Zināšanas – dzīves svarīgākais kapitāls

2014. gada 24. janvāris 00:00

228

Pāreja uz valsts valodu mācību iestādēs ar 2018. gadu ir viens no punktiem, kas ierakstīts Latvijas jaunās valdības koalīcijas līgumā. To 20. janvārī paziņoja tobrīd vēl premjera amata kandidāte Laimdota Straujuma.

Tomēr bērnudārziem un skolām Bauskas novadā nav jāgatavojas pārmaiņām, mūsu pilsētā latviešu valoda ir cienīta, lietota un drošībā gadu desmitiem. To pētīja «Bauskas Dzīve».

Likumdevēju vilcināšanās
Minētais L. Straujumas paziņojums ir ļoti svarīgs, jo līdz šim Saeimā vairākkārt noraidīts Nacionālās apvienības (NA) priekšlikums par grozījumiem Izglītības likumā. Tie noteiktu, ka visās mācību iestādēs, arī bērnudārzos, mācībām un audzināšanai jānotiek valsts valodā.
No tāda lēmuma parlamentārieši vairījušies kā kaķis no karsta poda. 2013. gada 30. maijā Saeimas deputātu vairākums nolēma nenodot tālākai vērtēšanai komisijās ieceri valsts finansētos bērnudārzos mācībās lietot tikai latviešu valodu. Tas tika darīts, kaut arī NA piedāvājumā paredzēts vienlaikus saglabāt etniskās un kultūras identitātes ievirzi pirmsskolu iestādēs, kuru audzēkņi ir no krievu, baltkrievu, ukraiņu un citu tautību ģimenēm.

Sākotnēji NA paredzēja, ka latviešu valodai visās mācību iestādēs jāiemājo ar 2014. gada 1. septembri, tad termiņš tika atlikts uz gadu, pašlaik attālināts līdz 2018. gadam. Arī jaunās valdības izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete paudusi, ka jautājums par valsts valodu visās mācību iestādēs ir apspriešanas vērts, tomēr ļoti komplicēts.

Nav iemesla strīdiem
Šajā ziņā Bauska ir tādā kā citā laikā, vietā un ārpus likuma, ikdienā pierādot, ka valsts valodas apguve un lietošana nav nepārvarams šķērslis un iemesls politiķu strīdiem. Vismaz kopš pagājušā gadsimta 50. gadu vidus Bauskā nav bijis atsevišķa bērnudārza krievvalodīgiem bērniem, pat ne grupiņas kādā no pilsētas pirmsskolas iestādēm. Pretējo apliecinošu ziņu nav arī vēsturnieka Aigara Urtāna rīcībā. Viņš gan precizē, ka dažas pirmsskolas grupas cittautiešu bērniem bijušas agrākā Bauskas rajona teritorijā, piemēram, Mežotnē, Rundālē un citviet, kur iebraukušo strādnieku vidū bijis daudz cittautiešu.

Mācās no bērniem
Par situāciju, sākot ar 1959. gada beigām, var liecināt baušķeniece Biruta Dzene, kura tad Bauskā sāka strādāt par bērnudārza audzinātāju. Neklātienē pabeigusi toreizējo Rīgas Pedagoģisko skolu, B. Dzene vēlāk vadīja bērnudārzu «Zīlīte».

«Toreizējās izpildkomitejas, izglītības nodaļas, ne arī kompartijas komitejas vadība ne tikai nepieprasīja, nebija pat mājiena, lai bērnudārzā būtu atsevišķa grupa bērniem no krievu ģimenēm, kuru Bauskā nebija daudz. Neatceros audzēkni, kurš, sākot bērnudārza gaitas, nebūtu dzirdējis latviešu valodu. Ja arī mājās runāja krieviski, tad rotaļājoties bērni lielākoties sapratās latviski,» stāsta Biruta Dzene. Viņa novērojusi, ka audzēkņi, kuriem latviešu valoda nebija dzimtā, bērnudārzā to apguva ātri un pat iemācīja vecākiem.

