«Bauskas Darbs» pārtop par «Komunisma Ceļu»

2014. gada 17. marts 00:00

1244

«Bauskas Darbs» pārtop par «Komunisma Ceļu»

Vietējais laikraksts 60. gados iegūst citu nosaukumu, jaunu redaktoru un pārceļas uz līdzšinējo mājvietu Bauskā – Rīgas ielu 51.

Šis laiks bijis svarīgs arī manā dzīvē. 1960. gadā mācījos 2. klasē un skaitīju dzejolīti ar vārdiem: «..pirmie komunisma ļaudis būsim mēs!», bet 1969. gadā beidzu Bauskas 1. vidusskolu.

Gaisma, melones un kukurūza
Bauskas rajona ļaudis 60. gados vienotā frontē dodas pretī komunismam, Ļeņina idejas dzīvo un uzvar, par katru litru piena un kilogramu gaļas ir jācīnās.

Avīze 1960. gada sākumā ziņo, ka kolhozā «Brunava» desmit kolhoznieku sētās elektrība aizvietojusi petrolejas lampu, kolhoza «Komunārs» siltumnīcu kombinātā audzē melones, kolhozā «Cīnītājs» togad izaug divmetrīga kukurūza.

Laikraksta lappusēs daudz vietas aizņem tabulas, kas vēsta par kopsaimniecību sasniegumiem sociālistiskajā sacensībā. Lappusē «Ar asu spalvu» sliņķus un aplami domājošos šausta un dur Vilis Svilpītis.

Ar 1960. gada 8. aprīli divas reizes nedēļā pa 25 minūtēm sāk raidīt Bauskas radio. 20. jūlijā nodots tilts pār Mēmeli, ko uzcēluši 11. ceļu ekspluatācijas rajonā strādājošie. Kinoteātrī rāda platekrāna filmas.

Jauna nauda un vārds
Ar naudas reformu sākas 1961. gads – par vienu jauno rubli var nopirkt tikpat, cik par desmit vecajiem. Turpinās Bauskas 2. vidusskolas būve, šajā gadā Bauskā ekspluatācijā nodota pirts, restorāns «Pilskalns» un dažas dzīvojamās mājas.

Laikrakstā 1962. gadā parādās literārā lappuse «Vārds jaunajiem autoriem». Tajā 24. martā publicēts stāsts «Laime», kura autore ir Daina Ziemele. Tas ir cieņas pilns fakts, zinot par autores Sibīrijā pavadīto jaunību. Kopš tā laika līdz šodienai mūsu Dainīte ik pa laikam palīdz veidot avīzi. Tikai redakcijas šoferi un fotogrāfu viņa nav aizvietojusi.

Zīmīgs datums – 1962. gada 17. maijā «Bauskas Darba» vietā klajā nāk «Komunisma Ceļš» – Latvijas Kompartijas Centrālkomitejas un LPSR Ministru Padomes Bauskas teritoriālās kolhozu un padomju saimniecību ražošanas un sagādes pārvaldes laikraksts. Redaktors ir Rihards Grenctāls, vietnieks Visvaldis Bulle, līdzšinējie darbinieki atlaisti, komplektē jaunu redakcijas sastāvu.

Plašāks atvēziens
No 1962. gada avīze krietnu laiku atspoguļoja notikumus ne tikai Bauskas, bet arī daļā tagadējā Aizkraukles, Dobeles un Jelgavas rajona. Žurnālisti izbrauc uz kopsaimniecībām, iestādēm un skolām, gandrīz katrā numurā aprakstīts kāds reids kopā ar kompartijas un nozaru speciālistiem.

Bauskas rajona vispārizglītojošajās skolās 1962. gadā mācījušies 6970 audzēkņu, strādājuši 548 pedagogi, no tiem 221 bija augstākā izglītība. Bauskas Tautas teātris 1962. gadā sniedzis 90 izrāžu, repertuārā piecas lugas. Kultūras namā ir arī estrādes ansamblis, deju kolektīvs, kori vada Kārlis Hammers, togad neklātienē beidzis Konservatoriju.

Skaidri un gaiši
«Komunisma Ceļa» 1963. gada 1. janvāra numurā «Starmetis» sadod pa mizu bez lavierēšanas. Piemēram, rakstā par kolhozu «Code» jau virsrakstā norādīts «Biedri Slakter, atpaliekat no kaimiņa!».

Parādās jauns žanrs – žurnālista vēstule no ražošanas objekta. Biruta Bērziņa raksta vēstules no kolhoza «Uzvara» siltumnīcu kombināta, mehāniskajām darbnīcām, jaunbūvēm, kur ļaudis strādā tā, kā liek Komunistiskās partijas programma.

