Vai ir viegli būt priestera mātei?

2014. gada 7. februāris 00:00

3389

Katoļu priesteris Arnis Maziļevskis ir dzimis un skolojies Bauskā, kur joprojām dzīvo viņa mamma Zenta. Kopš 2013. gada rudens Arnis Maziļevskis ir Ilūkstes novada Bebrenes un Grendzes draudzes prāvests, kā arī Daugavpils Grīvas cietuma kapelāns. Iepriekš viņš kalpoja Jelgavas, pēc tam – Medumu draudzē. Arnim Maziļevskim ir 45 gadi. Veltīt savu dzīvi kalpošanai baušķenieks nolēma 26 gadu vecumā.

Kāda bija jūsu reakcija, kad dēls izstāstīja par savu nodomu studēt Rīgas Katoļu garīgajā seminārā, lai kļūtu par garīdznieku? Tā nav jauniešiem tipiska izvēle, jo priesterība nozīmē atteikšanos no komfortablas, labi nodrošinātas dzīves.
– Mana pirmā reakcija bija šoks, lai gan esmu ticīgs cilvēks. Nesen biju atgriezusies no slimnīcas, kur man veica smagu operāciju. Kādas divas nedēļas gāju uz dārzu, lai vienatnē izraudātos, līdz atskārtu: ja reiz esmu izdzīvojusi sarežģītajā operācijā, tad viss, kas notiek, ir uz labu. Nav jāgaužas, bet jādzīvo. Mani pārņēma miers un paļāvība. Arnis iestājās Katoļu garīgajā seminārā, kur valdīja ļoti stingra disciplīna. Viņš nevarēja mani apmeklēt bieži, tādēļ pati braucu dēlu apciemot. Jutu, ka studijas viņam iet pie sirds, ka viņš ir atradis savu īsto aicinājumu. Pirmā ceremonija, kurā piedalījos es un citas topošo priesteru mātes, bija tā dēvētā ieģērbšana. Simboliskā rituālā 1. kursa studenti novelk savas laicīgās drānas un ietērpjas sutanā. No tā laika esmu piedalījusies visos dēla dzīves svarīgākajos notikumos baznīcās un draudžu namos. Esam kopā braukuši arī svētceļojumos.

Vai nejutāties sāpināta, ka dēls nedāvās mazbērnus, jo katoļu priesteriem jāievēro celibāts jeb bezlaulības solījums?
– Par to gan nebēdāju. Daudziem cilvēkiem nav bērnu, bet viņu dzīve tāpat ir piepildīta. Toties man ir desmit krustbērni. Diemžēl divi jau ir taisaulē. Krustbērni dzīvo Latvijā, Dānijā, Anglijā. Ar dažiem sazinos bieži, ar citiem retāk, bet emocionāla saikne mani vieno ar visiem.

Jūs piedalījāties ceremonijā, kad dēls tika iesvētīts priesteru kārtā.
– Tas notika 2003. gadā Jelgavas Bezvainīgās Jaunavas Marijas katoļu katedrālē. Man bija žēl, ka skaisto un neaizmirstamo ceremoniju neapmeklēja Arņa tēvs. Viņš tā arī nespēja samierināties ar dēla izvēli, lai gan bija audzis kristīgā ģimenē un bērnībā kalpojis pie altāra.
Katoļu priesteru mātes tiek ļoti cienītas un godātas. Ceremonijās katru sagaida, nosēdina goda vietā, uzrunā. Ja dēlam ir svētki, piemēram, dzimšanas diena, tad baznīcas pārstāvji mātēm vienmēr pasniedz ziedus un dāvanas. Tā bija arī Arņa 45. jubilejā, ko pagājušajā rudenī svinējām Bebrenē.

