Brīnums nāk negaidīts

2014. gada 21. marts 00:00

181

Dace Dzene vēl nesen bija pārliecināta stiprā sieviete, kuras dzīvē vīrietim ir otršķirīga loma. Pusotra gada laikā viņa sagrieza dzīvi kājām gaisā un izdarīja to, ko nebija varējusi pat iedomāties.

Laulībā iejaucas «zaļais pūķis»
Dace, dzimusi Gailīšu pagasta Uzvarā, nāk no «vidējā latvieša» ģimenes jeb divu bērnu saimes. Pabeigusi Pamūšas skolu, vēlāk tagadējo Bauskas Valsts ģimnāziju. Ilgus gadus strādājusi savā profesijā par frizieri «Saktā». Arī arodu nav aizmirsusi, ik pa reizei pucē un uzfrišina savus klientus.

Dace sevi sauc par trauslu «pelīti», taču acīmredzot kāds augstāks spēks vēlējies pīlēnu par gulbi iztaisīt. Sieviešu dienā, tikšanās reizē ar Daci un viņas jaunāko meitu Marisu, nebija jāuzdod jautājums, vai Dievam tas izdevies. Pašpārliecināta, drosmīga un laimīga sieviete. Tomēr tas Dacei bijis garš ceļš.

Divpadsmit gadu ilgā laulībā ar bijušo vīru Dacei dzimušas trīs jaukas meitas – Elīna, Signe un Marisa. Ar nelielu rūgtumu Dace teic, ka ne vienmēr kopdzīve izveidojusies, kā gribētos: «Ģimeni skāra «zaļais pūķis».» Kamēr meitas vēl bija mazas, Dace cīnījās, pati sevi pārliecinādama: «Jātic cilvēkam, un es nedrīkstu padoties.» Nomocījusies vairākus gadus, Dace sāka uzklausīt draugu un ģimenes viedokli: «Met visu pie malas!» Ar lielisko vecāku morālo palīdzību Dace izlēmusi palikt viena ar meitām, un cīņa par dzīvošanu, protams, bija pārbaudījums.

Prom no dzimtenes
Jaunākais brālis jau tolaik dzīvoja Dānijā. Bezdarbs, meitu skolas gaitu sākšana – tas bija noteicošais, ka turp jābrauc arī Dacei. Vecāki piekrita: «Jā, mēs meitenes pieskatīsim. Nav jau vairs nemaz tik mazas.»

Stress, raudāšana. Taču Latvijas mēnešalga, kas bija līdzīga Dānijas nedēļas guvumam, tomēr bija izšķirošais. Dacei bija ļoti svarīgi būt neatkarīgai un spēt nopelnīt bērniem nepieciešamo. Meita Marisa atceras, ka mamma pirmajā reizē dāvanā atvedusi milzu lāci.
Dace nepalika pie sasniegtā. Viņai bija labas valodas prasmes. Mērķis – pašai uzturēt ģimeni – lika mest aizspriedumus pie malas un meklēt labākas iespējas.

Vismaz divos mēnešos reizi, kā arī Ziemassvētkos un Jāņos Dace brauca uz Latviju, tāpat kā viņas brālis. Tas bija nerakstīts ģimenes likums, kuru gan vecāki centās piebremzēt, sakot: «Biļetes tik dārgas, pataupiet naudiņu!» Lai arī pieejams internets un «Skype», Dacei meitas vajadzēja redzēt, kā gaisu elpot. Viņa nav pārliecināta, vai izturētu prombūtni, ja vienīgā saziņa būtu pasta vēstules.

Sievietēm arvien atmiņā ir tikšanos prieka asaras. Sirdī arī Daces mammas teiktais: «Man ir divi bērni. Vienu pavadu, otru sagaidu.»
Taču nevar noliegt, ka saimes ģimeniskums un saikne radusies tieši prombūtnes laikā, apstiprinot teicienu, ka arī attālums tuvina.

Pasaka realitātē
Viena no interesantākajām darba pieredzēm Dacei bijusi tieši Dānijā. Nedēļu viņa dzīvojusi pilī pie kāda angļu dižciltīgā. Tur, kā filmās redzēts, bijušas vismaz astoņas guļamistabas, tenisa korti un citas ekstras. Dacei iedalīta atsevišķa pils zona.

Pils saimniekam pāri 70 gadiem, un tikko aizsaulē aizgājusi sieva. Viņš meklējis kādu, kas parūpētos par saimniecību, viesu uzņemšanu un ēst gatavošanu. Latvietēm Dānijā ir rūpīgu mājsaimnieču slava. Dace ļoti uztraukusies, taču atklājusi, cik sievietē patiesībā ir daudz slēptu resursu.