Rotaļu veidā
Biruta Dzene atceras, ka 80. gadu sākumā bērnudārzos piedāvāja krievu valodu mācīt rotaļu veidā, un bērniem tas patika. Vēlāk līdzīgi sāka mācīt angļu valodu. Diemžēl tolaik skolā svešvalodas apguve sākās tikai no piektās klases un bērnudārzā apgūtais aizmirsās.
Kolhozu laikos strādāt sezonas darbus Bauskas pusē iebrauca daudz ukraiņu, kuru vidū bija ne mazums poļu pēcteču, «gucuļi», kā dēvēja Aizkarpatu iedzīvotājus, moldāvi, baltkrievi, izsenis te dzīvojuši lietuvieši.

«Manā laikā bērnudārzā vairākas auklītes bija krievietes, kuras ātri iemācījās latviešu valodu. «Zīlītē» savulaik pavāre bija lietuviete, kura gatavoja izcili garšīgi. Nedalījām cits citu ne pēc tautības, ne valodas,» tā Biruta Dzene.

Dažādi vaibsti
Par Bauskas bērnudārza «Zīlīte» vadītāju, B. Dzenei aizejot pensijā, 1996. gada oktobrī kļuva Ilga Ķiģele. Viņa pirmsskolas iestādēs Bauskā strādājusi no 1979. gada un arī neatceras gadījumu, kad bērnu vecāki vai pašvaldība pieprasītu nodrošināt mācības krievu valodā.
«Zīlītes» audzēkņu pulkā tagad ir dažādu tautību bērni, un 2014. gada janvārī piepulcējās trīs gadus vecs puisēns no ķīniešu ģimenes, kas apmetusies Īslīces pagasta Bērzkalnos. «Vecāki sākumā viņu veda uz dažām stundām. 21. janvārī zēns pirmoreiz palika bērnudārzā uz visu dienu, sāk iejusties. Smaidīgs, jauks puisēns, divu nedēļu laikā iemācījies pateikt «paldies» un «lūdzu». Gan jau līdz pavasarim runās tekoši,» cer Ilga Ķiģele.

Mammas un skolotājas
Kamēr Bauskas 2. vidusskolā mācības notika krievu valodā, tajā pieteiktie latviešu bērnudārzu audzēkņi šajā mācību iestādē apguva sešgadīgo programmu. Kā tas notika, grūti vai viegli, skolas direktore Vera Grigorjeva ieteica aprunāties ar savām vietniecēm. Tās ir krievietes Jeļena Mozgovaja un Natālija Matulēviča, kuras bez akcenta runā latviski. Ivetas Jabločkinas senčos esot krievu, latviešu un poļu mikslis, un viņas ģimenē lieto vairākas valodas.

Jautājums par valodu Jeļenai, Natālijai un Ivetai ir svarīgs gan kā skolotājām, gan mammām, kuru bērni apmeklējuši latviešu bērnudārzu.
Vai latviešu bērnudārzā izaugušiem krievvalodīgiem bērniem bija grūti sākt mācības krievu valodā? Natālija Matulēviča to noliedz, viņa dzimusi 1975. gadā, ģimenē runājuši krievu valodā, bet latviešu valodu labi iemācījusies, apmeklējot bērnudārzu «Zīlīte».

Jeļena Mozgovaja Bauskas 2. vidusskolā strādāja jau tad, kad mācības notika krievu valodā. «Agrākajā Bauskas rajonā bija ne tik daudz krievu, cik jaukto ģimeņu, līdz ar to mājās lietoja vairākas valodas – ne tikai krievu vai latviešu. Savu bērnu gada un deviņu mēnešu vecumā aizvedu uz latviešu bērnudārzu. Runāt sāka uzreiz divās valodās, līdz devītajai klasei mācījās krievu valodā, bet vidusskolu beidza latviešu plūsmā,» atklāj J. Mozgovaja.

Valodu prasme ir ieguvums
Bauskas 2. vidusskolas absolvente Iveta Jabločkina tagad savā skolā māca vēsturi. Augstskolu viņa beigusi Krievijā, bet maģistrantūru – Latvijas Universitātē, savukārt Ivetas bērni studē angļu valodā Eiropā.

«Ģimenē runājām krieviski, ar radiem no mātes puses – latviski. Abi mani bērni apmeklēja latviešu bērnudārzu, agri sāka mācīties angļu valodu, un arī tajā reizēm runājām mājās. Mūs interesē tūrisma, izglītības un kultūras piedāvājums gan austrumos, gan rietumos no Latvijas. To sekmē valodu zināšanas. Bērni ir ieguvēji, ja vien vecāki to pareizi novērtē, izskaidro un valodu apguvi nepadara par iemeslu politiskiem strīdiem,» saka Iveta.

