Nav pārliecības par jūtām un nākotni

2014. gada 14. marts 00:00

270

Nereģistrētu attiecību tiesiskos riskus skaidrot un dot padomus šī gada Notāru dienās bija gatavi Latvijas notāri. 5. un 6. martā pie Bauskā praktizējošām notārēm Aijas Biezās un Zentas Reliņas par šo tēmu konsultējās pie katras viens apmeklētājs.

«Faktiskās kopdzīves pieredzi jauni cilvēki mēdz pārņemt no vecākiem vai paziņām, kuri nereģistrēti mēdz dzīvot otrajās vai trešajās attiecībās. To nosaka neticība tuvības noturībai, arī formalitātes nešķiet svarīgas. Bija atnākusi kundze, no kuras stāstītā bija noprotams, ka viņu var skart problēmas, jo desmit gadi nodzīvoti ar vīrieti, kurš nav sakārtojis savas iepriekšējās attiecības,» stāsta notāre Aija Biezā.

Sveši cilvēki
Notāre atgādina, ka nereģistrētās attiecībās no juridiskā viedokļa abi partneri ir sveši cilvēki, un savas tiesiskās drošības garantēšanai viņiem būtu jāpievērš īpaša vērība. Tikai laulība jeb juridiski noformētas attiecības ir vienīgais veids, kā valsts garantē zināmu aizsardzību ģimenes locekļiem, kas nav asinsradinieki. Latvijas tieslietu ministre Baiba Broka skaidri apliecinājusi, ka ģimene un laulība ir valstiska vērtība: «Ģimene un laulība ir konstitucionāla un kristīga vērtība. Valsts šo savienību starp sievieti un vīrieti aizsargā, piešķirot šādām reģistrētām attiecībām noteiktas priekšrocības. Lai stiprinātu laulību kā vienīgo pareizo ģimenes veidošanas modeli, ir jāveic gan izglītojošs darbs, gan arī jāpiedāvā mūsdienu situācijai piemēroti veidi, kā cilvēki var sakārtot savstarpējās attiecības.»

Tomēr arī nereģistrētās attiecībās dzīvojošie partneri var parūpēties par savu tiesisko drošību. Ir iespējams pie notāra noslēgt līgumu par kopīgas mantas sadali, piemēram, pērkot māju uz pusēm. Arī mašīnu var iegādāties uz pusēm, bet, to reģistrējot, vienam jābūt valdītājam. Iespējams sagatavot nākotnes pilnvarojumu, kas dod tiesības kādam tuvam cilvēkam pieņemt lēmumus tavā vietā, var sastādīt testamentu. Diemžēl jauni cilvēki par to neaizdomājas.

Līdz ar mazuļa piedzimšanu attiecību sakārtošanai ir būtiska nozīme tieši bērna nākotnes dēļ, uzsver notāre Aija Biezā. Noderīgi zināt, ka, piemēram, uzturlīdzekļus atvasei var pieprasīt arī no nelaulātā partnera, ja mazuļa tēvs ir ierakstīts dzimšanas apliecībā. Tomēr, bērnam augot, var rasties arī citi jautājumi – kāpēc tētim ir cits uzvārds kā mammai, ja vecāku starpā ir nesaskaņas, bērnā rodas nedrošība, kas notiks, ja viens vai otrs aizies.

Sievietes ir neaizsargātas
Partnerība visbiežāk «zem sitiena» paliek tieši sievietes. Katra desmitā sieviete, kas vēršas pēc palīdzības resursu centrā sievietēm «Marta», pārtrūkstot attiecībām vai partnera nāves gadījumā, nonākusi ekonomiski sarežģītā krīzes situācijā, stāsta Iluta Lāce, centra vadītāja.