Aģitatori staigā pa mājām, aģitpunktiem gaiši logi, un nobalso 99,8% vēlētāju. Literārajā lappusē Māris Čaklais, Rūta Venta, Jānis Sarkanābols un citi Latvijas Universitātes studenti.

Ietekmes teritorija sarūk – ar februāri abonenti Dobeles rajonā «Komunisma Ceļa» vietā saņem laikrakstu «Darba Uzvara» latviešu un krievu valodā.

Pastnieces zirgs
Laikrakstā 1963. gada 11. jūnijā svarīga ziņa – Bauskā tiek asfaltēta Zaļā iela, Brīvības bulvāris, Salātu, Komjaunatnes, Pionieru iela. Pilsētā ir sporta aeroklubs, lido sievas, vīri un jaunieši. Ar planieri līdz Viļņai ticis Bernards Dzendoletto, kluba vadītājs.

Piesaistīja ziņa par pastnieci Skaidrīti Skramkali, kura avīzes un vēstules nogādā, auļojot Čakstes mugurā... Vai tiešām zirgs nosaukts par godu Latvijas Republikas pirmajam prezidentam?

Aiz robežstaba ir kapitālisms, kur nolaupa bērnus, sieviete ir prece, ir bads un bezdarbs, bet padomju cilvēks ir absolūti laimīgs, bez ciešanām un sapņiem. Bauskā eglītes sāk tirgot pēc 25. decembra, un nekādu Ziemassvētku... Kritikas bulta vēršas pret vecākiem, kuri no Stelpes, Bārbeles, Vecsaules ved bērnus kristīt uz Skaistkalnes katoļu baznīcu.

Par 19 kapeikām
No avīzes var uzzināt, ka 1964. gadā Salātu iela pārdēvēta par Šišinašvili ielu. Rajonā ir 19 kori ar 500 dziedātājiem, kas gatavojas 1965. gada Dziesmu un deju svētkiem. Jaunatnes IV sporta spēlēs aplausi tiek Bauskas cīkstoņiem, vissliktāk startējuši vieglatlēti. Turpinās Bauskas stadiona būve, labiekārtošanas talkās katrs fizkultūrietis apņemas nostrādāt 15 – 20 stundu.

Dārza ielā Bauskā ceļ trīsstāvu dzīvojamos namus, un Valsts kontrole atklājusi, ka Remontu un celtniecības pārvaldes veikums ir brāķis – sienās plaisas, no jumta nokrīt skurstenis.

Jaunumi – Iecavas pusē lopbarībai sēj lupīnu, sovhozā «Dartija» gurķus un tomātus audzē hidroponikā, un aprīlī siltumnīcā jau ziedonis. Uzzied arī avīze – 1. maija numurs iznāk zilā krāsā.

Arvien vairāk iespēju piedāvā Bauskas sadzīves pakalpojumu kombināts. Ļaudis slavē veļas mazgātavu, pirti, darbu sāk trikotāžas, kā arī apģērbu ķīmiskās tīrīšanas un krāsošanas cehs, var iznomāt veļas mašīnas un putekļu sūcējus.

Vienmēr aktuāli
1964. gada 22. augustā iznāk vietējā laikraksta 100. numurs, bet avīzē nav ne vārda par tās veidotājiem.

Septembrī rajona darbaļaužu deputātu padomes sesijā nospriests, ka sabiedrībai jāpiedalās Mūsas, Mēmeles krastu un Iecavas parka labiekārtošanā, teritoriju sadalījums jāskata avīzē. Sesijas kuluāros runāts par Bauskas izrakņātajām ielām... Šī tēma ir aktuāla arī pēc
50 gadiem.

Ziņās – cīņas sportā izaudzis jauns meistars – Jevgeņijs Kisiels. Uzteiktas jaunās mediķes – medicīnas māsa Vija Maizīte un zobār-
ste Ruta Matulēna. Maija beigās Pāces padomju saimniecība un Mežotnes SIS rīko cukurbiešu retinātāju sacensības, jāierodas ar saviem kapļiem.

Bauskas slimnīcā 1965. gadā sāk divgadīgos kursos skolot medicīnas māsas, uzcelta dzemdību un bērnu nodaļa.

Avīzes izskats kļūst gaumīgāks, interesantāks, vairāk fotogrāfiju. Par godu Padomju Latvijas 25 gadiem Rīgā notiek Dziesmu un deju svētki, un «Komunisma Ceļš» pirmoreiz iznāk uz astoņām lappusēm, iepriekš bija četras.. Līdz 1965. gadam avīzes līdzstrādnieks bija
Gvido Dobelis, kurš mūžu nostrādāja Latvijas Televīzijā, bet «Komunisma Ceļā» viņa laiks iezīmējies ar labiem tekstiem, daudzām bildēm.

