Palīdzību gaida daudz vientuļu senioru

2014. gada 14. marts 00:00

366

Vecumnieku novada domes sociālā budžeta līdzekļu vislielākā summa pērn tika izmantota dzīvokļu pabalstam. Salīdzinājumā ar 2012. gadu par četriem tūkstošiem eiro vairāk, informē domes sociālā dienesta vadītāja Ina Jankeviča.

Domes saistošajos noteikumos ir reglamentēts, ka neatkarīgi no tā, vai ģimene dzīvo privātā mājā vai daudzstāvu ēkas dzīvoklī, pabalstos izmaksājamā summa visiem noteikta vienāda. Šogad tā ir 185 eiro gadā. Nauda tiek piešķirta komunālo maksājumu segšanai vai kurināmā iegādei.

Palīdz neaizsargātajiem
Bez vecāku gādības Vecumnieku novadā palikušie 17 bērni pašlaik dzīvo desmit audžuģimenēs, kurām tiek sniegts pašvaldības materiāls atbalsts. Vēl novadā reģistrēti bez vecāku aprūpes palikuši 12 pilngadību sasnieguši jaunieši, kuri sekmīgi mācās vidusskolās, arodizglītības iestādēs un augstskolās. Līdz 24 gadu vecumam viņiem ir tiesības saņemt pašvaldības noteikto pabalstu.

Novadā 2013. gadā samazinājās garantētā iztikas minimuma pabalsta pieprasītāju skaits. Iespējams, viņus neapmierina līgumā noteikto prasību striktā izpilde: sava īpašuma teritorijas uzkopšana, piedalīšanās pašvaldības rīkotajās talkās un labas gribas apliecināšana iemaņu un prasmju saglabāšanā. Novadā 2013. gadā ir nedaudz samazinājies arī bezdarbnieku un trūcīgo personu skaits. Ina Jankeviča pieļauj, ka darba tirgus atgūstas no krīzes, tādēļ strādāt gribošiem ir vairāk iespēju.

Darbojas asistentu sistēma
Pagājušajā gadā Vecumnieku novada 11 personām tika piešķirti asistenta pakalpojumi. Darba ekspertīzes ārstu komisija (DEĀK) ir vienīgā institūcija, ar kuras lēmumu var piemērot asistentu nepieciešamību konkrētiem cilvēkiem. Asistentu prakse Latvijā darbojas otro gadu un Vecumnieku novadā tika ieviesta pērn.

Ina Jankeviča skaidro, ka aprūpējamo asistentiem algu maksā no valsts sociālā budžeta. Viņiem ir ļoti daudz pienākumu – aprūpējamā persona ir jāpavada pie ārsta, uz diagnostikas laboratorijām, dienas centriem, kultūras sarīkojumiem. Asistenta pakalpojumi tiek nodrošināti bērniem ar īpašām vajadzībām līdz 18 gadu vecumam, 1. un 2. grupas invalīdiem. Aprūpes darbinieki tiek stingri kontrolēti. Par katru veikto darbību viņiem ir jāiesniedz pamatojums sociālajā dienestā. Asistenti galvenokārt ir palīdzības lokā esošo personu ģimenes locekļi vai cilvēki, ar kuriem aprūpējamajam jau ir bijusi saskarsme.

«Aprūpējamo asistenti juridiski ir Vecumnieku novada domes līgumdarbinieki. Šo valsts iniciatīvu mēs, sociālā darba speciālisti, atzinīgi vērtējam. Galvenā ideja – cilvēku ar īpašām vajadzībām integrēšana sabiedrībā ir ļoti laba, bet ne jau visiem nomaļos lauku apvidos citu cilvēku sabiedrība ir pieejama. Dienas centri, kuros aprūpē esošie gribētu nodarboties, piemēram, ar amatniecību, atrodas pilsētās. Arī sarīkojumu apmeklēšana ir problemātiska. Atliek vienīgi pastaigas un sarunas ar asistentu,» vērtē I. Jankeviča.

Attīstīs jaunu pakalpojumu
Ina Jankeviča un kolēģi izstrādā Sociālās palīdzības dienesta darbības un attīstības stratēģisko plānu 2014. – 2020. gadam. Viens no pakalpojumiem, kas novadā nekavējoties jāattīsta, ir iedzīvotāju aprūpe mājās, uzsver dienesta vadītāja. Par šo tematu visā pašvaldības teritorijā tika veikta iedzīvotāju, nevalstisko organizāciju, sociālo darbinieku aptauja, un saņemts vienprātīgs atbalsts mājas aprūpes dienesta izveidei.

Speciāliste skaidro, ka mājas aprūpes jomā tiek piedāvāti divi varianti: vai nu veidot mobilo brigādi pašvaldībā, vai arī pirkt šo pakalpojumu no specializētām struktūrām kā, piemēram, Samariešu kustības, Latvijas Sarkanā Krusta vai citām līdzīgām organizācijām. Novada domes deputātiem būs jāizlemj, kura pieeja ir labāka un ekonomiski pamatotāka. Mājas aprūpes sistēma jau vairākus gadus darbojas Iecavas novadā, bet Bauskas novadā tiek īstenota otro gadu, turklāt līdz šim par ES Sociālā fonda līdzekļiem.

