«Sabiedriskais autobuss» kārtējo reizi neveic visus reisus

Pasažieru pārvadātājs «Sabiedriskais autobuss» (SA) trešdien, 5. februārī, kārtējo reizi sagādāja nepatīkamus pārsteigumus baušķeniekiem. Šajā dienā netika veikti divi reisi, par izmaiņām pasažieri netika informēti.
Baušķeniekiem, kuri bija rūpīgi saplānojuši savas dienas gaitas, trešdien, 5. februārī, nācās vilties paļāvībā uz SA pakalpojumiem. Autobusa uz Rīgu plkst. 7.20 nebija. Tā vietā uz galvaspilsētu devās autobuss plkst. 7.30. Braucēji, kas bija rēķinājušies braukt uz Rīgu ar ekspresi plkst. 7.40, autobusu nesagaidīja. Nākamais, parastā režīmā uz Rīgu braucošais autobuss bija tikai plkst. 8. Jāteic, ka Bauskas autoostas dispečeriem nekādas informācijas par reisu izmaiņām nebija. Pēcpusdienā no Bauskas nekursēja autobuss uz Rīgu arī plkst. 16.
«Bauskas Dzīve» par šiem faktiem ziņoja uzraugošajai institūcijai, valsts SIA «Autotransporta direkcija». Preses pārstāve Sandra Maļuha apliecināja, reiss plkst. 7.40 tiešām nav veikts. Taču direkcija norāda, ka līgumos par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu ir minēts pieļaujamais limits reisu neizpildei attaisnojošu iemeslu dēļ.
S. Maļuha skaidroja, uzņēmumam nav iespējams operatīvi nodrošināt rezerves autobusu, jo tas atrodas septiņu kilometru attālumā no Bauskas. Nav iespējams tik ātri arī darbavietā nogādāt šoferi. Tādējādi SA lēmums par reisa atcelšanu ir pašsaprotams.
Tikmēr SA veica savdabīgas pārmaiņas autobusu kustības grafikā. Uzzinot, ka autobusam, kuram jābrauc no Bauskas plkst. 7.40, ir salūzušas durvis un tas nevarēs doties ceļā, tika nolemts aizkavēt autobusu plkst. 7.20. Tas uz Rīgu tika palaists plkst. 7.30. ATD šādu patvaļīgu reisu izmaiņu attaisno. «Daļa pasažieru, kuri plānoja braukt ar autobusu plkst. 7.40, tika uzņemti autobusā, kas izbrauca no Bauskas plkst. 7.30. Pārējiem bija iespēja izmantot autobusu plkst. 8. Visi pasažieri, kuri vēlējās nokļūt Rīgā, tika turp nogādāti, jo autobusi nebija pilni,» apgalvo S. Maļuha.
Arī SA pārstāvis Igors Cupruns šādu rīcību atzīst par situācijai atbilstīgu. To, ka pastāv apstiprināts autobusu kustības grafiks un pasažieri ar to rēķinās, I. Cupruns šajā gadījumā neuzskatīja par svarīgāko. Rezerves autobusu nolemts reisā nelaist, jo tas tāpat nebūtu paguvis laikā. Viņš arī apliecināja, ka autobuss plkst. 16 no Bauskas nav varējis braukt, jo bija Rīgā.
Tāpat SA pārstāvis uzskata, ka autobusu vadītājiem, atbraucot no Rīgas, nav pienākuma ierašanos apliecināt dispečeriem Bauskas autoostā. Tieši tādēļ Bauskas autoostas ienākušo autobusu žurnālā nav fiksēts, vai autobuss, kuram Bauskā jāatbrauc plkst. 10.50, tiešām ir ieradies. I. Cupruns apgalvo, no Rīgas 5. februārī reisos devušies visi autobusi.
Bauskas autoostas vadītājs Jānis Kļaviņš šādai SA nostādnei nepiekrīt. Autoostas dispečeriem jāzina, kādi autobusi kursē, vai tie atveduši pasažierus no galvaspilsētas vai ne. «Tas ir laba servisa apliecinājums. Tādējādi mēs arī varam konstatēt, kā pārvadātājs izmanto mūsu autoostu, kādu servisu tas nodrošina mūsu iedzīvotājiem, » skaidroja J. Kļaviņš.
Jāteic, ka sarunas laikā ar «Bauskas Dzīvi» I. Cupruns pat neieminējās par iespēju atvainoties pasažieriem par 5. februārī nenotikušajiem reisiem un tādējādi sagādātajām neērtībām.
Tajā pašā laikā SA pārstāvis iebilda pret portālā bauskasdzive.lv pasažieru izteiktajiem pārmetumiem par aukstumu SA autobusos. Kādam vienmēr autobusā sals, citam būs par karstu. Sabiedriskajā transportā vienmēr kāds būs neapmierināts.
I. Cupruns apgalvoja, ka uzņēmums dara visu iespējamo, lai nodrošinātu pasažieriem atbilstīgu servisu. Vienlaikus SA gatavo izmaiņas kustības sarakstā. Jaunumus baušķeniekiem ir cerības sagaidīt martā.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»