Būvē un paplašinās
«Komunisma Ceļš» 1966. gadā raksta, kā attīstās ražošana – Vallē ir būvmateriālu rūpnīca, kolhozā «Draudzība» uzcelts siltumnīcu kombināta pirmais korpuss, Misā veidojas kūdras fabrikas ciemats, paplašinās Bauskas starpkolhozu konservu fabrika. Iecava iegūst pilsētciemata statusu. Bauskas 2. vidusskola draudzējas ar tankkuģa «Bauska» apkalpi.

Par modes tendencēm liecina ziņa no Bauskas universālveikala: «Viena no daudzajām laipnajām pārdevējām – Milda Berķe – sakārto modernos siltos sieviešu vateņus, lai tie izskatītos glīti un aizceļotu pie savām valkātājām.» Vecumnieku aušanas cehā trīs stelles, sešas audējas, un katrai mēnesī jānoauž 360 tautiskie sieviešu galvas lakatiņi.

Dzīvot skaisti
Tūristi avīzei sūdzas, ka veikalos nav nopērkamas parastās teltis, katliņi, tūristu zābaki, kaprona virves, mugursomas. Aktīvākie ceļotāji saņem nozīmīti «PSRS tūrists», raksta tūrisma organizators Normunds Pūķis, vēlāk ilggadējs fotokluba «Bauska» vadītājs.

Vairākos turpinājumos 1966. gadā publicētas PSRS starptautiskās klases sporta meistara Jāņa Zviedra ceļojuma piezīmes, jo viņš piedalījies sacensībās Zviedrijā.

No 1966. līdz 1970. gadam avīzē vēstuļu nodaļu vada, par atbildīgo sekretāru strādā dzejnieks Alberts Ločmelis. Parādās spilgti virsraksti, piemēram, «Remdenais cilvēks – ilgu un sapņu kapracis».

Bauskā par ikdienā iecienītu pusdienošanas vietu kļūst restorāns «Pilskalns», kurā šefpavāre ir Juzefa Bartkeviča.

Cilvēki grib būt skaisti – Sadzīves pakalpojumu kombināta izbraukuma frizētava dodas uz kopsaimniecībām. Bauskas kultūras namā bērnu klasiskā baleta studiju vada balerīna Ieva Grotuss. Dotības tālāk izkopa baušķeniece Gunta Straume. Viņa kļuva par Operas un baleta teātra solisti, apprecējās ar Aivaru Leimani un izaudzināja pašlaik slaveno baleta prīmu Elzu Leimani-Martinovu.

Ieceru piepildījums
«Un tomēr Rundāles pili atjaunos», ziņo 1966. gada 14. jūlija «Komunisma Ceļš». Šim nolūkam līdzekļus atvēlējusi valsts, informē Bauskas novadpētniecības un mākslas muzeja direktors Laimonis Liepa. «Pils galvenajās zālēs būs interjera muzejs, pārējās telpās savāks latviešu senās mākslas eksponātus – tēlnieku, gleznotāju, keramiķu un citu mākslinieku darbus.» Toreizējās ieceres piepildījušās daudz elegantāk.

Ar kārtējo ziņu par darba uzvaru «Komunisma Ceļš» sāk 1967. gadu – «Raiņa» sovhoza putnu kombinātā no Kanādas ‘Leghornas’ šķirnes vistām 1966. gadā iegūti 4,7 miljoni olu, informējis sovhoza galvenais zootehniķis Paulis Vīgants, vēlākais organizācijas «Daugavas Vanagi Latvijā» Ceraukstes nodaļas vadītājs.

Sludinājums vēsta, ka Bauskas kultūras namā februārī sākas moderno sarīkojumu deju kursi, ko vada Pēteris Seleckis, kurš, gadiem ejot, kļuva par mednieku un makšķernieku līderi.

Bauskas aviācijas sporta klubs papildinās ar jauniem planieriem, lidmašīnām un vilcēju agregātiem, lai baušķenieki pārstāvētu Latviju PSRS tautu spartakiādē. Tehnisko sporta veidu klubā īpaši iecienīta bijusi šaušanas sekcija, jaunieši apgūst arī radioamatierismu, auto modelēšanu.

Jau 1967. gadā rakstīts par pārrobežu sadarbību – Skaistkalnes kolhozs ražošanas rādītājos sacenšas ar Lietuvas Biržu rajona «Švituri». Kopsaimniecību druvas šķir tikai Mēmeles upe. Toties Bruknas veikalā uzstādītas aukstuma vitrīnas, un tikai tad pamanīts, ka līdz tirgotavai nav atvilkta elektrolīnija...