Pastāstiet par svētceļojumiem kopā ar dēlu!
– Neaizmirstams ceļojums bija uz Svēto zemi. Mūsu grupas pavadošais priesteris bija mans dēls. Braucienos kopā ar viņu man nav nekādu uztraukumu, jo Arnis par mani ļoti rūpējas. Man atliek tikai baudīt iespaidus, bet Izraēlā to bija pārpārēm. Tāls un visai nogurdinošs ceļojums ar autobusu ir uz Bosniju, kur starp kalnu grēdām atrodas Medžugorjes svētvieta. Svētceļojumā braucu kopā ar dēla vadīto Medumu katoļu draudzes grupu. Arnis vairākus gadus kalpoja šajā draudzē. Braucienos uz svētvietām viņš aicina apkārtnes trūcīgos bērnus, jauniešus un citus sociāli neaizsargātus cilvēkus, šim mērķim ziedojot arī savus līdzekļus.
Katru gadu satieku dēlu Aglonas Dievmātes svētkos. Viņš kopā ar savas draudzes locekļiem svētceļojumā dodas kājām, bet es jau vairāk nekā 15 gadu no Bauskas uz Aglonu organizēju svētceļojumu visiem, kuri vēlas. Netiek prasīts, vai esi katolis, luterānis vai tikai meklē ceļu pie Dieva. Arī pagājušā gada augustā ar lielo autobusu devāmies uz Aglonu. Ar dēlu pavadīju tikai īsu brīdi, jo viņš bija ļoti aizņemts, gādājot par savas grupas 100 svētceļniekiem, kopā ar citiem garīdzniekiem piedaloties ceremonijās.

Vai mēdzat ar dēlu diskutēt par Bībeli un dažādiem teoloģiskiem jautājumiem?
– Šad tad izvaicāju viņu par ticības jautājumiem, kuriem pati nezinu atbildi. Arnis vienmēr ļoti mierīgi ar saprotamiem vārdiem visu paskaidro. Viņš ļoti daudz ir palīdzējis manā garīgajā pilnveidē. Zinu, ka arī citu priesteru mātēm dēli ir vislabākie padomdevēji. Mēs visas esam līdzdalīgas viņu kalpošanā. Kādā Aglonas svētceļojumā iepazinos ar katoļu priestera Aleksandra Stepanova mammu. Mēs bijām brīvprātīgās palīdzes. Katrā ceļinieku apstāšanās vietā gatavojām viņiem ēdienu. Aleksandra mamma ir impulsīvāka, bet es – mierīgāka. Mēs ļoti labi sapratāmies.

Piedalāties žēlsirdības darbā, ko savā draudzē veic priesteris Arnis Maziļevskis.
– Jau vairākus gadus Medumu, bet tagad – Bebrenes draudzes namā Arnis dod pajumti cilvēkiem, kuriem nav savas mājvietas. Tie ir no ieslodzījuma atbrīvoti vīrieši, jaunieši ar dažādām problēmām. Dēls jau diezgan ilgi ir Grīvas cietuma kapelāns, viņš ir pamatīgi iedziļinājies šajās lietās un cenšas palīdzēt cilvēkiem pēc ieslodzījuma atgriezties dzīvē. Draudzē ir brīvprātīgie palīgi, kuri gatavo ēdienu zupas virtuvei, organizē sadzīvi. Es cenšos bezpajumtniekiem sagādāt apģērbu. Bauskas luterāņu un katoļu draudzes locekļi, kā arī citi paziņas un draugi zina, ka novalkātas, bet vēl lietojamas virs-drēbes un apavi ir jāved uz manu dzīvokli, kur savākto šķiroju un saiņoju. Arnis, atbraucot mani apciemot, saiņus aizved uz Bebreni. Esmu priecīga, ka pērn no mazās Medumu draudzes viņš tika pārcelts uz Bebreni – diezgan rosīgu ciemu, kurā paveras plašākas iespējas garīgajai aprūpei un žēlsirdības darbam. Gan draudzes nams, gan baznīca ir jāremontē. Arnis to ir sācis un pamazām turpinās.

Zenta, kāda ir skaistākā dāvana, ko dēls jums pasniedzis?
– Svētā mise Bauskas katoļu baznīcā pagājušā gada 7. martā, ko dēls veltīja manai 75. dzimšanas dienai. Tas bija milzīgs pārsteigums, jo Arnis piezvanīja, jau būdams ceļā uz Bausku. Steigšus posos uz baznīcu, tā bija pilna ļaužu. Dēla dāvana mani neizsakāmi aizkustināja.
Man ir ļoti mīļa Indijā pirktā kašmira šalle, ko Arnis atveda no Kalkutas, kur vienu mēnesi brīvprātīgi kalpoja Mātes Terēzes misijā.
Katru dienu paturu dēlu savās lūgšanās – it sevišķi, ja man vai viņam ir veselības problēmas vai citi sarežģījumi. Zinu, ka arī viņš par mani nemitīgi aizlūdz.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Vai ir viegli būt priestera mātei?

Kategorijas