Stereotips kā akmenī iekalts
Dainas Caunes, Vecumnieku novada domes sociālā darba speciālistes, pārraudzībā ir Vecumnieku veco ļaužu paaudze visā ciema teritorijā. Viņa regulāri apmeklē seniorus un atkarībā no situācijas dažiem iesaka apmesties mājīgajā Vecumnieku novada pansionātā «Atvasara». Cilvēkus pārliecināt nepavisam nav viegli. Krīzes situācijā pansionāts ir problēmas īslaicīgs risinājums, bet aprūpes mobilais dienests – ilgtermiņa iespēja, uzskata Ina Jankeviča.

Daina Caune stāsta: «Stereotips par pansionātu kā nabagmāju Latvijā diemžēl ir tik dziļi iesakņojies, ka tuvākajā nākotnē diezin vai būs pārvarams. Cilvēki drīzāk ir gatavi aiziet bojā, nevis apmesties pansionātā. Apstākļi, kādos Vecumnieku novadā dzīvo daži vientuļie vecīši, ir vienkārši briesmīgi. Daudzi mēnešiem ilgi nav mazgājušies, guļ pussabrukušās gultiņās, ietinušies lupatās, bet tomēr atsakās doties uz pansionātu. Vai tikai emocionālās piesaistes dēļ savai vietai viņi to dara? Nē, jo daudziem ir demence – prāta darbības izsīkums, kas rezultējas atmiņas, spriestspējas, intelekta, sociālo prasmju un emocionālo reakciju zudumā. Šī kaite ir ļoti viltīga, tā attīstās pamazām, tuviniekiem pat nemanot, turklāt arvien biežāk sastopama arī jaunākiem cilvēkiem. Tā ir atbilde uz jautājumu, kāpēc cilvēki nemazgājas vai citādi neadekvāti uzvedas.»

Beidzamajā laikā neaprūpēto cilvēku vidū nokļūst tādi, kuru bērni un mazbērni aizbraukuši peļņā uz ārvalstīm. Nereti viņu ģimenes pārtiek tikai no mītnes zemes sociālajiem pabalstiem. Vecāku uzturēšanai vienkārši nav naudas. Citi savukārt ir labi situēti, sūta naudu tuviniekiem, bet nav neviena, kas Latvijā gādātu par novecojušām mātēm, tēviem, vecmāmiņām un opīšiem.

Ik pavasari audzē stādus
Zaiga Švāģere, Vecumnieku novada pansionāta vadītāja, teic, ka 2013. gadā iestādē ieradās desmit jauni klienti, bet 11 atrada mūža mājas debesīs. Patlaban pansionātā uzturas 53 iedzīvotāji.

«Vairākums pansionāta jauno klientu ir ar tik kritisku veselību, ka nomirst drīz vien pēc ierašanās aprūpes iestādē. Agrāk tā nebija. Tagad «Atvasarā» ļaudis nokļūst ar smagām, iepriekš nenoteiktām un neārstētām diagnozēm,» secina Zaiga Švāģere. Tomēr viņas vadītajā iestādē ir arī daudz priecīgu brīžu. Zaiga stāsta, kā Ārija Nagobade, Zenta Kļaviņa un Ausma Pauflere savās istabiņās ir iesējušas un uz palodzēm izaudzējušas desmitiem paprikas dēstu. Vēlāk būs arī gurķi un tomāti. Divas pansionāta siltumnīcu mājas jau ir sagatavotas un nodotas enerģisko dāmu rīcībā.

Aprūpes iestādei piederošajā zemē darbinieki un klienti audzē ķiplokus, burkānus, skābenes, bietes, pupiņas, zemenes. Pansionātam ir arī upeņu un cidoniju plantācija un divi ābeļdārzi. Vienīgā kultūra, ko «Atvasarā» neaudzē, ir kartupeļi – neesot izdevīgi.

UZZIŅAI

Vecumnieku novada domes sociālās aizsardzības plānotais budžets 2013. gadā bija 170 033 eiro. Analoģiska summa ir apstiprināta arī 2014. gadā.

Sociālajai aizsardzībai 2013. gadā iztērētie Vecumnieku novada domes sociālā budžeta līdzekļi ir 100 810 eiro. No tiem:

dzīvokļu pabalstam, kas ietver komunālo pakalpojumu apmaksu vai kurināmā iegādi, izlietoti 46 528 eiro. Pērn šo pabalstu saņēma
264 ģimenes;

bez vecāku gādības palikušo bērnu atbalstam: audžuģimenēm – 27 214 eiro;

bērniem, kuri sasnieguši pilngadību un sekmīgi mācās vidusskolās, profesionālajās skolās, augstskolās – 7143 eiro;

garantētā iztikas minimuma nodrošināšanai – 9368 eiro. Šos pabalstus saņēma 48 ģimenes;

brīvpusdienām tika izlietots 4741 eiro no sociālā dienesta budžeta līdzekļiem, bet kopējā summa, ko Vecumnieku novada dome izlietoja 2013. gadā, nodrošinot pusdienas visiem piecgadīgajiem un sešgadīgajiem, kā arī 3. – 9. klases audzēkņiem, ir 80 223 eiro.

No sociālā dienesta budžeta tika apmaksātas pusdienas pārējiem trūcīgo ģimeņu bērniem, kā arī ģimenēm, kurām pēc sociālā dienesta darbinieku izvērtēšanas bija nepieciešams piešķirt pabalstu bērnu ēdināšanas izdevumu apmaksai.

Avots: Vecumnieku novada domes informācija.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Palīdzību gaida daudz vientuļu senioru

Kategorijas