Mīlestības drava

2014. gada 19. marts 00:00

627

Marija un Nikolajs Urbāni, kādreiz izteikti pilsētnieki, dzimuši katrs savā Latvijas malā – Kuldīgā un Daugavpilī, taču viņu ceļi aizraujošā veidā krustojās, jau mācoties 6. klasē. Nu jau vairāk nekā 13 gadus abi dzīvo Vecumniekos kādā zīmīgā mājā.

Ilgi gadi kopā
«Tas bija Dieva pirksts!» stāsta mājas saimnieki par to, kā viņi nolaistu ēku Vecumnieku meža ielokā sākuši saukt par mājām. Dzīvojuši Olainē un braukuši pie Marijas vecākiem, taču kā reiz netālu no tagadējās mājas automašīnai beidzies benzīns. Kāds labvēlis – «Birzemnieku» īpašnieks – palīdzējis sadabūt benzīna kanniņu. Nikolajs ieraudzījis īpašumu, jautājis, vai māja netiek pārdota, uz ko gan viņam, visdrīzāk, vērtējot pēc pieticīgā darba apģērba, atbildēts: «Vai tad tu būtu tas pircējs?»

Sanāca tā, ka jau pēc nedēļas Marija un Nikolajs sāka dzīvojamās mājas «Birzemnieki» un teritorijas sakopšanu un turpināja nodarboties ar biškopību. Tā kā viņu kopdzīves stāžs ir jau «bez piecām minūtēm» 50 gadu, ar uzticēšanos un stipru plecu tālu tikts.

No 19. gadsimta
Ievākšanās brīdī māja nebija pienācīgā stāvoklī. Tā celta apmēram 1885. – 1890. gadā. Tur saimnieki bija vācieši, taču laika gaitā ne vienīgie svešzemnieki. Kara laikā te bijuši izvietoti gan krievu, gan vācu hospitāļi, un fronte gājusi pāri gan turp, gan atpakaļ. Vēl aizvien nama fasādē ir ložu pēdas.

Pēc nostāstiem, vāciešiem te bijusi laba dzīve. Daudzas ēkas un pat deviņi zivju dīķi, kas daļēji saglabājušies arī pašlaik. Urbānu pāra raktais zivju dīķis savienojis vairākus kopā.

«Birzemnieku» māja slēpj pazemes labirintus. Vācu laikā tur bijusi piparmētru eļļas darītava, kas tolaik, visdrīzāk, kosmētiskos un medicīniskos nolūkos eksportēta uz ārzemēm. Marija reiz uzgājusi jau savvaļā pārgājušās piparmētras. Viņa teic, ka mūsdienās tik aromātiskas nekur vairs nevar iegūt.

Tagadējā dzīvojamā māja kādreiz bijusi vien ražošanas ēka. Pašreizējā guļamistabā turētas kazas un citi lopi. Kara liesmas nopostījušas pārējās toreizējās būves, taču, tā kā šajā mājā turēti lopi, degošo jumtu ar tikko slauktu pienu apdzēsuši, bet saglābt izdevies vien ražošanas ēku.

Pārņemot īpašumu, apkārt pletās krūmiem aizauguši lauki, kas ciešā lokā ieskāva māju. Par pirmajām «lielajām kaujām» ar krūmiem liecina fotogrāfijas. Ar dēla Aivara palīdzīgu roku tapusi mājīga lapene un kūpinātava, kurā var ielikt cūku. Tuvākajā nākotnē plānots pārbūvēt vēl kādu no smagā ziemas sniega pussagruvušu ēku.

Dabas skāvienā
Pāris ar biškopību nodarbojas apmēram 24 gadus, taču Latvijā šajā nozarē ir sīva konkurence. Lai «iefīrētos» tirgū, ar «pliku» medu vien nepietiek, atzīst entuziasma pilnie biškopji. Saimniecības vairāk nekā simts bišu stropu iemītnieču vākums jāizmanto maksimāli. Viņi ieguvuši licenci un ražo medus vīnu, kā arī «Bites buču» jeb 40 grādus stipru šņabi.

Abi saimnieki ir priecīgi par savu mājvietu. Marija atzīst, ka kādreiz, no pilsētas atbraucot mājās ar autobusu, viņa no pieturas apmēram astoņus kilometrus gājusi kājām. Un nevis žēlojoties, bet ar baudu. It sevišķi pirmsjāņu laikā, kad pat zeme zied. Mēs esot atbraukuši pāris nedēļas par agru. Pavasarī putni mostas līdz ar saules ausmu un neapklust līdz pat rietam. Tā nedziedot nekur citur pasaulē.

Šī vieta ir īpaša. Par to pārliecinās arī «Bauskas Dzīve», stāvot uzkalniņā, kad pār galvām pārlido gulbju kāsis. Šķiet, esam tuvāk debesīm un jau esošajam pavasarim.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Mīlestības drava

Kategorijas