Mantojumā atstās albumus

2014. gada 14. marts 00:00

80 gadu jubileju svin Ārija Lepse.

Baušķeniece Ārija Lepse, sasniedzot dzīves apaļo un cienījamo vecumu, joprojām ir ņipra, runīga un smaidīga. Tikšanās laikā ar «Bauskas Dzīvi» Ārija izstaro dzīvesprieku – par piedzīvoto, par šodienu un arī par gaidāmo. Viņa smej, ka simt gadus nenodzīvošot, bet deviņdesmit gadu jubileju gan vēl nosvinēšot.

Atmiņā glabā Latgali
«Man vairs nekas nepieder, tikai dzimtas stāsti un albumi,» atklāj jubilāre. Pēdējos mēnešus viņas lielākās rūpes bija ģimenes fotoattēlu sakārtošana un pavairošana. Viņa ar lepnumu rāda Lepšu dzimtas albumu. Vecākā atrastā liecība par vīra dzimtu nāk no 1888. gada.
Pēc tam šķirsta atrastos un atjaunotos Iesalnieku dzimtas fotouzņēmumu apkopojumus. Tos paredzējusi dāvināt savām trijām māsām, kas, tāpat kā viņa, nākusi no Iesalnieku dzimtas Līvānu pusē. Dzimtas albuma vāku rotā attēls ar tēva mājām un uzraksts «Olūti». Tulkojumā no latgaliešu valodas mājas dēvē par «Avotiem».

«Man nav nekā mīļāka par tēva mājām,» noteic jubilāre. Viņa stāsta, ka vismaz vienreiz gadā cenšas uz «Olūtiem» aizbraukt, lai atkal gūtu mierpilnu baudu. Ārija spilgti un sīkās detaļās apraksta pagalmā saaugušos kokus un dīķa apkārtni. Ainavas no tēva mājām Latgalē viņas atmiņā glabājas kā bilde.

«Bērnība man bija ļoti skaista, līdz nomira mamma,» stāsta sirmgalve. Viņa atminas, ka, sākoties karam, ģimene devās bēgļu gaitās uz Kurzemi. Ārijai tad bija desmit gadu. Pēc atgriešanās mājās Līvānos drīz vien mūžībā aizgāja mamma. «Viņai bija hipertonija tāpat kā man, bet tajos laikos nebija nekādu zāļu,» atmiņās dalās jubilāre.

Latgalē Ārija nodzīvoja līdz 25 gadu vecumam. Tur viņa pabeidza vidusskolu, trīs gadus nostrādāja Jersikas skolā par pionieru vadītāju.

No agronomes – pedagoģijā
Pēc tēva ierosmes viņa devās studēt agronomiju tajā laikā prestižajā Saulaines tehnikumā un pēc studijām palika skolā strādāt par pasniedzēju. Te viņa iepazinās ar nākamo vīru Vili Lepsi, kurš bija meliorācijas students no Mālpils. Vēlāk viņai piedāvāja Saulaines tehnikuma pedagogu bērniem izveidot bērnudārzu Kaucmindes pilī. «Drosmes man netrūka,» atzīst jubilāre, tāpēc piekritusi piedāvājumam, tādējādi kļūstot par pirmā Saulaines bērnudārza vadītāju.

Kopš tā laika visa viņas dzīve saistīta ar pedagoģiju. Lielu ieguldījumu viņa sniedza vairāku bērnudārzu izveidē un attīstībā – Bauskas «Saulītei», kas tagad ir «Pasaulīte», pirmsskolas izglītības iestādei «Sprīdītis», kuras telpās tagad atrodas «Pasaulītes» filiāle, un bērnudārziem Gailīšu pagasta Uzvarā un Ceraukstes pagasta Mūsas ciematā.

«Toreiz vadītājām bija smagi jāstrādā. Nekā jau nebija – iedeva tukšas telpas tikai ar gultām un galdiem. Bija jāizdomā, kā sagādāt rotaļlietas un ko darīt ar iekštelpām un rotaļlaukumiem. Pati plānoju un zīmēju, saucu palīgā arī vecākus. Bija jābūt ārkārtīgam diplomātam, lai zinātu, ko no kā var izprasīt papildus,» atminas jubilāre. Tomēr viņa atzīst, ka rotaļlaukumu iekārtošana kļuvusi par viņas hobiju. Viņas vadībā veidotos spēļu laukumus pie «Sprīdīša» atzina par labākajiem Latvijā.

Saturēt visus kopā
Ar tikpat lielu azartu un aizrautību viņa ķeras klāt darbiem pensijas gados. Sirmgalve atminas, ka, aizejot pensijā, pilsētas bērnudārzu vadītājas bija apvienojušās biedrībā «Muļķa sirdis». Viņas savās tikšanās reizēs radoši izklaidējās – dziedāja dziesmas, rīkoja Kartupeļu balles un citus pasākumus. 18 gadu garumā visus notikumus reģistrēja dienasgrāmatā. «Tie bija mūsu «tusiņi», bet tos pārtraucām, jo gluži vienkārši kļuvām pārāk vecas,» nosmej Ārija.

Pašlaik pensionāres vaļasprieki ir lasīšana, adīšana un puķu audzēšana. Ārija atklāj, ka mīlestība pret ziediem viņai iedzimta no tēva, kurš bijis dārznieks.

Jubilāre atzīst, ka viņas vislielākā vājība ir ģimene: «Man ir svarīgi kopt dzimtas vērtības un saturēt visus kopā.» Viņa īpaši priecājas par sestdien paredzētajām jubilejas svinībām, kad par godu viņas skaisti nodzīvotajam mūžam tiksies Ārijas triju bērnu ģimenes un visi radi.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Mantojumā atstās albumus

Kategorijas