Komentāri: leģionāru atcere

2014. gada 14. marts 00:00

Vai Latvijā 16. marta pasākumos Ukrainas notikumu kontekstā iespējamas provokācijas un lielāki draudi drošībai?

Staļina laiki beigušies
ĒRIKS BURKA, BIJUŠAIS LEĢIONĀRS NO BAUSKAS:
Manuprāt, nē. Vai tad cilvēki prātīgāki nekļūst?! Nav taču vairs Staļina laiki. Radies iespaids, ka pašreizējais Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir nosvērtāks. Viņš ir diezgan gudrs vīrs, nav tāds... Vai tad V. Putins nesaprot, kas notika Otrā pasaules kara laikā?! Pati krievu tauta daudz cieta, redzēja padomju represijas.
Man bija 22 gadi, kad 1943. gadā sāku dienēt leģionā. Biju tikko precējies. Dēlu redzēju dienu vecu. Mūsu nākamā tikšanās notika, kad zēnam bija jau 13 gadu. Mani notiesāja uz 20 gadiem, 13. ieslodzījuma gadā amnestēja. Līdz 1947. gadam biju meža darbos Mordvijā, bet līdz 1955. gadam Karagandas akmeņogļu šahtās.
Pieminēt kritušos cīņubiedrus 16. martā pie Brīvības pieminekļa Rīgā esmu bijis vairākas reizes. Pirmajā pat nesu Latvijas karogu, citkārt vienkārši noliku ziedus. Kāds dusmīgs krievvalodīgais mums reiz uzbruka neglītiem vārdiem. Mēs viņam neatbildējām, jo tādam nav, ko teikt.
Neesmu iedziļinājies, kas pašlaik notiek Ukrainā. Tāpēc nevaru spriest, kā būtu labāk. Tas ir ukraiņu ziņā, vai Krimai jāpaliek valsts sastāvā. Citi nevar lemt.

Risks lielāks
RIHARDS KOZLOVSKIS, IEKŠLIETU MINISTRS:
Varu apstiprināt, ka šogad riski 16. marta pasākumos sagaidīt provokācijas no ekstrēmiski noskaņotu personu puses ir krietni augstāki. Jāņem vērā Ukrainas notikumi, tieši svētdien, 16. martā, plānotais referendums par Krimas pievienošanos Krievijai.
Bažas, ka pasākumu pieteicēji varētu celt nemierus, nav tik lielas, jo viņi nemainās no gada gadā. Taču pilnīgi noteikti varu teikt, ka pastāv risks noteiktām provokācijām, ko gatavotu atsevišķi ekstrēmiski no-skaņoti cilvēki. Esam iekļāvuši «melnajā sarakstā» vairāk nekā desmit personu, balstoties uz kaimiņvalstu dienestu sniegto informāciju.
Gatavojamies svētdienas notikumiem ļoti nopietni, bet nevar izslēgt, ka atsevišķas personas mēģinās izraisīt konfliktus. Tāpēc aicinātu cilvēkus, kas nav pieteicēji un dalībnieki, pavadīt dienu kur citur, neveidot lielāku burzmu pie Brīvības pieminekļa un Vecrīgā. Ir sabiedriskās kārtības nodrošināšanas plāns, kas sagatavots ar Drošības policiju un Valsts policiju. Darīsim visu, kas ir mūsu spēkos, kaut nevaram garantēt, kas kuram ienāk prātā. Tāpēc cilvēkiem pašiem jābūt pietiekami nosvērtiem un saprātīgiem, lai nepakļautos speciāli izraisītām situācijām.

Piemiņa nav nosodāma
ANDRIS ARCIMOVIČS, sociāldemokrātiskās partijas «Saskaņa» Bauskas novada nodaļas valdes priekšsēdētājs:
Kritušu karavīru pieminēšanā nav nekā nosodāma. Diemžēl jau daudzus gadus 16. marts Latvijā iezīmējas ar negatīvu fonu. 16. marta pasākumi vienmēr asociējas ar dažāda veida konfrontācijām starp visām iesaistītajām pusēm – gan pasākuma atbalstītājiem, gan pretiniekiem. Nedomāju, ka notikumi Ukrainā, kuru sakarā SDP «Saskaņa» strikti iestājas pret jebkādu vardarbību un jebkādu problēmu risināšanu ar spēka palīdzību, kā arī atbalsta Ukrainas teritoriālo vienotību, pašlaik būtu jāasociē ar iespējamiem drošības draudiem Latvijā.
Katram pašam ir jāizlemj, kā viņa organizētie vai atbalstītie pasākumi veicina vai grauj valsts tēlu un cik būtiski ietekmē sabiedrības noskaņojumu un drošību valstī. Katrs pats lai izlemj un uzņemas atbildību par to, vai viņa rīcība jebkādos publiskos pasākumos veicina sabiedrībā saskaņu vai, tieši pretēji, neiecietību. Vienīgais, ko varu piebilst, ir nepieņemami, ja atsevišķi politikāņi kādus jūtīgus tematus izmanto, lai īslaicīgi vairotu savu politisko kapitālu, neaizdomājoties, kādas negatīvas sekas tas var radīt ilgtermiņā.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Komentāri: leģionāru atcere

Kategorijas