Nepietiek darbinieku, nav atskurbtuves

2014. gada 22. janvāris 00:00

3191

Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Bauskas iecirkņa pārskata sapulcē janvāra vidū analizēja iekšlietu struktūru darbu pagājušajā gadā. Par paveikto ziņoja iecirkņa priekšnieks un nodaļu vadītāji.

Bauskas iecirkņa priekšnieks Ainars Stankevics, apkopojot statistikas datus, atzina – darba kvalitāte ir uzlabojusies. Turklāt tas noticis laikā, kad vēl aizvien trūkst darbinieku. Visvairāk vakanču pašlaik ir Kriminālpolicijas nodaļā – piecas. Aivis Leitāns, nodaļas priekšnieks, «Bauskas Dzīvei» nevarēja nosaukt konkrētus iemeslus, kāpēc nepietiek speciālistu. Visticamāk, grūts šis darbs ir tieši psiholoģiskajā ziņā, tādēļ arī daži darbinieki dodas projām.

Viena slepkavība un astoņas laupīšanas
Arī Kārtības policijas nodaļā nav aizpildītas visas iecirkņu inspektoru amata vietas. Nodaļas priekšnieks Renārs Dreijers, uzskaitot problēmas, kā lielāko minēja transporta līdzekļu trūkumu: «Lai varētu normāli strādāt, mums būtu vajadzīgas vēl četras automašīnas.»

Pērn Bauskas policijas iecirknī reģistrēta viena slepkavība, kura atklāta. Trīs personas guvušas smagus miesas bojājumus, vainīgie noskaidroti. Bauskas iecirknī pērn fiksētas astoņas laupīšanas, pusi no tām policisti atklājuši.

Sadarbība ar lietuviešiem
Pērn krietni sarukušas zādzības no naftas produktu vada Polocka–Ventspils. 2011. gadā reģistrēti 40 šādi gadījumi, 2013. gadā – tikai seši. Vērtējot pērno gadu, A. Leitāns norādīja uz noziedzīgo nodarījumu skaita samazināšanos. 2013. gadā atklātas četras noziedznieku grupas. Viena no tām darbojusies Bauskas novada Brunavas apkaimē, kur šīs personas tur aizdomās par 11 dažādiem nodarījumiem. Viena izspiedēju grupa aizturēta Iecavā.

Sadarbībā ar citu reģionu kolēģiem aizturēta personu grupa, kas bija izveidojusi tīklu cilvēku vervēšanai nosūtīšanā uz ārzemēm. Tur personas galvenokārt tika iesaistītas fiktīvo laulību slēgšanā. Šajā darbā kopā ar baušķeniekiem strādāja kolēģi no Lietuvas un citām ES valstīm.

Kā kriminālpolicistu būtisku veikumu A. Leitāns minēja divu tirdzniecības vietu, kurās tirgoja tā dēvētās legālās narkotikas, aizvēršanu. Policija joprojām meklē pareizāko risinājumu, kā izskaust šādas tirgotavas pastāvēšanu Iecavā. Daudz darīts, lai samazinātu degvielas zagšanu no degvielas uzpildes stacijās novietotiem transporta līdzekļiem.

Slikta sākotnējā izmeklēšana
Kriminālpolicijas nodaļas priekšnieks atzina arī joprojām neizskaustās nepilnības savu padoto darbā. Vēl arvien netiek pietiekami kvalitatīvi veiktas sākotnējās darbības noziedzīgā nodarījuma veikšanas vietā. Neizpildot visu, kā pienākas, pēc tam ir grūti savākt vajadzīgos lietiskos pierādījumus un panākt personas saukšanu pie atbildības.

To atzina arī Bauskas rajona virsprokurors Zintis Mickēvičs. Zīmīgi, ka tādus pašus pārmetumus Bauskas policistiem virsprokurors veltīja arī 2009. gada janvārī notikušajā pārskata sapulcē. «Policijas darbiniekiem Z. Mickēvičs vēlēja rūpīgāk veikt sākotnējo izmeklēšanu. Šī darba kvalitāte joprojām ir neapmierinoša,» tā 2009. gada 25. janvārī rakstīja «Bauskas Dzīve». Sākotnējās izmeklēšanas gaitā prokurors vēlēja policistiem daudz aktīvāk izmantot moderno tehnoloģiju iespējas – veikt audio un video ierakstus. Tos varētu efektīvāk izmantot procesa turpmākajā virzībā.

