Jāuzlādē akumulators

2014. gada 24. janvāris 00:00

Īslīcietis Auseklis Grauzis ir veterinārārsts, viņš apsēklo lopus. Par pensijas tuvošanos i nedomā, jo strādās, kamēr veselība ļaus. Nevarētu teikt, ka slodze ir liela, taču garlaicīgi viņam neesot, jo brīvajā laikā spēlē amatierteātrī.

Pats sev saimnieks
Auseklis ir uzaudzis tepat blakus Īslīcei – Gailīšu pagastā trīs bērnu ģimenē. «Tēvs kolhozā «Uzvara» bija grāmatvedis, bet māte – veterinārsanitāre. Skatoties uz to, kā ar darbu klājas vecākiem, secināju, ka augu dienu sēdēt kantorī un tad vēl darbu nest līdzi uz mājām nespēšu. Tas, ko darīja māte, bija pieņemamāks,» atzīst jubilārs.

Pēc mācībām Pamūšas pamatskolā un Bauskas 1. vidusskolā Auseklis iestājās Lauksaimniecības akadēmijas Veterinārajā fakultātē. To veiksmīgi absolvējis, pirmos trīs gadus viņš nostrādāja «Uzvarā» par veterinārārstu.

«Tad sapratu, ka diez kas nav. Tur nebija gaisa – lopu daudz, darba daudz. Veselība arī sāka šķobīties. Pārgāju uz sēklošanu. It kā zemāks amats, bet tajos laikos pret to bija cita attieksme. Beidzot varēju būt pats sev saimnieks,» atminas Auseklis. Viņaprāt, Svitenē, uz kurieni tolaik pārcēlās, sākās īstā dzīve. Tad arī jubilārs pirmo reizi saskārās ar amatierteātri. Ja kādam, pārnākot mājās pēc darba, gribas vien iekrist dīvānā un atpūsties, tādējādi atgūstot enerģiju, ar Ausekli ir otrādi: «Man ar teātri ir tāpat kā mašīnai ar akumulatoru, kas ir jāuzlādē.» Savulaik Svitenes pagasta amatierteātrī spēlēts kopā ar kolorīto pagasta padomes priekšsēdētāju Valdi Sprūdu, teātra skatēs sanācis cīnīties ar spēcīgajiem konkurentiem no Vecsaules.

Arī darbā jātēlo
Pēc tam, kad Svitenē nodzīvoti 11 ga-di, kolhozā iestājās juku laiki. Auseklis darbu pameta un uz kādu laiku atgriezās tēva mājās. Tad pastrādāja apsēklošanas stacijā Codes pagastā, kur atkal nācās piedzīvot slodzi, jo pieprasījums uzņēmumam bija lielāks par piedāvājumu. «Izlēmu, ka tālāk darbošos individuāli. Jāteic gan, ka pašlaik darba nav pārlieku daudz. Bauskas apkārtnē tomēr dominē graudkopība, un, kad bija piena krīze, tad daudzi lopkopji paši sāka sēklot. Taču dzīvot varu, nesūdzos. Galvenais, lai nebūtu garlaicīgi. Tagad vēl vairāk laika varu atvēlēt teātrim,» stāsta jubilārs.

Jau kādu laiku Auseklis dzīvo Bauskas novada Īslīcē un reizi nedēļā apmeklē pagasta amatierteātra «Dadži» mēģinājumus. Viņš atklāj, ka pēdējā laikā visbiežāk tiek dzērāju lomas, laikam labi sanākot notēlot. Turklāt viņš ir pārliecināts, ka tēlošana arī darbā palīdz, jo ir reizes, kad jāmāk «laist muļķi».

Interesē politika
Brīvajā laikā īslīcietis mēdz lasīt specifiskas grāmatas. Viņa mīļākie autori ir Gunārs Astra, Ervīns Grinovskis, Eduards Berklāvs un Andrejs Lucāns. Tāpat tiek sekots līdzi politiskajiem procesiem. «Neviens nav izrēķinājis, cik daudz zemes Latvijā pieder vācu un dāņu zemniekiem, cik daudz mežu – zviedriem. Domāju, ka skaitlis ir liels. Lietuvā tūlīt sāksies parakstu vākšana pret zemes pārdošanu ārzemniekiem. Arī mums ir jācīnās par to, lai paši būtu savas zemes saimnieki,» uzskata Auseklis.

***
Īslīciete Valentīna Kuzņecova slavē Ausekli: «Ļoti jauks cilvēks. Agrāk, kad vēl nebija sakārtots ceļš un pie manas mājas nevarēja piebraukt, Auseklis visu garo gabalu nāca kājām. Savu darbu veica labi un, atšķirībā no citiem, daudz par to neprasīja.»

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Jāuzlādē akumulators

Kategorijas