Mūsu zeme un mana balss

A. KRAUZE, LAUKSAIMNIEKU ORGANIZĀCIJU SADARBĪBAS PADOMES VALDES PRIEKŠSĒDĒTĀJA VIETNIEKS

2014. gada 19. marts 00:00

Mēs Latvijā ilgus gadus esam noskatījušies, kā senču zeme nonāk ārzemnieku rokās, klausījušies politiķu un dažu nekompetentu indivīdu spriedelējumos, ka situācija nav risināma. Tā tam esot jābūt, jo, lūk, saistības esam uzņēmušies, parakstot starpvalstu investīciju aizsardzības līgumus 90. gados, un punktu pielikuši, iestājoties Eiropas Savienībā (ES). Vai tas nozīmē, ka drīz mēs būsim tauta bez savas zemes? Situācija nav bezcerīga, un mums ir dota iespēja rīkoties, ja neklausīsim tos, kuri lobē ārzemju investoru intereses.

Referendumu nevar ignorēt
Iespēju cīnīties par senču zemi, neskatoties uz Latvijas iestāšanās līguma normām, mums dod tieši ES, jo tā ir demokrātiska valstu savienība, kurā nav tēmas, par ko nevarētu runāt, iekļaut institūciju darba kārtībā un mainīt. Piemērs ir ģenētiski modificēto organismu (ĢMO) aprite. Šajā jomā pilnīgi ir ignorēta viena no ES pamatvērtībām – brīva preču kustība. Nav iespējams brīvi audzēt ĢMO augus vai tirgū brīvi pārdot ĢMO produktus.

Tādēļ mēs pavisam droši varam cīnīties, lai izņēmums būtu arī lauksaimniecības zemes tirdzniecības ierobežojumi. Turklāt tas ir aktuāli ne tikai mums, bet arī citās ES valstīs, piemēram, Lietuvā, Bulgārijā, Ungārijā, Rumānijā. Pat Lielbritānijā un Vācijā lauksaimniekus uztrauc zemes nonākšana ārvalstu pārpircēju un lielu multinacionālu kompāniju rokās, kas bieži izmanto nezināmas izcelsmes ofšoru naudu, radot aizdomas pat par narkotiku un citu nelegālu biznesu naudas atmazgāšanu lauksaimniecībā.

Saskaņā ar Latvijas iestāšanās līgumu ES, vietējo likumu ietvaros mēs vairs nevaram noteikt zemes brīvas pārdošanas ierobežošanu, taču mums ir iespēja iekļaut šo jautājumu ES darba kārtībā un par to diskutēt jau ES līmenī. Latvijas valdības vadītājs var rosināt izskatīt tēmu ES Padomē, taču, visticamāk, viena politiķa vēlmes noraidīs. Gluži citādi ir, ja savu viedokli referendumā pauž sabiedrība. Visas tautas vēlmi ES nevar gluži vienkārši ignorēt – tā jāņem vērā, un jautājums ir jārisina. Tātad, lai šo jautājumu ierosinātu ES līmenī, vienīgais ceļš ir referendums!

Pārtikas ražošanai
Nezinoši politiķi un lauksaimnieku organizācijas, kas patiesībā aizstāv nevis Latvijas, bet gan ārzemju lauksaimniekus, izplata maldinošu informāciju, ka referendums ir strupceļš, neko neatrisinās un var beigties pat ar izstāšanos no ES. Tā ir pakļaušanās ārvalstu investoru spiedienam. Ceru, ka mēs būsim pietiekami drosmīgi un kopā ar lietuviešiem, bulgāriem, ungāriem un citām tautām cīnīsimies par mūsu senču zemi ES līmenī.

Otra iespēja ir grozījumi likumā «Par zemes privatizāciju lauku apvidos», nosakot, kas un kādā kārtībā drīkst iegādāties lauksaimniecības zemi. Šim risinājumam pamatā piekrīt visas lauksaimnieku organizācijas. Mūs vieno uzskats, ka lauksaimniecības zeme paredzēta pārtikas ražošanai, tā nav spekulatīvu darījumu objekts.

Jāatzīst gan, ka plānotie grozījumi nekādi neierobežos dāņu, vācu un citu ārvalstu lauksaimnieku iespējas iegādāties zemi Latvijā. Kā rāda līdzšinējā pieredze, tieši ārvalstu lauksaimnieki ir tie, kas visrupjāk pārkāpj Latvijas likumdošanu, pastumjot malā mūsu saimniekus un iegādājoties zemi. Savās valstīs viņiem ir iespēja saņemt kredītus ar daudzkārt labākiem nosacījumiem. Likuma grozījumos neskaitāmas normas ielobējušas organizācijas, kas pārstāv ārvalstu lauksaimnieku intereses, piemēram, plānotās pirmpirkuma tiesības sakārtotas tā, lai vairāk iegūtu dāņu un citu ārzemnieku lielie uzņēmumi, nevis mūsu ģimenes saimniecības. Pirmpirkuma tiesības vēlamies noteikt nomniekam, lai gan citās valstīs, piemēram, Ungārijā un Francijā, pirmpirkuma tiesības ir kaimiņam. Tas ir loģiski, jo veicina saimniecības zemes konsolidēšanu, samazinot ražošanas izmaksas un palielinot ražotāju konkurētspēju.

Jāsargā katram
Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) pārstāv Latvijas lauksaimnieku intereses. Mēs ticam, ka lielākā daļa Saeimas deputātu piekrīt mūsu viedoklim, tāpēc likums tiks pieņemts par labu pašmāju, nevis ārzemju lauksaimniekiem.

Nosargāt mūsu zemi palīdzēs kustība «Latvijas zeme – Latvijas pilsoņiem», privāta iniciatīva, ko atbalsta LOSP, citu lauksaimnieku organizāciju biedri un vairāk nekā 5000 Latvijas pilsoņu, kuri jau ir parakstījušies par referenduma rīkošanu portālā manabalss.lv. Kaut arī ārzemju lauksaimnieku interešu pārstāvji izplata maldinošu informāciju, ka neviena lauksaimnieku organizācija nav aicinājusi atbalstīt šo iniciatīvu, mēs ceram, ka iedzīvotāji būs aktīvi un mums izdosies savākt parakstus referenduma rīkošanai, neskatoties uz kāda atturīgo vai pat noraidošo attieksmi. Aicinu visus parakstīties portālā manabalss.lv.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Mūsu zeme un mana balss

Kategorijas