Iedzīvina tautas tradīcijas

2014. gada 17. marts 00:00

Dziesmas, dejas un rotaļas par naudas tēmu varēja vērot piektdien, 14. martā, Iecavas kultūras namā, kur tikās Zemgales
reģiona bērnu folkloras kopas.

Bērni, ģērbušies Zemgales kultūrvēsturiskajam novadam raksturīgos tautas tērpos, pārstāvēja septiņas folkloras kopas. Ciemiņi pie iecavniekiem bija braukuši no Bauskas, Jelgavas un Jelgavas novada Glūdas pagasta Nākotnes, kā arī Līvbērzes, Vilces un Kalnciema pagasta.

Godā latus
Sarīkojums bija veltīts naudai. «Šogad latu likvidēja, tāpēc bija jāatdod tam gods,» teic pasākuma organizatore un folkloras kopas «Tarkšķi» vadītāja Kristīne Karele. Viņi priekšnesumā izmantoja dziesmas, ko zinājuši jau iepriekš. Vadītāja stāsta, ka pārskatījusi «Tarkšķu» repertuāru un sapratusi, ka ir skaņdarbi, ko var piemērot naudas tēmai – kaut vai dziesma par zagšanu. Daži kolektīvi mācījušies jaunas kompozīcijas.

8. klases skolniece Ruta Duga no Jelgavas novada Vilces pagasta folkloras kopas «Rukūzītes» stāsta, ka priekšnesumam īpaši lūkojuši skaņdarbus. «Vienu un to pašu dziesmu pasākumā Iecavā dzirdējām dažādos variantos vairākas reizes, jo ar naudu saistīto gabalu nav daudz.» atklāj skolniece.

Sarīkojuma vadītāja K. Karele pārbaudīja klātesošo zināšanas par naudas lietām. Tika jautāts, kas ir kibernauda, kas pēta monētas, no kā cēlies vārds «monēta» utt. Trāpīgākie saņēma balvas – naudiņu no šokolādes.

«Urdziņai» jauna vadītāja
Dažām folkloras kopām šī bija pirmā uzstāšanās ārpus ierastās vides. Kalnciema vidusskolas folkloras kopas vadītāja Dzintra Ķezbere atklāj, ka dalībniekiem ir vēlme spēlēt instrumentus un dziedāt, tāpēc klātesošie varēja baudīt četras dziesmas, ko līdz festivālam viņi bija paspējuši sagatavot.

Bauskas 2. vidusskolas folkloras kopa «Urdziņa» darbojas kopš 1995. gada. Šogad par tās vadītāju kļuvusi latviešu valodas un literatūras skolotāja Daila Simsone. Līdz šim nav bijis pietiekami daudz mēģinājumu, tāpēc publikai atrādīti vien trīs skaņdarbi. D. Simsone atzīst, ka sākumā nav bijusi pārliecināta par muzicēšanu festivālā, bet tagad priecājas par piedalīšanos: «Redzot, kā uzstājas citi, bērni gūst pieredzi. Tas ir pozitīvs stimuls.»

Bērnu attīstībai
Pozitīvi par kopīgiem folkloristu sarīkojumiem domā iecavniece Evija Kreicšteina, kuras meita Anna Keita jau trīs gadus ir «Tarkšķu» dalībniece. Meitai drīz būs seši gadi, un māmiņa atzinīgi vērtē iespēju tik agrā vecumā attīstīt domāšanu, iepazīt dažādus mūzikas instrumentus, izkustēties un izdziedāties. «Šādi pasākumi ir noderīgi, jo bērni mācās cits no cita, rod draugus un izzina senču bagātības, kas slēpjas latviešu folklorā,» teic E. Kreicšteina.

Folkloras kopā «Tarkšķi» radošās prasmes attīsta vairāk nekā 80 iecavnieku. E. Kreicšteina priecājas par «Tarkšķiem», kas ar pērn izdoto pirmo albumu «Tarkšķi ganos» bija nominēti mūzikas izdevēju gada balvai «Zelta mikrofons» bērnu ierakstu kategorijā. «Domāju pievienoties folkloras kopas pieaugušo grupai, kas svētdienās muzicē kopā ar bērniem,» atklāj māmiņa.

Glabā senču kultūru
Zemgales novada bērnu folkloras kopas Iecavā tikās pēc vairāku gadu pārtraukuma. Iepriekšējos piecus gadus sadziedāšanās organizēta Jelgavā, stāsta K. Karele. Latvijas bērnu un jauniešu folkloras kopas ik gadu tiekas arī nacionālajā folkloristu festivālā «Pulkā eimu, pulkā teku».

Festivāls kļuvis par folkloras un tradīciju iedzīvināšanas veidu. Tā mērķis ir saglabāt, popularizēt un attīstīt tradicionālai kultūrai raksturīgo dziedāšanu, dejošanu, rotaļu vadīšanu, stāstīšanu, muzicēšanas un masku gatavošanas mākslu.

UZZIŅAI

Zemgales novada bērnu folkloras kopu sarīkojuma dalībnieki:
«Dimzēns» no Jelgavas, vadītāja Velta Leja;

«Dzīpariņi» no Jelgavas novada Glūdas pagasta Nākotnes, vadītājas Lija Dvurečenska un Velta Leja;

«Tarkšķi» no Iecavas, vadītāja Kristīne Karele;

«Zemgaļi» no Jelgavas novada Līvbērzes pagasta, vadītāja Velta Leja;

«Rukūzītes» no Jelgavas novada Vilces pagasta, vadītāja Guna Čodare;

«Urdziņa» no Bauskas, vadītāja Daila Simsone;

Kalnciema vidusskolas folkloras kopa no Jelgavas novada Kalnciema pagasta, vadītāja Dzintra Ķezbere.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Iedzīvina tautas tradīcijas

Kategorijas