Lēni veic ekspertīzes
A. Leitāns negatīvi vērtēja nodaļas paveikto nozagto automobiļu meklēšanā. No 23 pazudušajiem spēkratiem atrasti tikai četri – nepiedodami maz. Grūtības policijai sagādā zagļu sirošana privātmājās. Arī šajā segmentā ir maz atklāto noziegumu. Līdzās citām problēmām A. Leitāns minēja gauso ekspertīžu veikšanu.

Par šī gada prioritāti kriminālpolicijā nosaukta operatīvāka sevišķi smagu noziedzīgo nodarījumu izmeklēšana. Tiks pastiprināta cīņa narkotisko vielu aprites izskaušanā. Policisti apņēmības pilni vairāk strādāt, lai novērstu akcizēto preču realizācijas un uzglabāšanas noteikumu pārkāpumus.

Avāriju skaits sarucis
Daudz darba 2013. gadā bijis patruļdienestam, kura pamatfunkcijās ir ceļu policistu pienākumu izpilde. Atbildīgais par šo jomu vecākais inspektors Aleksandrs Sidorčiks ziņoja, ka ir tendence sarukt ceļu satiksmes negadījumu skaitam. Pērn to bijis teju uz pusi mazāk kā, piemēram, 2007. gadā, kad iecirknī reģistrēti 400 satiksmes negadījumu. Salīdzinot ar 2012. gadu, uz pusi sarucis avārijās bojā gājušo skaits.

Joprojām negadījumos visvairāk cieš mazāk aizsargātie ceļu satiksmes dalībnieki: gājēji, velosipēdisti. Raksturīgākie avāriju iemesli ir noteiktā braukšanas ātruma un drošas distances neievērošana. Statistika liecina, ka šo iemeslu dēļ pērn notikuši 35 procenti visu avāriju. Tikai nedaudz mazāks ir to negadījumu skaits, kuru iemesls ir nepārdomāti, bīstami manevri.

Nemainīgas palikušas satiksmei bīstamākās vietas. Joprojām daudz negadījumu notiek uz ceļa A7. Pērn te reģistrētas 17 avārijas, kurās ievainotas 16 personas, trīs cilvēki gājuši bojā. Dažādu negadījumu skaits nesarūk arī Bauskas pilsētas teritorijā. Pērn 16 personas te guvušas dažādus miesas bojājumus, divi cilvēki šajos negadījumos gājuši bojā.

Nosaucot šī gada darba prioritātes, A. Sidorčiks par svarīgāko minēja turpmāko preventīvo darbu, lai no negadījumiem izvairītos mazāk aizsargātie ceļu satiksmes dalībnieki – gājēji un velosipēdisti. Ceļu policisti joprojām veiks intensīvu alkohola reibuma kontroli braucējiem, pārbaudīs transporta līdzekļu pārvietošanās ātrumu. Kamēr valstī joprojām nav stacionāro fotoradaru, policija šai ceļu satiksmes noteikumu prasībai pievērsīs īpašu uzmanību.

Paši lūdz sevi aizturēt
Gan A. Sidorčiks, gan R. Dreijers minēja vienu kopīgu problēmu, kas jo projām apgrūtina policijas darbu. Tas ir atskurbtuves trūkums Bauskā. Personas, kuras alkohola reibumā likumsargi atveduši uz iecirkni, policijas telpās drīkst aizturēt tikai trīs stundas. Vairākums no viņiem šajā laikā atskurbuši ļoti minimāli. Izlaižot ziemā šādu cilvēku uz ielas, piedzērušo dzīvība ir pakļauta briesmām.

