Ziemāju sējumi laukos dzelteni

2014. gada 12. marts 00:00

431

Zemgales zemnieki gatavojas pārsēt lielāko daļu ziemāju platību – gan kvieši, gan rapši bezsniega ziemu faktiski nav izturējuši.

Patlaban valdošais sausais un vējainais laiks papildus žāvē izkaltušos stādus, un nākamnedēļ solītais sals varētu pielikt treknu punktu cerībām redzēt ziemājus tomēr atkopjamies.

Vairāk nekā puse
Kā liecina lauku konsultantu apkopotā informācija, Zemgalē un Sēlijā, tātad arī Bauskas, Vecumnieku, Iecavas un Rundāles novadā, situācija ar ziemājiem ir kritiska.

«Vēl grūti pateikt, kāds būs ziemas rezultāts, jo zelmenis nav īsti sācis veģetēt,» raksturo Anita Vismane, kuras ģimene apsaimnieko laukus Bauskas novada Mežotnes pagastā un Iecavas novadā. «Augsnes temperatūrai jābūt 5 – 7 grādi virs nulles, bet patlaban zeme vietām vēl sasalusi. Lietus nav bijis, kas to varētu pilnībā atkausēt, kaut vietām drenas ir vaļā un ūdens nogājis.»

A. Vismane laukus izstaigājusi šopirmdien un konstatējusi, ka augu sakņu sistēma vēl nestrādā. Viņa lēš, ka ģimenes saimniecībās ziemāji, kas aizņem vairāk nekā pusi platību no kopumā 1000 ha apstrādātās zemes, provizoriski būs jāpārsēj 60 – 80% apjomā. «Optimisma maz,» secina laukkope.

Saimniecības «Ceraukstīte» vadītājs Ainārs Jasūns saka: «Priecāšos, ja nevajadzēs pārsēt simtprocentīgi visus ziemājus.» Situācija laukos kļūstot ar katru dienu sliktāka, vēl neatkusušo zemi žāvē vējš un saule.

Sava sēkla
«Augi iet bojā. Nākamnedēļ sola salu, kas varētu pielikt punktu šī gada ziemājiem,» secina A. Jasūns. «Ceraukstītē» ziemas kvieši iesēti 840 ha platībā, ziemas rapši – 315 ha. Kopumā saimniecība apstrādā 1155 ha zemes, brīvi šoziem palikuši ap 200 ha, vērtē A. Jasūns.

A. Jasūns plāno, ka bojāgājušās platības būs jāpārsēj ar vasaras kviešiem. Tam izmantos sējamus graudus, kas palikuši saimniecībā, lai arī tas nav īsti sēklas materiāls. «Galvenais, lai platības ir apsētas un ienes kaut kādu ražu,» noteic zemkopis.

Vismaņu saimniecībā pārsēs miežus, kam vēl palikusi sēkla, nedaudz kviešus. A. Vismane stāsta, ka patlaban vasaras kviešu sēklu piedāvā par 450 eiro/t. A. Jasūns min vēl lielāku cenu kvalitatīvai Eiropas sēklai – 570 – 600 eiro/t. «Tas ir ļoti dārgi, ja augstākās kvalitātes pārtikas graudi tagad maksā 200 eiro par tonnu. Līdz 300 eiro būtu vēl normāli, bet par augstāku cenu mīnuss, ierēķinot amortizāciju, degvielu, ķīmiju, var iznākt ap 150 eiro no hektāra,» lēš zemniece. Turklāt vasarājus apdraud pavasarī un vasarā prognozētais sausums, par ko brīdinot vairāku Eiropas valstu meteorologi.

Jāpārbauda dīdzība
Izdevumi pārsēšanai būs mazāki, ja sēkla vai sēšanai piemēroti graudi ir pašam, saka zemnieki. Agronome A. Vismane atgādina, ka intensīvo šķirņu sēklas jāatjauno ik pēc dažiem gadiem, citādi labība šķeļas un raža nav kvalitatīva.

Graudus sēšanai patlaban piedāvā portālā ss.lv, pārliecinājās «Bauskas Dzīve». Te ievietoti vairāki sludinājumi ar nosaukto cenu 290 eiro/t. A. Vismane un A. Jasūns teic, ka šādus graudus pirkt ir ļoti riskanti. «Graudi var nebūt kodināti. Ja migloti ar «Roundup», tie var nedīgt vai augi būs kropli,» brīdina zemkope. A. Jasūns iesaka šādiem graudiem noteikti pārbaudīt dīdzību. Tas jādara arī pašu krājumā esošajiem graudiem.

Zaudējumus no ziemāju bojāejas var mazināt, ja sējumi ir apdrošināti. A. Vismane atzīst, ka šo iespēju iepriekš apsvēruši, tomēr lēmums nav pieņemts. «Par to tomēr jādomā, jo ziemas ar globālo sasilšanu kļūst aizvien neaprēķināmākas,» secina zemkope.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Ziemāju sējumi laukos dzelteni

Kategorijas