Mūspuses dejotāji piedalīsies koncertuzvedumā Mežaparkā

Bauskas kultūras centra tautas deju ansamblis (TDA) «Jandāls» un Īslīces
vidējās paaudzes deju kopa «Līdums» aktīvi sāk gatavoties pasākumam
«Rīga – Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014».
Vasarā Mežaparka Lielajā estrādē mūspuses dejotāji piedalīsies koncertuzvedumā «Lec, saulīte!».
Lieluzvedumā
21. un 22. jūnijā iesaistīsies 2500 dejotāji – labākie no Latvijas
lielās deju saimes, tā minēts pasākuma programmā. Koncertā uzstāsies
jauniešu kori, folkloras kopas, solisti un pavadošie sastāvi.
Uzvedumā
uzstāsies visi Latvijas 32 jauniešu A grupas kolektīvi un no vidējās
paaudzes D grupas kolektīviem tie, kuri pērnā gada deju skatē rādīja
izcilu sniegumu, iegūstot augstākās pakāpes diplomus.
Sestdien
un svētdien, 1. un 2. februārī, Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā
dejotājiem notiks kopmēģinājumi un piecu jaunu deju apgūšana dažu stundu
laikā. Vienlaikus jaunās dejas mācīsies desmit kolektīvi, tāpēc
mēģinājumi izkārtoti no plkst. 8 līdz 22. Nākamie visu dalībnieku
kopmēģinājumi paredzēti maija pēdējos un jūnija pirmajos datumos.
TDA
«Jandāls» vadītāja Tamāra Ļisovcova atklāj, ka dejas būs sarežģītas, jo
to autori ir Latvijā zināmie deju horeogrāfi Jānis Ērglis, Jānis
Purviņš un Agris Daņiļevičs.
Tomēr viņa piebilst: «Esam gatavi
šim izaicinājumam. Pēc dzirdētā un redzētā šķiet, ka uzvedums būs
fantastisks.» Viņa stāsta, ka dejotāji mērķtiecīgi sākuši gatavoties šim
interesantajam piedzīvojumam. «Domāju, ka neviens dejotājs nenožēlos,
ka ir piedalījies, bet izjutīs tieši pretējas emocijas,» piebilst Tamāra
Ļisovcova.
Līdzīgās domās ir deju kopas «Līdums» dejotāja Aiga
Baltalksne. «Pirms kāda laika nevarējām iedomāties, ka mums būs tas gods
dejot tik grandiozā pasākumā pašā Mežaparka estrādē,» teic kolektīva
prezidente.
Mežaparkā dejotāji uz skatuves izdzīvos stāstu par
latviešu Līgonakti un tās tradīcijām. Koncertā parādīsies aplīgošana,
vainagu pīšana, māju un lopu pušķošana, ugunskuru kuršana, pirtī iešana,
auglības skrējiens, buršanās, papardes zieda meklēšana un vēl citas
tradīcijas, kas padara to par gada enerģētiski spēcīgāko nakti.
«Pasākuma
viesi uz brīdi nonāks gaismas daudzināšanas un tautas vitālo svētku
rituāla pasaulē, vērojot to no mūsdienu cilvēka skatpunkta,» tā minēts
koncerta aprakstā.
Ir paredzēts, ka vietā, kur ierasti estrādē
atrodas koris, būs skatītāju soli, bet pārējo laukumu aizņems dejotāji,
stāsta T. Ļisovcova. Ar pasākuma māksliniecisko ideju viņa iepazinās
vadītājiem rīkotajā seminārā. «Iedziļinoties uzveduma konceptā,
skudriņas skrien pār kauliem. Tas būs kas līdz šim nebijis,» spriež A.
Baltalksne.
Lieluzveduma tapšanā piedalās mākslinieciskais
vadītājs Jānis Ērglis, režisors Elmārs Seņkovs, scenārija autore Rasa
Bugavičute, libreta autore Nora Ikstena, muzikālais vadītājs Raimonds
Tiguls, scenogrāfs Reinis Suhanovs.
Kultūras ministrijas
mājaslapā lasāms, ka uzvedums ir viens no daudzajiem projekta «Rīga
2014» pasākumiem. Visu aktivitāšu kopējās izmaksas veido 17,13 miljonus
latu jeb 24,37 miljonus eiro. Mazāk nekā trešdaļa no summas ir valsts
finansējums, pārējos līdzekļus apgūs no citiem finanšu avotiem,
piemēram, Eiropas Savienības fondiem, īpaši Eiropas Reģionālās
attīstības fonda un Eiropas Sociālā fonda, ES atbalsta programmas
«Kultūra» un sponsoru finansējumiem.
Eiropas kultūras
galvaspilsētas tituls ir izveidots, lai veicinātu Eiropas tautu
tuvināšanos. Šo iniciatīvu sāka Eiropas Savienības Padome 1985. gadā.
Pasākuma galvenais mērķis ir uzsvērt Eiropas kultūru bagātību,
daudzveidību un kopīgās iezīmes, kā arī veicināt labāku savstarpēju
sapratni Eiropas pilsoņu vidū.
Eiropas kultūras galvaspilsētas
statusu katru gadu iegūst divas Eiropas pilsētas. Šogad līdztekus Rīgai
Eiropas kultūras galvaspilsēta ir Zviedrijas pilsēta Ūmeo.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»