Sapnis par baseinu
Avīze 1967. gadā Medicīnas darbinieku dienā piemin, ka rajonā ir 60 ārstu, katram jāapkalpo 763 iedzīvotāji, mūspusē bijušas piecas ārstniecības iestādes ar 405 gultām.

Pavasarī iesākta, līdz rudenim nav pabeigta pilsētas stadiona tribīņu būve. Mālainajā bedrē krājas ūdens, un avīze atzīst – peldbaseins Bauskā jau sen bija vajadzīgs... Šis sapnis nav piepildījies.

Pie Iecavas uzcelts kombinētās lopbarības rūpnīcas astoņu stāvu korpuss, tolaik augstākā ēka Latvijā. Netālu top olu rūpnīca, ko tagad pazīstam ar vārdu «Balticovo».

Bauskas mūzikas skola nosvin desmit gadu jubileju, tajā ir desmit pedagogu, 80 audzēkņu no Mežotnes, Pilsrundāles, Vecsaules.

Vēstures rediģēšana
Daudz labu ziņu ir laikrakstā 60. gadu beigās. Bauskas piena kombinātā 1968. gadā nodibina sieviešu kori, ko vada diriģents Jānis Ērenštreits.

Lauku jaunatnes VI sporta spēlēs Ogrē Bauskas rajona pārstāvji iegūst 23 zelta, 14 sudraba un 17 bronzas medaļas.

Grūti saprotama vēsts publicēta 1969. gada sākumā – Bauskā, tāpat kā visā LPSR, 4. janvārī svinēti 50 gadi, kopš Latvijā ir padomju vara... It kā Latvijas pirmās brīvvalsts 20 gadu nebūtu bijis. Varena vēstures pārrakstīšana!

Saulaina reportāža 15. maija numurā par Bauskā notikušo valsts naudas un mantu laimestu loteriju. Laimētas automašīnas «Volga», «Zaporožec» un citas lietas, kuras toreiz nopirkt nevarēja.

Dainas Ziemeles rakstā par Bauskas 1. vidusskolas 1969. gada izlaiduma klasēm sastapos ar sevi. Pagājuši 45 gadi, ir, ko atcerēties, vērtēt un par ko pateikties liktenim.

Vasarā pēc izlaiduma aizgāju uz laikraksta «Komunisma Ceļš» redakciju, bez aplinkiem pasakot, ka gribu rekomendāciju žurnālistikas studijām universitātē. Apsolījos pēc pirmā kursa prakses laiku strādāt «Komunisma Ceļā», ko arī izdarīju. Sākās mans garais ceļš žurnālistikā, kas joprojām turpinās.

UZZIŅAI

1960. gadā avīzes abonēšanas maksa vienam mēnesim ir 19 kapeikas, 1969. gadā – 25 kapeikas, viens numurs nemainīgi maksājis divas kapeikas.

Laikraksta «Bauskas Darbs» redakcija 60. gadu sākumā turpina strādāt kādreizējās tipogrāfijas telpās Rīgas ielā 26. Avīzei ir trīs tālruņi – redaktoram M. Afanasjevam, sekretāram un redaktora vietniekam, literārajiem līdzstrādniekiem. Laikraksts iznāk uz četrām lappusēm otrdienās, ceturtdienās un sestdienās.

1962. gada 15. maijā izdots «Bauskas Darba» pēdējais numurs, turpmāk nosaukums ir «Komunisma Ceļš», galvenais redaktors Rihards Grenctāls (līdz 1979. gadam).

Ar 1967. gada 15. jūliju vietējā laikraksta redakcija atrodas Rīgas ielā 51, kur tā ir joprojām.

60. gados avīzi veidoja Visvaldis Bulle, Gvido Dobelis, Biruta Bērziņa, Reinis Ādmīdiņš, Normunds Lapsa, Alberts Ločmelis, Gunārs Ržepickis, Daina Ziemele, Aina Medne, Vladimirs Ruskulis, Zigurds Stūris, Mārīte Ozoliņa, Argots Staris, Jānis Ābols, Valdis Beķeris, Imants Peskops, Vilnis Gailis, Rūta Koluža, Herberts Mucenieks, Visvaldis Baumanis, Varis Leikarts, Uldis Niedra. Šajos gados redakcijā cits citu nomainījuši astoņi šoferi, vairākas mašīnrakstītājas, apkopējas, kurinātāji.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

«Bauskas Darbs» pārtop par «Komunisma Ceļu»

Kategorijas