Sākumā Dace rūpīgi pārbaudīta. Pirmajā rītā viņai bijis jāpagatavo kārtīgas brokastis. Pārskatījusi internetu, meklējot angļu stila nianses, taču «izbraukusi» ar īsteniem latviešu ēdieniem. Dižciltīgais anglis bijis sajūsmā.

Pārbaudījums izturēts vakariņu gatavošanā sešiem tuvākajiem draugiem milzu ēdamzālē ar sudraba galda piederumiem. Dace neticējusi, ka tas notiek ar viņu. Pirmo reizi bijusi pārtikas veikalā, kur viss zelta vērtē. Pagatavojusi augstākā labuma liellopa buljonu, krāsnī ceptus kartupeļus ar mizu un latviešiem tik iemīļotās «lāča ķepas».

Testa nedēļu Dace izturējusi ar uzviju un pieņemta. Viņas nedēļas samaksa bija līdzvērtīga Dānijas mēnešalgai. Tomēr sapratusi, ka šis dzīvesveids nav viņai pieņemams.

Meitas, māsas, mātes
Joprojām ģimene ir «uz riteņiem». Bieži tiek apciemots brālis Somijā, divas vecākās meitas Anglijā. Viņas savā ziņā gājušas mātes pēdās. Elīna un Signe savā jomā strādā Ang-lijā. Dace lepojas, ka Signe tikko ar izcilību beigusi Birutas Mageles Starptautisko stilistu skolu.

Laikā, kad Dace vēl dzīvoja Dānijā, līdz 2009. gada beigām, viņa vēlējās, lai meitas tur iegūst vidusskolas izglītību, bet sarežģītās dāņu valodas dēļ lemts par labu britu zemei. Tolaik Daces dzīvē notika kas brīnumains, no kā viņa nevarēja atsacīties. Arī meitas piekrita: «Tu, mammu, visu dzīvi esi pakārtojusi mums! Mēs darīsim, kā labāk tev, un arī mums tā būs labi.» Bet par visu pēc kārtas.

Uzturoties Anglijā, Dace iepazinās ar Sigitu. Tā bija draudzība no pirmā skatiena, jo viena otrai bija kā atspulgs – izskatā, uzskatos, dzīvesstāsta vadlīnijās. Laikam jau tas, ka abām ir brālis, bija noteicošais.

Dacei internetā bieži rakstījuši vīrieši. Viņai pat šķitis, ka savtīgos nolūkos uz iedzīvošanos. Taču tad pienākusi vēstule no Agra, kas uz visa kopuma atšķīries: «Es par Tevi ļoti daudz esmu dzirdējis!» Daci tas ieinteresējis – ar ko tad viņa tāda populāra? Viņa pamanījusi arī pareizrakstību, kas daudz liecina par cilvēku.

Izrādās, Sigita savā atvaļinājumā Latvijā bija pateikusi brālim Agrim: «Ko es tur daudz stāstīšu par Daci?! Tāda pati kā es!» Laikam jau taisnība, ka vīrietim iekrīt acīs sieviete, kas līdzīga mātei vai māsai.

Bildinājums un kāzas
Vairāku mēnešu laikā sarakste pāraugusi jautājumos, vai Dace plāno kādreiz atgriezties Latvijā un vai tas nevarētu notikt ātrāk, nekā domāts. Viņi vēl nebija tikušies, taču Agris ar vārdiem bija pārliecinājis Daci, ka ir stabils vīrietis. Dace neslēpa, ka viņai ir trīs meitas, un ar to viņa savu vērtību tikai nostiprināja.

Vasaras sākumā Dace devusies uz jaunākās meitas izlaidumu. Todien taureņi vēderā trakojuši – pirmā tikšanās ar Agri lidostā, tad iepazīstināšana ar vecākiem. Agris bija tieši tāds, kādu viņa vienmēr vēlējusies, – tumsnējs, itāliešu tipa, kas nebaidās no savām jūtām. Pat Daces tēvs noteicis: «Viņa rokasspiediens atbilst manam znotam!»

Dace atgriezās Anglijā nokārtot formalitātes un atstrādāt noteikto mēnesi. Pa to laiku meitas pierādījušas patstāvību, bet Agris – uzticamību. Viņš palīdzējis Marisai iestāties skolā Rīgā, kopīgi ar meitenēm iekārtojis mājokli un gaidījis Daci atgriežamies.
Romantisku vakariņu laikā un pat jaunākās meitas klātbūtnē – bildinājums. Kāzas Agra dzimtajā Koknesē pilsdrupās. Māte Terēze, kā Daci sauca tuvinieki, ieguva to, pēc kā visu dzīvi klusībā bija ilgojusies.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Brīnums nāk negaidīts

Kategorijas