Bilingvāli – pirmie Latvijā
Pāreju uz bilingvālo izglītību pēc vecāku pieprasījuma Bauskas 2. vidusskola sāka pirmā Latvijā – 1995. gadā. «Tā bija ļoti pakāpeniska un tieši tāpēc sekmīga, jo skolas direktore Vera Grigorjeva spēja izprast politiskos procesus valstī, raudzīties nākotnē un apzināties nepieciešamību virzīties uz attīstību,» uzsver sākumskolas metodiskās apvienības vadītāja Inga Golovčanska. Viņa bija pirmā skolotāja, kura sāka strādāt ar bilingvālo metodi.

«Pirmajā latviešu plūsmas klasē bija tikai deviņi audzēkņi, paralēli divas lielas krievu klases, jo vecākiem bija iespēja izvēlēties,» atceras I. Golovčanska. Nākamajā gadā mācīties latviešu valodā sāka 27 pirmklasnieki. Vecāki pakāpeniski izprata jaunās sistēmas noderīgumu.
Vēsturi, dabaszinību priekšmetus mācīja vienlaikus divās valodās, pielietojot bilingvālo komponentu. Pakāpeniskā pāreja, neko neuzspiežot, mazināja konfliktus. 2013./2014. mācību gads ir trešais kad agrākajā krievu skolā mācības no pirmās līdz 12. klasei notiek tikai latviešu valodā. Līdz 2013. gadam skolu latviešu plūsmā absolvējuši 623 skolēni.

Kopj tradīcijas
«Krievvalodīgiem bērniem krievu valodu un literatūru māca kā fakultatīvu priekšmetu, sākot ar pirmo klasi. Mums ir divas lieliskas folkloras kopas – latviešu «Urdziņa» un krievu «Lučinuška». Uzturam spēkā krievu tautas tradīcijas – svinam Tatjanas dienu, Masļeņicu, Ziemassvētkus un Lieldienas pēc pareizticīgo kalendāra, vēstures un kultūras vērtības netiek pazaudētas,» stāsta Natālija Matulēviča.
Uz Bauskas kādreizējo krievu skolu izzināt bilingvālās mācību metodes joprojām brauc pedagogi no citām Latvijas mācību iestādēm. To novērtēja arī 2013. gada 13. mai-jā Rīgā notikušajā starptautiskajā konferencē. Tajā lielu ievērību guva Bauskas 2. vidusskolas direktores Veras Grigorjevas prezentācija par mācību iestādes pieredzi bilingvālajā izglītībā un pārejā uz latviešu mācību valodu, uzsverot motivācijas izšķirošo lomu integrācijas procesā un kultūrmijiedarbības svarīgumu, atgādina I. Jabločkina un J. Mozgovaja. Viņas atzīst – process bijis sekmīgs, jo vairākums iedzīvotāju ir latvieši. Gluži citāda situācija ir Rīgā, Jelgavā, Liepājā un citviet, kur iedzīvotāju etniskais sastāvs ir citādāks.

Visbeidzot baušķenieces pensionētās pirmsskolas pedagoģes Birutas Dzenes atziņa: «Valoda dzīvo vidē, kurā to lieto. Bauskā izsenis mituši dažādu tautību cilvēki, tomēr tā vienmēr ir bijusi ļoti latviska pilsēta. Ar to nav īpaši jālepojas, tā gluži vienkārši ir.»

UZZIŅAI

Bauskas novada iedzīvotāju nacionālais sastāvs 2011. gada sākumā:
latvieši – 76%, krievi – 9%, lietuvieši – 7%, baltkrievi – 3%, ukraiņi – 2%, poļi – 1%, 1% ir citu nacionalitāšu iedzīvotāji.

No visiem novada iedzīvotājiem 89% ir Latvijas Republikas pilsoņi.

Avots: bauska.lv, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes dati, kas izmantoti Bauskas novada attīstības programmā.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Zināšanas – dzīves svarīgākais kapitāls

Kategorijas