A. Sidorčiks minēja, ka pēdējā laikā aizturēto vidū ir vairākas personas bez noteiktas dzīvesvietas. Bijuši gadījumi, ka daži tā saucamie alkohola apreibinātie «bomži» paši prasījuši, lai viņus kaut vai uz pāris stundām ievieto policijā.

Solījums seko solījumam
«Par šo problēmu mēs runājam vai desmit gadus, un es joprojām neredzu, ka tā tiktu risināta,» neslēpa R. Dreijers. Vairākkārt par to rakstījusi arī «Bauskas Dzīve». 2011. gada jūlijā novada domē ar priekšsēdētāju Valdi Veipu par šo problēmu sprieda toreizējais Bauskas iecirkņa priekšnieka pienākumu izpildītājs A. Leitāns. «Bauskā nepieciešama atskurbtuve. Tās iekārtošanā varētu iesaistīties visi četri novadi,» toreiz ieteica A. Leitāns. V. Veips solīja šo tēmu pārrunāt ar kaimiņu novadu vadību.

Pērnā gada augustā medicīniskās atskurbtuves izveides iespējas pilsētā bija sarunas temats novada domē, kurā piedalījās pašreizējais Bauskas policistu priekšnieks A. Stankevics. Sarunas dalībnieki atzina, ka jautājums ir aktuāls un šādas telpas nepieciešamas, īpaši ziemā. Taču arī šī diskusija beidzās bez konkrēta rezultāta.

Šī gada policijas darbinieku sanāksmē piedalījās arī Bauskas novada domes priekšsēdētājs Raitis Ābelnieks. Pēc sapulces «Bauskas Dzīvei» viņš atzina, ka atskurbtuves trūkums pilsētā joprojām ir aktualitāte. Taču ir problēmas ar piemērotām telpām, kā arī finansējuma nodrošināšanu. Līdztekus policijas darbiniekiem atskurbtuvē būtu jāstrādā arī mediķiem. Vai tam visam tiks rasts finansējums novada šī gada budžetā, R. Ābelnieks nevarēja pateikt. Arī sadarbība ar pārējiem novadiem šīs problēmas risināšanā nevedas.

Gaida risinājumu valstī
Šādu telpu nepieciešamība ir aktuāla ne tikai Bauskā. Savulaik valdības līmenī spriests par šīs problēmas centralizētu risināšanu. Taču arī tur tā iestrēgusi, jo nav spēts sadalīt atbildības jomas. Atskurbtuvēm jābūt Veselības vai Iekšlietu ministrijas pārziņā, varbūt to īstenošana jāveic ar Labklājības, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības (VARAM) ministriju resursiem.

Pērnās vasaras diskusijā par šo problēmu VARAM ieteica iesaistīt nevalstiskās organizācijas, piemēram, Latvijas Sarkano Krustu. Taču arī šajā gadījumā pakalpojuma apmaksai būs nepieciešams pašvaldības finansējums. Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvis Aino Salmiņš paudis uzskatu, ka atskurbšanas telpu iekārtošana un uzturēšana ir jādeleģē Veselības vai Iekšlietu ministrijai.

R. Ābelnieks uzsvēra, ka Bauskas pašvaldība neforsē šīs problēmas nokārtošanu, jo tiek cerēts uz tās risinājumu valsts mērogā.

UZZIŅAI

2013. gadā Bauskas iecirkņa elektroniskajā notikumu reģistrācijas žurnālā veikti 4515 ieraksti.

Fiksētas 428 zādzības, no kurām 23 gadījumos nozagti automobiļi.

Patruļdienesta darbinieki noformējuši 7734 administratīvo pārkāpumu protokolus.

Policisti reģistrējuši 243 ceļu satiksmes negadījumus.

Avārijās bojā gājuši desmit cilvēku, no tiem trīs gājēji, divi velosipēdisti.

Alkohola reibumā 2013. gadā aizturēti 108 automobiļu vadītāji, 158 velosipēdu un mopēdu vadītāji.

Policisti pērn reģistrējuši 7754 ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumus.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Nepietiek darbinieku, nav atskurbtuves

Kategorijas