Ko darīt, lai mazinātos tendence dzīvot partneriem gluži vienkārši kopā? Citādi – šodien ar vienu, pēc gada ar citu – nekādas atbildības, ne saistību nav. «Viens no risinājumiem – vienkāršot laulību reģistrāciju. Latvijā līdz šim to var veikt tikai baznīcā vai dzimtsarakstu nodaļā. Taču Igaunijā laulību var noslēgt arī pie notāra, tikai bez ceremonijas, kā to atceras zelta pāri, kas laulībā nodzīvojuši 50 gadus: «Aizgājām uz ciempadomi un sarakstījāmies.» Lielas, dārgas kāzas nav kopdzīves ilguma un stabilitātes, ne arī uzticības garantija,» atbild Aija Biezā.

Vainīga demokrātija?
Pirms pārdesmit gadiem laulība bija «svēta lieta», tad demokrātiskās idejas 90-to gadu sākumā mainīja ne tikai sabiedrības vērtību sistēmu, bet arī atcēla pastāvošos priekšstatus par ģimeni, komentē ģimenes psihoterapeite Ilona Buša.

«Biežākie ir jautājumi – kāpēc jāprecas, ja mīlestība var beigties? Varbūt nereģistrētās attiecībās jūtas būs ilgstošākas? Tomēr, dzīvojot nereģistrētās attiecībās, gandrīz vienmēr ir neskaidrības un problēmsituācijas, jo saglabājas apziņa – lai arī ir kopdzīve un bērni, nelaulātam partnerim ir rīcības brīvība jebkurā mirklī no tā visa novērsties un aiziet,» atzīst psihoterapeite. Visbiežāk tieši vīrieši nevēlas reģistrēt attiecības, sievietes tikai piekrīt šiem spēles noteikumiem.

Laulību reģistrācijai ir ne tikai juridiska nozīme, bet arī sociālā vērtība – partneri paziņo sabiedrībai – tu esi mana sieva, es – tavs vīrs. Tā viņi apliecina gatavību uzņemties atbildību un saistības, vērtē I. Buša.

UZZIŅAI

70% Latvijas iedzīvotāju kopdzīvi bez laulības uzskata par pieņemamu;

vairāk nekā puse jeb 52% nereģistrētās attiecībās dzīvojošo nav pārliecināti, ka šāds statuss nodrošina tiesisko aizsardzību krīzes situācijās;

divas trešdaļas jeb 68% iedzīvotāju personīgi ir saskārušies ar problēmsituācijām nereģistrētu attiecību dēļ vai pazīst kādu, kuru tās skārušas;

visbiežāk riski atklājas, kādam no kopdzīves partneriem ejot bojā, nopietni saslimstot, kā arī attiecībām izbeidzoties;

piektā daļa iedzīvotāju saskārušies ar situāciju, kad, attiecībām beidzoties, partneris izlikts no kopējās dzīvesvietas vai atstāts bez kopīpašuma daļas, kas bija reģistrēts uz otra vārda.

No laulību priekšrocībām minēta iespēja bērnos ieaudzināt ģimeniskās vērtības (61%), pārliecība par partnera nopietniem nolūkiem ģimenes veidošanai (55%), kā arī oficiālas tiesības uz mantojumu partnera nāves gadījumā (53%).

Mantiskā puse:
ja divi nelaulāti cilvēki iegādājas īpašumu, tad viņi to noformē kā kopīpašumu domājamās daļās, piemēram, 1/2 – 1/2. Tā varētu būt vienošanās par kopīpašuma iegādi. Formulējumu «kopīgās mantas sadale» labāk nelietot, jo to parasti lieto par laulātajiem;

par transporta līdzekļiem īpašumā – no Ceļu satiksmes likuma:

«Transportlīdzekli reģistrē uz tā īpašnieka (fiziskās vai juridiskās personas) vārda. Ja transportlīdzeklim ir vairāki īpašnieki, to reģistrē uz viena līdzīpašnieka – fiziskās vai juridiskās personas – vārda pēc visu līdzīpašnieku savstarpējas vienošanās.» Tātad līdzīpašnieki var būt «svešas» personas.

Avots: Latvijas Zvērinātu notāru padomes un sabiedriskās domas pētījumu centra «SKDS» veiktās aptaujas dati.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Nav pārliecības par jūtām un nākotni

Kategorijas