Kas mīt Ingmāra Līdakas mājas pagalmā?

2014. gada 14. marts 00:00

273

Klajā nākusi Vecumnieku novadnieka, biologa un Saeimas deputāta Ingmāra Līdakas grāmata «Zoodārzs manā pagalmā». Tās atvēršanas svētkos autors atklāja izdevuma tapšanas vēsturi, uzteica palīgus, kas rosināja šī izdevuma tapšanu.

«Skaras» un apkaime
«Apgāda Zvaigzne ABC» reklāmas un mārketinga daļas speciāliste Vineta Tropiņa skaidro, ka šis izdevums ir sirsnīguma un iejūtības pilns veltījums autora dzimtajām Skaru mājām Vecumniekos: «Mežos un laukos, piemājas dārzā, pat bēniņos un pagrabā sastapts tik daudz dzīvās radības, ka autoram gribējies par šiem klusajiem vai skaļajiem kaimiņiem no dzīvnieku pasaules pavēstīt arī citiem. Ingmārs ir ieskatījies Sumatras, Javas un Jaungvinejas džungļos, pabijis citur pasaulē, tomēr ar dziļu pārliecību viņš gatavs teikt, ka nav interesantākas vietas par dzimto māju pagalmu ar visiem tā gaidītajiem un ne tik gaidītajiem apdzīvotājiem.»

Autors savij stāstījumu par dzīvniekiem gan ar kurioziem atgadījumiem no paša un tuvinieku dzīves, gan ar vērtīgu informāciju. Līdzās stāstam, kā stārķis pārbiedēja visus Skaru māju iemītniekus, atrodama instrukcija pareizai būrīšu darināšanai. Kad izlasīts par to, kā susuris pazaudēja asti, var iepazīties ar ērču iemīļotāko «mežā ejamo» apģērbu aprakstiem.

Lauž stereotipus
Vienu grāmatas «Zoodārzs manā pagalmā» eksemplāru autors uzdāvinājis dzīvnieku mīļotājai Velgai Vītolai. «Bauskas Dzīvei» viņa atzina, ka ilgus gadus ir pazīstama ar autoru, viņus vieno kopīgas idejas, kā arī darbiņi dzīvnieku aizsardzības jomā. V. Vītolas viedoklis: «Grāmata ir ļoti grezna, bieza, tādēļ nekautrējoties varu atzīties – to neesmu vēl izlasījusi. Tomēr pēc rūpīgas pāršķirstīšanas varu teikt – lieliska grāmata, kas palīdz lauzt daudzus stereotipus par šāda satura izdevumiem. Daudziem šķiet, ka saistoši par zvēriņiem ir rakstījis vien Džeralds Darels un ka apraksta vērti ir tikai krokodili, čūskas vai ziloņi. Ingmārs rāda, cik bezgala interesanti ir vērot dzīvo dabu Latvijas lauku mājas pagalmā. Veltot tam pienācīgi daudz laika un uzmanības, var radīt ļoti interesantus stāstus. Šī grāmata izskaidro arī daudzus aplamus pieņēmumus, kas mums izveidojušies par dažām putnu vai dzīvnieku sugām. Es domāju, bagāts būs tas cilvēks, kuram mājās būs šī grāmata.»

Aiziet negribas
Vecumnieku pagasta muzeja vadītāja Aloīda Baķe, kurai arī tika uzdāvāta jaunā grāmata, pauž sajūsmu par autora dabas mīlestību: «Viņš strādā daudzos augstos amatos, daudz pasaulē redzējis, bet joprojām spējis saglabāt patiesumu. No katras lappuses dveš īstenums, redzīgums, fantastiska prasme ne tikai saskatīt unikālo sev apkārt, bet arī par to uzrakstīt vienkārši, sirsnīgi un patiesi. Esmu lepna par šo mūsu novadnieku.»

Savs viedoklis par grāmatu ir putnu pētniekam Viesturam Ķerus. Virtuālajā dienasgrāmatā vkerus.blogspot.com viņš raksta: «Vakaros, kad pievērsos grāmatas lasīšanai, tiku ierauts vasarā. No lappusēm pretī rāpoja krupienes ar krupjiem uz mugurām, un gluži miermīlīgi gar ausi aizdūca pa kādam sirsenim, bet odi krita virsū, lai sūktu manas asinis. Kaut kur ierējās stirnu buks un zālē iesisinājās siseņi, un krūmu galotnēs – sienāži. Bet visu laiku fonā – putnu dziesmas: erickiņš, melnais mušķērājs, melnais mežastrazds, mazais svilpis un vesels lērums citu. Aiziet no vasaras negribas, tāpēc arī no grāmatas atrauties bija tikpat grūti kā no spriedzes romāna, un 400 lappušu biezajam izdevumam tiku cauri pirmajā nedēļā.»

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Kas mīt Ingmāra Līdakas mājas pagalmā?

Kategorijas