Ietekmē darbaspējas

2014. gada 12. marts 00:00

238

Ja ēkās nav ventilācijas sistēmu vai tās ir nepilnīgas, ievērojami tiek mainītas cilvēka fiziskās un garīgās spējas, ietekmēta smadzeņu darbība, apgrūtinot gan mācību procesu, gan iespaidojot darba ražīgumu. Vienlaikus iekštelpu gaisa piesārņojums ir viens no slimību cēloņiem, brīdina Latvijas Ārstu biedrība (LĀB).

Daudzo izglītības iestāžu, biroju un dzīvojamo ēku vienkāršotā renovācija daļēji palīdz saglabāt siltumu, samazina apkures rēķinus, bet negatīvi ietekmē gaisa kvalitāti, secināts marta sākumā notikušajā nozares ekspertu diskusijā «Gaisa tīrība iekštelpās un energoefektivitāte».

Trīsreiz pārsniedz normu
Ar savu pētījumu diskusijā uzstājās Aizkraukles 1. vidusskolas 11. klases skolnieki Romāns Seļezņovs un Konstantīns Siņica. Viens no pētījuma mērķiem bija noskaidrot, vai pēc renovācijas energoefektivitāte skolas telpās ir paaugstinājusies. Vienlaikus skolēni mērīja gaisa kvalitāti, ogļskābās gāzes CO2 daudzumu mācību telpās.

Apkopotie rezultāti liecina, ka siltumenerģijas patēriņa ietaupījums skolā ir 35 procenti, bet gaisa kvalitāte renovācijas dēļ kļuvusi dramatiska – stundas beigās ogļskābās gāzes koncentrācija nereti trīs reizes pārsniedz maksimāli pieļaujamo normu.

Ogļskābās gāzes rādītāji samazinās tikai garā starpbrīža laikā, bet pēc vēdināšanas tie atkal strauji aug, turklāt starpbrīdī stipri pazeminās gaisa temperatūra klasē. Nepieciešamība vēdināt telpas jūtami samazina renovācijas laikā iegūto energoefektivitāti. Piecu līdz desmit minūšu ilga vēdināšana nav pietiekama, tāpēc situācijas uzlabošanai skolā jāierīko ventilācijas sistēma.

Veikti uzlabojumi
Viens no mūspuses novadiem, kurš šogad ieplānojis veikt vienkāršotu renovāciju izglītības iestādēs, ir Rundāle. Laikraksts «Bauskas Dzīve» jau iepriekš informēja, ka Pilsrundāles vidusskolā un tās struktūrvienībā Bērstelē plāno samazināt CO2 emisijas un siltumenerģijas patēriņu.

Projektā tiks siltinātas Pilsrundāles vidusskolas ēkas fasāde un jumts, ēkas cokols un pamata sienas, kā arī pagraba griesti un apkures caurules. Savukārt Bērsteles skolas ēkai plānots siltināt sadales sienas, papildus siltināt jumta pārsegumu, hermetizēt logu montāžas vietas un aiļu perimetru, kā arī siltināt pagraba griestus.

Papildu ventilācijas sistēmas uzlabojumi projektā nav iekļauti. Skolas direktore Anda Liškauska stāsta, ka ventilācijas sistēma skolā izbūvēta pirms gadiem desmit, kad viņa vēl nav strādājusi par direktori. Novada domes projektu speciāliste Laura Ārente informē, ka skolā daļai ventilācijas sistēmas uzlabojumi veikti arī 2010. gadā, īstenojot projektu «Pilsrundāles vidusskolas infrastruktūras uzlabošana izglītojamiem ar funkcionāliem traucējumiem».

Ventilatori noder
Rundāles novada Svitenes pagastā skolēni kopš šī gada janvāra mācās izremontētās telpās. 1. – 2. klašu audzēkņi un pirmsskolas izglītības grupiņas no vecajām telpām Svitenes muižā pārgāja uz bijušo pagastmāju.

Ēkā siltināts jumts, ierīkotas notekas, veikts iekštelpu remonts, papildināts izglītības iestādes inventārs un nomainītas ventilācijas sistēmas, kas gaišajās un siltajās telpās nodrošina arī prasībām atbilstīgu gaisa kvalitāti.

Struktūrvienības vadītāja Gunta Novika neslēpj, ka jaunā ventilācijas sistēma ikdienā noder. «Ventilatori ir katrā telpā, šad tad tos izmantojam. Visbiežāk tos lietojam ģērbtuvē,» stāsta vadītāja, piebilstot, ka siltākā laikā ver vaļā logus.

Projektu speciāliste apstiprina: «Skolā ierīkoja pieplūdes gaisa apstrādes iekārtas virtuvei, savukārt klasēs, zālē, grupu telpās un kabinetos – mehāniski pastiprinātu nosūci un pieplūdi pa logiem ar vērtni ziemas vēdināšanai. Nosūces pastiprināšanai ierīkoti kanāla ventilatori.»

L. Ārente stāsta, ka vēdināšana projektēta un izbūvēta atbilstīgi Ministru kabineta noteikumiem Nr. 596, kas nosaka higiēnas prasības izglītības iestādēm, kuras īsteno pirmsskolas izglītības programmas. Šie noteikumi paredz uzstādīt mehāniskās pieplūdes un vilkmes ventilācijas.

Jāvēdina telpas
LĀB skaidro, ka Izglītības iestāžu higiēnas prasības regulē Ministru kabineta noteikumi. Tie nosaka temperatūru un apgaismojumu mācību telpās un citas prasības, tomēr gaisa kvalitātes rādītāju šajos noteikumos nav. Veselības ministrijas pārstāve Santa Līviņa atzina, ka skolu un bērnudārzu telpu regulāra vēdināšana ir pedagogu pienākums, tomēr ne visi to dara, aizbildinoties ar iespēju saaukstēties.

Svarīgs ir ne tikai CO2 saturs gaisā, bet arī vispārējs gaisa piesārņojums, ko veido mikrodaļiņas un dažādi gaistoši savienojumi no mēbelēm, krāsām u. c., uzskata LĀB. Latvijas Universitātes asociētais profesors Alvils Krams atgādināja, ka gaisa kvalitāte īpaši svarīga bērniem, kam plaušu sistēma nav līdz galam attīstījusies: «Svaiga gaisa trūkums atstāj paliekošas sekas uz cilvēka organismu, tā darbaspējām un daudzkārt palielina iespēju saslimt ar astmu.»

Augsta CO2 koncentrācija telpās nav tikai izglītības iestāžu problēma – ar to nākas saskarties arī slimnīcās, pansionātos un birojos. Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūta direktors Ivars Vanadziņš skaidro: «Mūsu veiktie pētījumi liecina, ka 80 procentu biroja telpu neatbilst prasībām. Ventilācija ir katastrofāli slikta. Pasūtītāji smagi grēko, vēloties samazināt izmaksas, un atsakās no ventilāciju sistēmu izbūves.»

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Ietekmē darbaspējas

Kategorijas