Gatavojas Ukrainas sankciju sekām

2014. gada 19. marts 00:00

340

Kaut arī 16. marts ar bažām par provokācijām pārlaists gluži mierīgi, Ministru kabinetā (MK) gatavojas iespējamām Eiropas Savienības (ES) sankcijām, ko plānots noteikt Ukrainas krīzes dēļ.

Sekas, ar ko jārēķinās Latvijai, ja ES noteiks ekonomiskās sankcijas krīzē nokļuvušajai un Krievijas militārās agresijas apdraudētajai valstij, tiek apspriestas amatpersonu un institūciju starpā, reģionālās preses dienā valdības mājā pagājušajā nedēļā informēja Ministru prezidente Laimdota Straujuma («Vienotība»).

Vairākus gadus
Lai arī patlaban no Eiropas saņemti signāli, ka sankcijas varētu skart tikai konkrētas Ukrainas un Krievijas amatpersonas, grūti prognozēt, kāda būtu kaimiņvalstu reakcijas ietekme ekonomikas jomā, atzina Ārlietu ministrijas (ĀM) valsts sekretārs Andrejs Pildegovičs.

L. Straujuma pēc ministriju sniegtās provizoriskās analīzes teic, ka sliktākā scenārija gadījumā tas Latvijas ekonomikai var maksāt vairākus simtus miljonus eiro, taču ne uzreiz, bet vairāku gadu garumā.

Otrdien valdības sēdes slēgtajā daļā izskatīti dažādi aprēķini par iespējamo sankciju ietekmi. TV3 raidījumam «Nekā personīga» L. Straujuma iepriekš apliecināja, ka patlaban valdība piesardzīgi tērē šī gada valsts budžeta līdzekļus neparedzētiem gadījumiem, ko varētu izmantot sankciju ietekmes mazināšanai.

Tikai kluba dalībnieki
A. Pildegovičs uz žurnālistu jautājumiem norādīja, ka Baltijas valstu piederība NATO un ES ir drošības garants pret iespējamu līdzīgu Krievijas rīcību, kāda notikusi Krimā, ievedot karaspēku. Jau vēstīts, ka Krievijas militāro spēku klātbūtnē tur svētdien notika referendums par atdalīšanos no Ukrainas. Tā leģitimitāti neatzīst ES, savukārt Krievija uzstāj, ka nav leģitīma tagadējā Ukrainas valdība.

«Ne Ukrainā, ne Gruzijā NATO savus spēkus neievedīs, jo tās nav alianses dalībvalstis,» uzsvēra ĀM amatpersona. Starptautiskie plašsaziņas līdzekļi vēsta, ka NATO palielinājusi lidmašīnu patrulēšanas biežumu virs Baltijas valstīm un atsākušās sarunas par Gruzijas pievienošanos militārajai aliansei.

L. Straujuma, informējot par valdības prioritātēm, uzsvēra, ka lielas investīcijas no ES fondiem paredzētas reģionu attīstībai, īpaši bijušajiem rajonu centriem. «Tieši pilsētas ir galvenās darbavietu skaita vairotājas. ES fondu programmu patlaban saskaņojam un ceram būt pirmie parakstītāji, lai gada otrajā pusē sāktu naudu apgūt,» pauž premjerministre.

Viņa piebilda, ka svarīga ir gatavošanās Latvijas prezidentūrai ES, kas paredzēta 2015. gada pirmajā pusē. «Tā kā Eiropas institūcijās būs jauni deputāti un Latvijā – jauna Saeima, valdība, galvenais smagums būs jāiznes pieredzējušiem ierēdņiem,» secina valdības vadītāja.

Lētāk maksāt trūcīgajiem
Ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (Reformu partija) un labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS) skaidroja, ka patlaban tiek gatavots mehānisms, kā mazāk turīgajiem iedzīvotājiem kompensēt elektrības rēķinu pieaugumu pēc tirgus atbrīvošanas mājsaimniecībām, ko plānots atlikt līdz nākamajam gadam.

