Divi viedokļi par «Lejeniekos» iecerēto pieminekli
Bauskas novada pašvaldība iecerējusi Viļa Plūdoņa dzimtajās mājās Ceraukstes pagasta «Lejeniekos» uzstādīt tēlnieka Āra Smeldzera pieminekli «Atmodusies straume».
Februāra pirmajā pusē pašvaldībā tika diskutēts par pieminekļa uzstādīšanu un finansējuma rašanu. Sarunā novada domē, arī pēcāk «Lejeniekos» nevaldīja vienprātība. Jau pēc šīs diskusijas Āris Smeldzeris pašvaldības portālā bauska.lv ievietoja pārdomas par 11. februāra tikšanos V. Plūdoņa dzimtajās mājās «Lejenieki». «Bauskas Dzīve» piedāvā saīsinātu ieskatu šajās tēlnieka pārdomās.
«Rezumējot jāatzīst, ka tikšanās laikā tika uzklausīts tikai viens viedoklis un pārējais bija aizstāvēšanās. Var secināt, ka sāpe ir par muzeja attīstības koncepciju, kurā nav paredzēts šāds elements. Kāds simbols nāk prātā, kad sakām: Plūdonis? Zaķīši, eža kažociņš, gulbji? V. Plūdonim nav simbola, kas viņu raksturotu. Veidojot piemiņas zīmi, es tieši domāju par simbolu, kas varētu izteikt V. Plūdoņa radošo darbību un raksturotu viņu kā cilvēku. Mans simbols – nacionālā rota.
Reti Latvijā ir gadījies redzēt tādu noraidījumu muzeja atpazīstamības veidošanai. Visnotaļ atbalstāma ir vēlme par vides sakārtošanu, ienesot tajā jaunus akcentus. Pilnībā atbalstu domu par mūsdienīgas un kvalitatīvas zīmes izvietošanu pie V. Plūdoņa memoriālā muzeja. Varu apstiprināt gatavību piedalīties vides plāna vīzijas izstrādē.»
Mākslas zinātniece Ina Līne pašvaldībā, arī «Bauskas Dzīvei» iesniegusi atklātu vēstuli. Tajā viņa pauž pārdomas par Ā. Smeldzera vēstīto.
«Vēlos vēlreiz tēlniekam un sabiedrībai paskaidrot, kāpēc gan es, gan Bauskas novadpētniecības un mākslas muzeja (BNMM) speciālisti ir tik noraidoši pret tēlnieka, viņaprāt, «mūsdienīgo un kvalitatīvo» piemiņas zīmi.
Norādes uz nepietiekamu profesionalitāti, nesakārtotību, mājieni par vienaldzīgiem muzeja darbiniekiem aizskar daudzu «Lejeniekus» nosargājušo un izveidojušo cilvēku, piemēram, E. Smilškalna un R. Saulāja, piemiņu. Godīgi tas nav arī pret tiem, kuri muzejā strādā tagad.
«Lejenieki» tikai 2011. gadā no Ceraukstes pagasta muzeja pārtapa par BNMM struktūrvienību. Tādējādi «Lejenieki» tikko atguvuši profesionāla līmeņa pārvaldību, kura ne sliktāk, bet varbūt pat daudz redzīgāk par cienījamo tēlnieku spēj izvērtēt situāciju un operatīvi sākusi izstrādāt attīstības koncepciju. Nolemts veikt «Lejenieku» sētas kompleksa vēstures un būvvēstures fundamentālu izpēti, atzīstot sētas autentiskuma uzturēšanu par svarīgāko muzeja attīstības virzienu.»
Pilnu viedokļu izklāstu lasiet laikraksta «Bauskas Dzīve» drukātajā versijā.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»