Diēta uz mūžu

2014. gada 22. janvāris 00:00

1139

Pēdējos gados Latvijā pieaudzis ar celiakiju diagnosticēto pacientu skaits. Biedrība «Dzīve bez glutēna» spriež, ka kopumā ar šo neārstējamo slimību, kuras dēļ pilnībā jāatsakās no miltu produktiem, slimo līdz vienam procentam Latvijas iedzīvotāju.

Lai tos, kurus skārusi šī slimība, spētu nodrošināt ar specializēto uzturu, pacienta ģimenei valsts katru mēnesi izmaksā 75 latus jeb 106,72 eiro. Latvijā šo pabalstu saņem ap 1500 bērnu vecumā no diviem līdz 18 gadiem. Bauskas novadā tie ir 14, Rundāles un Vecumnieku novadā – katrā pa vienam, Iecavas novadā – trīs bērni, tā informē Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) Bauskas klientu apkalpošanas centra vadošā inspektore Areta Kovaļevska.

Paliek bez maizes
Bauskas 2. vidusskolas 11. klasē mācās Sigita. Pirms pieciem gadiem viņai diagnosticēja celiakiju. Viņa atzīst, ka tam neesot bijusi gatava, un dzīve sagriezusies kājām gaisā: «Kādreiz biju pieradusi tā kārtīgi ēst maizi ar desu, bet tagad, šķiet, esmu jau aizmirsusi, kā tas viss garšo.»

Sigita stāsta, ka skolā pusdienas var ēst tikai tad, kad ir pagatavoti salāti. «Pusdienas pārsvarā neēdu,» viņa nosaka, to argumentēdama ar glutēna klātesamību. Glutēns ir olbaltums, kas atrodas kviešu, rudzu un miežu sastāvā. Cilvēkiem, kam ir celiakija, pret to ir alerģija. Lietojot glutēnu, tiek bojātas vai pat iznīcinātas tievās zarnas bārkstiņas, tādējādi netiek uzsūktas uzturvielas.

«Griķi man negaršo, tos es arī neēdu, savukārt rīsi ir pieejami ļoti reti,» apgalvo meitene. Sigita pusdienas visbiežāk iegādājas tuvējā veikalā vai skolai blakus esošajā kafejnīcā. Pieradusi pie neatbilstīgajām skolas pusdienām, uz ēdnīcu pēdējā gada laikā vairs neiet.

Skolas direktore Vera Grigorjeva stāsta, ka viņai nav zināmi audzēkņi, kas slimo ar šo slimību: «Ja tādi skolēni parādītos, mēs, bez šaubām, viņiem nodrošinātu veselīgas un pilnvērtīgas pusdienas.»

Pārsvītrota vārpiņa
Vienīgais ārstēšanas veids pašlaik ir stingra bezglutēna diēta visu mūžu. Veikalos pieejami speciāli sagatavoti produkti, kas nesatur glutēnu, piemēram, milti, maize, makaroni, cepumi. Šiem produktiem ir īpašs marķējums – pārsvītrota vārpiņa.

Ir arī pārtikas produkti, kas dabiski nesatur glutēnu. Tādi ir kartupeļi, kukurūza, rīsi, olas, gaļa, zivis, dārzeņi, rieksti, augļi, piens un daudzi piena produkti.

Gastroenteroloģe-pediatre Ieva Eglīte atklāj, ka celiakija ir visretākā, bet vissmagākā no gremošanas traucējumu slimībām. Viņa stāsta, ka niecīgs glutēna daudzums vairāk nekā pusei celiakijas slimnieku spēj radīt morfoloģiskas izmaiņas tievo zarnu gļotādā. «Rezultātā bērna veselībai kaitē, ja diēta tiek ievērota mājās, bet skolā ne,» uzsver I. Eglīte.

Pēc skolas – nelabi
Biedrība «Dzīve bez glutēna» regulāri saņem sūdzības no vecākiem, ka pēc skolas maltītēm bērniem kļuvis slikti, sākusies vemšana vai citas nepatīkamas reakcijas. Biedrības valdes locekle Irina Rubinčika stāsta, ka daudzās skolās celiakijas slimniekiem pasniedz vārītu gaļas gabalu, bet pārējie skolēni ēd panētu gaļu, kotletes vai ko līdzīgu. Nereti slimnieki tiek diskriminēti, piemēram, iesakot no zupas izsmelt makaronus, piebilst biedrības pārstāve.

Ministru kabineta noteikumos Nr. 172 minētas uztura normas izglītības iestādēs. Noteikts, ka skolai jānodrošina atbilstīga ēdināšana, ja bērnam ir ārsta apstiprinājums konkrētai slimībai, kurai nepieciešama speciāla diēta.

Pērn aģentūras «Latvijas Fakti» veiktajā pētījumā par ēdināšanu izglītības iestādēs atklājās, ka pusē aptaujāto skolu mācās kāds bērns, kas sirgst ar celiakiju. 17,5 procenti izglītības iestāžu atzina, ka nenodrošina specializēto ēdināšanu.

