdz teikt, ka jātiek vaļā no iesnām, tad beigsies klepus. Ja nepalīdz parastie deguna pilieni un pretklepus sīrupi, vai tiešām uzreiz jālieto stipras zāles pret astmu?
– Vecāki to nevar izlemt, jāuzticas ārstam, kurš noteiks medikamentu pareizo devu. Grūta vai smaga elpošana ir nozīmīgs simptoms, ko nedrīkst atstāt bez ievērības, nav jāgaida, kamēr būs astmas lēkme ar elpas trūkumu, kā tas bija vecmāmiņai.

Vai pavasarī astmas slimniekiem ir īpaši jāuzmanās?
– Ja bērnam akūtas iesnas un klepus bez temperatūras paaugstināšanās sākas pavasarī – jādomā par ziedputekšņu alerģiju. Lazdu, alkšņu, bērzu ziedēšanu vesels cilvēks nepamana, bet alerģiskais sāk šņaukāties, un deguns tek kā krāns.

Ja bērns klepo, īpaši naktīs, jādodas pie ārsta, jo normāli tas nav. Reizēm, likvidējot alergēnu, piemēram, atbrīvojot guļamistabu no mīksta paklāja vai gultas pārklāja, kurā var iemājot putekļu ērcītes, atsakoties no pūkaina mīļdzīvnieka, astmas iesnas un klepus ātri pāriet.

Tomēr tā nenotiek vienmēr, jo astma ir hronisks alerģisks bronhu gļotādas iekaisums. Bronhu spazmas, kas izraisa klepu, ir tikai viena izpausme. Iekaisuma dēļ, pastiprinoties bronhu gļotādas tūskai, krēpas nosprosto bronhu atveres un izraisa elpas trūkuma lēkmi. Hroniska iekaisuma dēļ bronhu sistēma kļūst jutīgāka pret jebkuru kairinājumu.

Kāpēc pēdējā laikā astma ir tik daudziem bērniem?
– Tas saistīts ar dzīves apstākļu vispārējo uzlabošanos. Veļas un trauku mazgāšanā, mitekļa uzkopšanā lietojam dažādas ķīmiskas vielas. Saskarsme ar mikroorganismiem ir ierobežota, cilvēki vakcinējas, tāpēc retāk slimo ar infekcijas slimībām, un imūnsistēmai ir mazāk iespēju trenēties pret dažādiem antigēniem.

Zīdaiņiem, kurus baro ar mātes piena aizvietotājiem, alerģiskas reakcijas novēro biežāk. Pavisam maziem bērniem tās izpaužas kā atopiskais dermatīts, nātrene. Alerģiskās iesnas vai bronhiālā astma mēdz parādīties pēc gada vecuma.

Ļoti nelabvēlīga bērniem ir pieaugušo smēķēšana. Kopš agrīna vecuma ieelpoti cigarešu dūmi (pasīvā smēķēšana) var aizkavēt elpošanas orgānu attīstību, palielina jutību pret dažādām infekcijām un risku saslimt ar bronhiālo astmu.

Vai ir kādi vingrojumi, kas palīdz atbrīvoties no astmas?
– Elpošanas sistēma ir jātrenē, jāmācās dziļi ieelpot un tāpat izelpot. To veicina dažādi ikdienā veicami vingrinājumi, kas der arī pavisam maziem bērniem. Piemēram, pūst balonu, svilpīti, ziepju burbuļus, ar elpas pūtienu bļodā dzenāt laiviņu vai pīlīti. Dziļi ievilkt elpu un izelpot pret spoguli, līdz tas aizmiglojas.

Ļoti laba ir peldēšana, niršana, arī dziedāšana, pūšamo instrumentu spēle. Svarīga ir vispārējā fiziskā attīstība, tāpēc nedrīkst atteikties no aktivitātēm svaigā gaisā. Agrāk ar astmu slimi bērni skolā bija pilnīgi atbrīvoti no fizkultūras. Tagad šādi skolēni dara to pašu, ko citi, vienīgi sporta nodarbībās nekārto normas, lai nebūtu pārlieka piepūle, kas var izraisīt elpas trūkumu.

Tāpēc māmiņas pieminētais, ka bērns uz pirmsskolas iestādi dodas ar inhalatoru un zālēm nav nekas traģisks. Mierinājumam varu teikt, ka ap piecu gadu vecumu bieži vien diagnoze tiek koriģēta. Pusaudža gados astma ir tikai retajam.

UZZIŅAI

Maziem bērniem bronhiālās astmas diagnozi uzstāda, ja:
ir lēkmjveidīgs sauss klepus, biežāk nakts laikā, ar čīkstošu, burbuļojošu skaņu bērnam elpojot, paasinājumos mēdz būt apgrūtināta elpošana;

atkārtoti bronhīti, klepus pēc fiziskās slodzes – skriešanas, raudāšanas, smiešanās;

astma ir iespējama, ja iepriekš kādam ģimenē ir bijusi alerģiska reakcija ar ādas un elpošanas ceļu saslimšanu.

Lai noteiktu alerģijas izraisītāju, jālūdz ģimenes ārstam nosūtījums pie alergologa, kur veiks alerģiskās proves.

Mācies elpot!
Lēni ieelpo caur degunu un lēni izelpo caur muti, pēc izelpas elpu aiztur vienu līdz trīs sekundes, lai pilnīgāk tiktu izmantots skābeklis.

Izpildi vingrojumus ar pagarinātu un pastiprinātu izelpu: pūt balonus; nopūt no galda pūkas, papīrus, pūpolus utt.

Lēni izelpo caur sakļautām lūpām, panākot pretestību izelpotajai gaisa plūsmai. Tas mazina spazmu rašanos bronhos un atbrīvo gludo muskulatūru.

Izpildi vingrinājumus ar skaņām: izelpas laikā izrunā «ā-ā-ā», «ē-ē-ē», «ī-ī-ī», «m-m-m», «hā», «bah».

Avots: astma.lv un bernsklepo.lv.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Mācies elpot – pūt «pīlītes»!

Kategorijas