Tas bija katra penija vērts

2014. gada 14. marts 00:00

474

Ceļosim! Trīs dienas Lielbritānijas galvaspilsētā.

Trafalgaras laukums, Pikadilli, Haidparks – pat ja šie vietu nosaukumi lasītājam neko neizsaka, tad vārds Beikerstrīta zināms ļoti daudziem. Ja ticam skotu rakstniekam seram Arturam Konanam Doilam, Beikerstrītā 221b dzīvojis slavenais detektīvs Šerloks Holmss – gan senais tēvocis ar rūtaino naģeni un pīpi, gan jaunais, kurš lec no Londonas debesskrāpjiem un nenositas.

Nav iespējams ko jaunu pateikt par Lielbritānijas galvaspilsētu, uz kurieni pēdējos gados pārcēlušies daudzi mūsu tautieši. Februāra beigās Londonā ciemojos pie draugiem, cenšoties dažās dienās kaut ko redzēt šajā Eiropas citadelē.

Krietni lētāk
Posties ceļā mudināja lidsabiedrības «airBaltic» atlaižu akcija gada sākumā. Uz Londonu biļeti turp un atpakaļ varēja nopirkt par 100 eiro. Vecajā naudā tie būtu 35 lati vienā virzienā.

Lai iespējami vairāk redzētu, patērējot mazāk laika un fizisko spēku, biļeti uz Londonas apskates divstāvīgo ekskursiju autobusu iegādājos iepriekš. Pērkot to internetā, par 30 eiro ieguvu iespēju četrus maršrutus izmantot neskaitāmas reizes 48 stundu laikā, papildus saņemot biļeti braucienam ar kuģi pa Temzu līdz pat Grīnvičai. Kā teiktu briti: «It was every penny worth.» (‘tas bija katra penija vērts’ – tulk. no angļu val.).

No ekskursiju busa var izkāpt jebkurā pieturā, pēc pastaigas sagaidīt nākamo autobusu un ceļu turpināt. Tas nav mazsvarīgi, jo Londonas metro ir dārgs. Tāpēc ir izdevīgi iegādāties braukšanas karti «Oyster Card», kurā ieskaita kādu naudas summu. Ar šo «e-talonu» pilsētas satiksme ir gandrīz uz pusi lētāka, turklāt brīvdienās ar šo karti var braši vizināties – tiklīdz notērētas septiņas mārciņas, visi turpmākie braucieni ir bez maksas.

Vēstures elpa
Visi publiskie muzeji Londonā ir bez maksas. Tā ir valsts politika – vērtīgo un skaisto jāredz katram neatkarīgi no rocības.

Viens no tiem ir Viktorijas un Alberta muzejs, kas atvērts 1852. gadā. Viktorijas valdīšanas gadi bija britu impērijas zelta laiks, kad valsts nostiprināja ietekmi pasaulē. Muzejā apskatāmie eksponāti ir Eiropā, Lielbritānijas kolonijās, Āzijā salaupītie dārgumi. Baznīcu altāri, reliģisko rituālu un sadzīves priekšmeti, apģērbi, apavi, mēbeles, ko lietojuši konkrēti cilvēki. Tur ir arī Indijas tekstilizstrādājumi, Ķīnas porcelāns, Itālijas stikls un citas vērtības. Muzejā ir izcila tēlotājmākslas kolekcija.

Londonā netiku vaļā no izjūtas, ka esmu nokļuvusi britu rakstnieku romānu lappusēs vai BBC filmu epizodēs.

Sirds nodrebēja, ejot garām Taueram. Šim Eiropā stiprākajam cietoksnim ir ap tūkstoš gadu, tajā arī pils un cietums. Tur ne tikai kronēti valdnieki. Pa šiem vārtiem iegājuši un dzīvi vairs nav redzēti augstmaņi, galminieki, garīdznieki, politiķi. Tas redzēts filmās par Mariju Stjuarti, Annu Boleinu, Anglijas Elizabeti un citās. Kur nu vēl Henrijs VIII – valdnieks ne tikai veicināja Anglijas baznīcas atdalīšanos no Romas Katoļu baznīcas, bet arī piedzīvoja sešas sievas, apnikušās gluži vienkārši nosūtot uz ešafotu vai izsūtot trimdā.

Šopings acīm
Nebija nolūka Londonā iepirkties, bet kā neaiziet paskatīties, kas ir uz letes universālveikalu karaļa «Harrods» telpās? Tur ir ap 300 nodaļu un 4000 pārdevēju. Par cenām labāk nerunāsim, paziņas stāstīja, ka lielākie pircēji esot krievu un ķīniešu bagātnieki. Man «Harrods» šķita kā tirdzniecības muzejs ārkārtīgi greznās telpās.

Savukārt vidusmēra pircēju iecienītajā Oksfordstrītā atrodas Selfridža universālveikals, ko amerikānis Harijs Gordons Selfridžs Londonā atvēra 1909. gadā. Viņa veiksmes un dzīvesstāstu Britu televīzija ekranizēja 2013. gadā, seriāla pirmo daļu esam redzējuši arī mēs.

Karalienes atvaļinājumā
Izstaigājos pa Bekingemas pils dārzu, kur ziedēja narcises, bet karogs pusmastā liecināja, ka valdnieces nav mājās. Karalienes atvaļinājuma laikā pils istabas un kabinetus ļauj apskatīt ekskursantiem.

Neaizgāju ne uz Šerloka Holmsa, ne Tiso kundzes vaska figūru muzeju un vairākām citām privātām apskates vietām. Negribējās stundām ilgi stāvēt gaidītāju rindā, jo ļoti daudz tūristu februāra beigās steidza izmantot ziemas sezonas lētās cenas. Nepiepildīju sapni ieiet Vestminsteras abatijā, jo dievnamā tūristiem jāpērk biļete par 16 līdz 20 mārciņām. Neiznāca tās tuvumā būt pēc plkst. 17, kad abatijā dzied kori, ko var klausīties bez maksas. Nebija laika izbraukt ar gadsimtu mijā – 2000. gadā – atklāto panorāmas ratu «Londonas acs», no kura augstākā punkta (135 metri virs Temzas) skaidrā laikā esot fantastisks skats uz pilsētu un apkaimi. Tātad – būs uz Londonu jābrauc vēlreiz.

UZZIŅAI

Londona:

platība – 1570 kvadrātkilometru, astoņi miljoni iedzīvotāju.

Tās metro sistēma ir vecākā pasaulē, tā atklāta 1863. gadā.

Slavenais pulkstenis «Big Ben» sver 3760 kilogramus, kad to izlēja, metāls cietēja 20 dienas.

Olimpiskās spēles Londonā notikušas trīs reizes – 1908., 1948. un 2012. gadā. Līdzīga piemēra pasaulē nav.

Tai piedēvēts miglainākās un lietainākās pilsētas gods. Statistikas dati liecina pretējo – vidēji Londonā gada laikā nokrišņu līmenis ir 58 cm, bet, piemēram, Ņujorkā – 127 cm.

Visšaurākā pilsētas ieliņa ir «Brydges Place» – dažviet tikai 38 cm.

Pilsētā ir pāri par 5000 krogu, tajos ik mēnesi izdzer vairāk nekā 35 miljonus litru alus, ap 4,5 litriem uz katru Londonas iedzīvotāju.

Avots: travelnews.lv.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Tas bija katra penija vērts

Kategorijas