V. Dombrovskis pavēstīja – katrai trūcīgajai ģimenei un pensionāram pienāksies piecu eiro kompensācija, to mērķējot klientiem, kas tērē mazāk par 100 kWh mēnesī. U. Augulis apliecināja, ka kompensāciju sadales mehānisms, kurā piedalīsies pašvaldības, patlaban top un tiks iesniegts Saeimā.

Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretāra vietnieks Jurijs Spiridonovs «Bauskas Dzīvei» paskaidroja, ka tik ilgi saglabāt regulēto tarifu mājsaimniecībām, kas ir zemāks par elektrības ražošanas un piegādes pašizmaksu, valstij nav izdevīgi. «Patlaban «Latvenergo» ar subsidēto tarifu mājsaimniecībām kompensē 26 miljonus eiro gadā, savukārt trūcīgo atbalsta administrēšanai valsts tērēs 200 tūkstošus eiro,» atsaucoties uz EM aplēsēm, sacīja amatpersona. Latvijas Pašvaldību savienība tieši atbalsta izmaksām pieprasījusi divus miljonus eiro.

Atbildot uz «Bauskas Dzīves» jautājumu par konkurenci elektrības tirgū, V. Dombrovskis atzina, ka citu līdzvērtīgu elektrības tirgotāju ienākšana, visticamāk, būs atkarīga no enerģijas starpsavienojumu izbūves ar Igauniju, Zviedriju un Poliju, kas gaidāma ne ātrāk kā 2017. gadā.

Vidēji astoņi eiro
U. Augulis pavēstīja, ka sagatavots viss, lai turpmāk 1. oktobrī regulāri notiktu pensiju indeksācija. «Vidējais pieaugums būs astoņi eiro. Mērķis ir mazināt nevienlīdzību pašu pensionāru vidū, jo pašlaik 80% pensiju nepārsniedz 185 eiro,» skaidro labklājības ministrs, «tagad nav līdzekļu, lai indeksētu pensijas ar tā saukto reālo cenu indeksu, tāpēc pagaidām joprojām pensijas indeksēs ar inflācijas indeksu.»

Ar Pensionāru federāciju atsāktas diskusijas par darba stāža piemaksu apmēra atjaunošanu, savukārt ar pašvaldībām tiek apspriesta tā dēvētā nabadzības sliekšņa, ar kuru pienākas sociālie pabalsti, vienādošana, informēja U. Augulis. Tiks pakāpeniski atjaunots otrā pensiju līmeņa iemaksu pieaugums, lai gan tas nepārsniegs 6%, piebilda ministrs, pamatojot, ka citādi nav iespējams nodrošināt vajadzīgo izmaksu summu sociālajā budžetā un iepriekš plānotie 8% bijusi pārāk dāsna aplēse.

UZZIŅAI

Sabiedrības līdzdalība
Valsts kanceleja aicina iedzīvotājus izmantot iniciatīvas «Mazinām slogu kopā!» rezultātā tapušos sabiedrības līdzdalības rīkus, ar kuriem var ziņot par nesamērīgu birokrātiju un administratīvo slogu, nekvalitatīvu pakalpojumu vai servisu, kā arī novērtēt tiešās valsts pārvaldes iestāžu darbu.

Interneta vietnē mazinamslogu.gov.lv ikviens var ziņot par problēmām un iesniegt priekšlikumus. Katrs vēstījums tiks izskatīts, un sniegta atbilde gan tieši adresātam, gan publicējot mājaslapā.

Mobilā aplikācija «Futbols valsts pārvaldē» ļauj novērtēt valsts iestāžu darbu un kalpo kā datubāze valsts pārvaldes iestāžu adresēm, darba laikam, kontaktinformācijai u. c.

Šajā iniciatīvā izskata arī anonīmus ziņojumus, informē MK preses sekretāre Signe Znotiņa-Znota.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Gatavojas Ukrainas sankciju sekām

Kategorijas