BauskasDzive.lv ARHĪVS

Atvārsnītes meklējot

Uldis Varnevičs

2014. gada 17. februāris 00:00

228
Atvārsnītes meklējot

Mikroskopi, projektori, kodoskopi un interaktīvi mācību materiāli izglītošanos krietni modernizējuši. Jaunās tehnoloģijas izmanto gan skolēni, gan pedagogi.

Eiropas Savienības projektā «Kvalitatīvai dabaszinātņu apguvei atbilstošas materiālās bāzes nodrošināšana» novadu skolām bija iespēja iegūt mūsdienīgu mācību aprīkojumu. Tie dara izglītošanos daudz aizraujošāku.

Strādā papildus
«Ja visu mūžu strādāts ar grāmatu un krītu, mūsdienu tehnoloģiskās iespējas šķiet kaut kas īpašs,» saka Vecumnieku novada Skaistkalnes vidusskolas bioloģijas skolotāja Austra Auguste. Bioloģijas stundās tagad tiek lietots videoprojektors, kas ļauj ērti apskatīt datorā pieejamos materiālus. Skolēnu vajadzībām iegādāti mikroskopi, arī īpaša skatāmā ierīce, ko var pieslēgt pie datora vai fotoaparāta.

Bauskas Valsts ģimnāzijas bioloģijas skolotāja Alda Baranova uzsver, ka mikroskops ir ļoti svarīgs. Pie datora pieslēgtā mikroskopa iegūtos attēlus projicē ar videoprojektoru. Skolēni, kas strādā ar individuālajiem mikroskopiem, uzklausot pedagoģes norādījumus, labāk saprot pašu novēroto.

«Pētnieciskā darbība mācību procesā notiek daudz biežāk nekā agrāk. Tā ir progresīva metode, kas skolēniem patīk. Jaunāko klašu bērni bieži vien prasa, vai varēs strādāt papildus,» raksturo Skaistkalnes vidusskolas bioloģijas skolotāja Ineta Karelsone.

Pedagoģes piebilst, ka jaunie mikroskopi, kuros gaismu nodrošina elektrība, ir efektīvāki par vecajiem, kuriem apgaismojumu bija jāmāk atrast.

Vērojumi praksē
Skaistkalnes vidusskolā pagājušajā nedēļā skolēni gatavoja projektus.

7. klases meiteņu darbs bija saistīts ar augu audzēšanu. Bārbelietes Līgu Puteli un Martu Balamu, kurmenieti Agniju Ābelīti izbrīnījis tas, ka Āfrikas puķei zantedešijai uz lapām bieži ir mitrums. Skolotāja A. Auguste rosināja atbildes meklēt ar mikroskopu. Izrādījās, ka zieda lapu epidermā ir daudz atvārsnīšu, kas izvada ūdeni. Zantedešija Āfrikā aug slapjās vietās, un augam jānovada liekais mitrums. Risinājums bija citiem augiem neraksturīgi bieži izvietotas atvārsnītes. Vērojumi liecina, ka šos augus nedrīkst stādīt sausā augsnē.

Meitenes stāsta, ka strādāt ar mikroskopu ir jāmācās. L. Pūtele teic, ka pagājušas divas mācību stundas, līdz izpratusi, kā ar šo iekārtu jāstrādā. Toties stundas kļuvušas aizraujošākas. «Izmantojot mikroskopu, var labāk saprast, par ko stāsta skolotāja,» secina meitene.

Mācību iestādēm piegādāti arī daudzveidīgi dabas materiāli. A. Baranova stāsta, ka kabinetā ir vairāku veidu mikropreparātu kastītes, kurās aplūkojami augu un dzīvnieku valsts materiāli. «Skatāmies aļģes un baktērijas. Interesanti ir pētīt kukaiņu orgānus. Novērojam mitozi – šūnu dalīšanos,» piemērus min pedagoģe.

Ar vārdiem nepietiek
Stundās bieži izmanto videoprojektoru. A. Auguste bērniem rāda vērtīgus videomateriālus. Skolēniem īpaši patīk Vides filmu studijas filmētie izziņas sižeti un populārzinātniskais seriāls «Ceļojums cilvēka ķermenī».

Bauskas Valsts ģimnāzijas bioloģijas kabinetā vēl aizvien reizēm izmanto kādreiz plaši izplatīto kodoskopu. Tomēr biežāk lieto dokumentu kameru – ar to var iegūt priekšmeta vai dokumenta attēlu, ko pēc tam demonstrē ar videoprojektoru. «Vārdi mācību procesā vairs nav tik iedarbīgi. Dokumentu kamera ļauj precīzāk izprast augu un dzīvnieku valsti – var vērot čiekurus, kukaiņus, augus,» atklāj A. Baranova. Ir daudz speciāli sagatavotu materiālu, piemēram, neliels čemodāns ar dažādiem kukaiņiem. Bioloģijas skolotāja vēlas, lai kabinets būtu aprīkots ar interaktīvo tāfeli – ir izstrādātas datorprogrammas, ar kurām skolēni varēs pārbaudīt zināšanas.

UZZIŅAI

Kopš 2011./2012. mācību gada sākuma vairāk nekā 750 Latvijas izglītības iestādēs pieejami projektā «Dabaszinātnes un matemātika» izstrādātie elektroniskie un drukātie mācību materiāli bioloģijā, fizikā, ķīmijā un matemātikā 7. – 9. klasei.

Materiāli 10. – 12. klasei eksaktajiem mācību priekšmetiem visās Latvijas skolās pieejami kopš 2008. gada.

Mācību komplekts veidots tā, lai skolēns mācību vielu bioloģijā, fizikā, ķīmijā un matemātikā apgūtu ar interesi un prastu iegūtās zināšanas un prasmes izmantot.

Avots: dzm.lu.lv