Speciālais uzturs maksā trīs četras reizes dārgāk par parasto pārtiku. Tas samazina tā pieejamību skolās. Ir aprēķināts, ka 1. – 2. klases skolēnam pusdienas maksā 80 santīmu jeb 1,14 eiro, bet 3. – 6. klases skolēnam – 90 santīmu jeb 1,28 eiro. Par tādu naudu specializēto pārtiku iegādāties ir grūti.

Spēj nodrošināt
Rundāles novada pārraudzībā esošajā speciālajā pirmsskolas izglītības iestādē (SPII) «Saulespuķe» līdz šim ir mācījušies divi bērni, kas sirgst ar celiakiju. Bērnudārza vadītāja Līga Valmiera stāsta, ka SPII uztur valsts, nevis pašvaldības, tāpēc budžetā jau laikus ir iekļauti papildu līdzekļi, ko izmantot šādos gadījumos. Viņa atminas, ka reiz kāda bērna mamma atnesusi biezu mapi ar receptēm, iestāde pārtikas produktus iegādājusies aptiekā un veikalu speciālajos plauktos.

Bauskas sākumskolā mācās seši bērni, kuri ievēro stingru diētu. Trīs no viņiem slimo ar celiakiju. Skolas medmāsa Maija Pavasare stāsta, ka pēdējos gados šādu bērnu skaits pieaug. To skaidro ar lielākām iespējām diagnosticēt slimību.

Skolā ēdināšanas pakalpojumus nodrošina individuālais komersants Jānis Savokins. Viņš atminas, ka pērn viena bērna māmiņa norādījusi uz atvases īpašajām ēšanas vajadzībām, tāpēc veikta aptauja un noskaidrots, kuri bērni un ko nedrīkst lietot uzturā. Virtuvē ir izvietots saraksts ar aizliegtajiem produktiem. Šo bērnu pārtiku uzglabā un gatavo atsevišķos traukos. «Uzmanīgi sekojam visam līdzi, jo, pieļaujot kļūdas, var ciest mūsu bērni,» noteic J. Savokins, piebilstot, ka specializētos produktus var iegādāties lielveikalā «Rimi».

Pusdienas kā pārējiem
J. Savokins atzīst: «Žēl tā bērniņa, kurš ir ierobežots un nevar ēst visu. Cenšamies sarūpēt tādas pašas pusdienas kā pārējiem, piemēram, kviešu miltus aizstājot ar kukurūzas.»

Viņš pieredzi specializētā ēdiena gatavošanā guvis jau iepriekš, kad vasaras nometnēs jābaro skolēni no Rīgas. Ikdienā īpašas pusdienas sešiem bērniem gatavo pavāre Dace Veicena. Viņa taisa ēst arī baušķenieces Solvitas meitai. Mamma neslēpj: «Mana meita kopumā ir apmierināta, savukārt es esmu priecīga, ka viņa paēd siltas pusdienas.»

Viņa stāsta, ka ne vienmēr bērnam garšo tas, ko pasniedz skolas pusdienās. «Būtu neiespējami pagatavot to, kas garšo visiem. Ģimenēs ir dažādas ēšanas tradīcijas,» piebilst māmiņa.

Blakus lielajām virtuves krāsnīm pavārei atvēlēta neliela plīts. Viņa norāda, ka pēc visiem ieteikumiem šo ēdienu vajadzētu gatavot atsevišķā telpā. «Par to varēs domāt, kad remontēs virtuvi,» piebilst pavāre.

UZZIŅAI

Celiakija ir gremošanas trakta slimība, kas bojā tievo zarnu un kavē uzturvielu uzsūkšanos.

Cilvēki, kam ir celiakija, nepanes glutēnu – kviešu, rudzu un miežu olbaltumu. Lietojot glutēnu, pacientu imūnsistēma kā atbildes reakcija bojā vai pat iznīcina tievās zarnas bārkstiņas.

Slimības simptomi var būt ļoti individuāli. Bērniem visbiežāk rodas vēdera uzpūšanās, hroniska caureja, vemšana, svara zudums un citi simptomi. Uzturvielu nepietiekamība šajā vecumā var izraisīt vairākas veselības problēmas – atpalikšanu augšanā un attīstībā, var tikt kavēta pubertāte, rasties zobu emaljas defekti.

Pieaugušajiem slimība retāk skar gremošanas traktu, simptomi var izpausties kā neizskaidrojama dzelzs deficīta anēmija, nogurums, kaulu vai locītavu sāpes, artrīts, osteoporoze, depresija vai nemiers, roku un kāju tirpšana, neauglība, niezoši ādas izsitumi utt.

Simptomi dažkārt neparādās, bet komplikācijas var attīstīties jebkurā laikā.

Avots: Biedrība «Dzīve bez glutēna», Latvijas pārtikas informatīvais portāls

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Diēta uz mūžu

Kategorijas