BauskasDzive.lv ARHĪVS

Var attīstīties kooperācijā

Zane Gorškova

2014. gada 19. marts 00:00

87
Var attīstīties kooperācijā

Saimnieces no Bauskas novada Codes, Ceraukstes un Brunavas pagasta Rundāles novada iedzīvotājiem stāstīja par izaicinājumiem un attīstības iespējām individuālajā biznesā.

Esošie un topošie Rundāles novada mājražotāji pagājušajā nedēļā tika aicināti uz tikšanos Uzņēmējdarbības un kompetenču attīstības centrā Viesturu pagasta Bērstelē. Klātesošie iepazinās ar mājražotāju individuālo praktisko pieredzi, pārvarētajiem šķēršļiem biznesa attīstībā, panākumiem un nākotnes plāniem.

Vietējais pārtikas grozs
Novadā ir drosmīgi cilvēki, kas spēj realizēt savas idejas un ražot unikālas preces. Seminārā viņi guva praktisku informāciju, kas palīdzēs saprast, kā attīstīt uzņēmējdarbības idejas, teic Uzņēmējdarbības un kompetenču attīstības centra vadītāja un semināra organizētāja Ludmila Knoka. Pērn Pilsrundāles centrā atklāja Mājtirgu jeb «zaļo» tirdziņu, kas paredzēts vietējo mājražotāju un amatnieku produkcijas tirdzniecībai. «Tādās tirdzniecības vietās un citos gadatirgos pieprasījums pēc mājās ražotiem produktiem ir kolosāls,» atzīst pasākuma rīkotāja, tāpēc mudinājusi pieredzējušākos ražotājus dalīties pieredzē.

L. Knoka uzskata, ka tas attīstītu ražošanu Rundālē, turklāt, produktus apvienojot, varētu izveidot pārtikas grozu ar zīmolu «Kronēts Rundālē». Speciāliste ir pārliecināta, ka vietējie varētu piedāvāt gaļu, sieru, tāpat tēju un garšvielas.

Pilsrundāliete Inese Skujiņa uzskata, ka Rundāles novadā vajadzētu ražot mājas vīnu: «Zinu vietējos, kas audzē ogas un nespēj tās realizēt. Viņi būtu priecīgi, ja kāds tās nolasītu un kaut vai pārstrādātu vīnā.»

Vizma Krūmiņa no Viesturu pagasta atklāj, ka viņas bērniem ir sen lolota ideja par tējas tirdzniecību. «Ideja jau ir, bet ir nepieciešami finanšu līdzekļi un saprašana, kas vajadzīgs uzņēmējdarbības sākšanai,» teic viesturiete.

«Baudi Bauskā»
Daļa Bauskas novada mājražotāju pagājušajā vasarā apvienojās jaunam tūrisma piedāvājumam – gardēžu tūrei «Baudi Bauskā». Projekta koordinatore un Latvijas Lauku konsultāciju centra Dobeles biroja lauku attīstības konsultante Raimonda Ribikauska stāsta: «Maršruts palīdz uzzināt vairāk par vietējo uzņēmējdarbību un produkcijas dažādību – tiek popularizēta reģionā ražota kvalitatīva pārtika. Tūres dalībniekiem ir iespēja nobaudīt un iegādāties vietējos produktus.»

Ar savu pieredzi seminārā dalījās daži projekta dalībnieki. Codes pagasta zemnieku saimniecības «Vaidelotes» saimniece Daira Jātniece atzīst: «Mājražošana ir interesanta lieta, kas dod daudz iespēju. Tomēr jāzina, kur saražoto realizēt.» Saimniece «Vaidelotēs» nereti uzņem tūristus un tur popularizē savus ražojumus. Viņas lauciņš ir zālīšu tējas, garšvielu maisījumi un konditorejas izstrādājumi no rupjā maluma miltiem.

D. Jātniece sniedz dažādus praktiskus padomus produktu gatavošanā un arī dokumentu kārtošanā: «Ideāli, ja var atrast lietas, ko citi neražo. Konkurenci tirgū var izturēt arī ekoloģiski tīri produkti.» Viņa uzskata, ka nozares mīnuss ir produkcijas pārdošana tikai tiešajā tirdzniecībā, bet kā plusus min iespēju variēt ar receptēm, kas ļauj viegli piedāvāt jaunus produktus, un iespēju izejvielas izaudzēt pašam, kas samazina galaprodukta izmaksas.

Līdzīgus pieredzes stāstus sniedza Daila Kronberga no zemnieku saimniecības «Dārzi», kas atrodas Ceraukstes pagastā. Saimniecībā ražo smiltsērkšķu sulu, sīrupus, eļļas, tējas, džemus ar dažādām piedevām, aroniju un pīlādžu sīrupus un džemus. Savukārt Brunavas pagasta zemnieku saimniecības «Krišjāņi» mājražotāja Iluta Straģe iepazīstināja ar pieredzi siera un gaļas izstrādājumu gatavošanā.

Unikāla produkcija

«Ir jāsaprot, ka mājražotāju produkcija ir unikāla, tomēr vienam radīt tādu piedāvājumu, kas piesaistītu daudzus pircējus, ir ļoti grūti. Ir nepieciešama kooperācija un sadarbība,» atklāj L. Knoka.

Par Jelgavas mājražotāju sadarbību un apvienošanos biedrībā «Pārtikas amatnieki» seminārā stāstīja Jelgavas novada lauku attīstības konsultante Videga Vītola. «Biedrībai novads ir piešķīris tirdzniecības mājiņas, kas kalpos kā vietējās produkcijas veikaliņš. Katru otro sestdienu mums notiek vietējo ražojumu tirdziņš. Jauniem mājražotājiem noteikti ir vieglāk sākt realizēt savas idejas, ja ir tāda biedrība,» ir pārliecināta V. Vītola.

Pilsrundāliete I. Skujiņa apstiprina, ka vietējiem iedzīvotājiem ir interese par ražošanas sākšanu. Viņas vaļasprieks ir maizes cepšana, ko labprāt arī attīstītu vakaros pēc darba. «Man nav, kur realizēt šo ieceri, jo nav atbilstīgas virtuves. Nezinu, vai ieguldītie līdzekļi attaisnotos,» spriež I. Skujiņa.

L. Knoka prāto, ka Rundāles novadā varētu sakārtot dokumentāciju un sertificēt vienu telpu mājražotāju vajadzībām, ar projektu palīdzību virtuvē nopirktu nepieciešamo aprīkojumu un telpas izmantošanas laiku sadalītu atbilstīgi mājražotāju vajadzībām. «Vienam sākt kaut ko no nulles tiešām nav izdevīgi. Kopīgi mēs varētu attīstīt mājražošanu Rundāles novadā,» uzskata organizatore.