BauskasDzive.lv ARHĪVS

Ikgadējā saietā – rekordskaits dalībnieku

Antra Ērgle

2014. gada 22. janvāris 00:00

1868
Ikgadējā saietā – rekordskaits dalībnieku

Agrākā Bauskas rajona «sarkanie baroni un baroneses» – bijušie padomju lauku saimniecību un iestāžu vadītāji – 17. janvāra vakarā krogā «Aveņi» sanāca uz ikgadējo tikšanos.

Sarīkojumā pulcējās ap 40 «sarkanie baroni un baroneses», pēdējos gados rekordskaits tradicionālā saieta dalībnieku, paziņoja pasākuma rīkotājs Jānis Bite, agrākais veterinārā dienesta vadītājs. Tas bija jūtams sveicienos – ne viens vien jaunpienācējs tika sagaidīts ar līk-smu – «sen neredzēts!».

Atmiņas ar ironiju
Vakara devīze bija «Nostalģija», atbilstīgi tam telpas bija dekorētas ar padomjlaika rekvizītiem – lozungiem krievu valodā «Tautas un partija ir vienotas», «Ļeņina lieta dzīvo un uzvar», «Dzērājiem nav vietas kolektīvā» ar atbilstīgu paklīduša žūpas karikatūru. Kavētājiem draudēja iespēja nokļūt sarakstā, kura virsraksts bija «Šodien nokavējuši darbu».

Sarīkojuma ievadā katram bija jāpiedalās «pierakstē», proti, ar milzīgu metamo kauliņu izlozējot, kurš dzēriens no «aģitpunktā» izlikto klāsta jāiebauda, uzkožot rupjmaizes ķieģelīti, sīpolloku un gurķa šķēlīti.

J. Bite teic – šoreiz nolēmuši ar ironiju atminēties padomju režīma ārišķīgās frāzes un uzspiesto pārliecību par došanos uz komunisma leiputriju. Saieta dalībnieki varēja ieskatīties Padomju Savienības Komunistiskās partijas kongresu materiālos, to laiku avīžu slejās.
Vairāki atzina – jau bija piemirsuši, ka avīzes «Padomju Jaunatne» pirmo lapu 70. gados greznoja uzraksti «Visu zemju proletārieši, savienojieties!», ikdienā atgādinot pēc apvērsuma Krievijā vairākas desmitgades loloto ideju par vispasaules revolūciju. Turklāt «Cīņa» un «Padomju Jaunatne» pie nosaukuma tika deklarētas atbilstīgi par kompartijas un komjaunatnes centrālās komitejas «orgānu», proti, propagandas līdzekli.

Aktīvi saimnieko
Kaut arī padomju lauksaimniecības kolektīvo uzņēmumu – kolhozu un sovhozu – vadītāji, kā arī nozares pārvalžu vadošie speciālisti reti varēja veidot karjeru, nebūdami vienīgās partijas biedri,  komunisma gaišās nākotnes idejas bieži tika paustas vien ārēji vajadzības gadījumā. Ikdienā vairāk tika domāts par labu darbu un sekmīgu ražošanu nozarē. Jāatgādina, ka smagā lauksaimniecības tehnika – traktori, kombaini un kravas mašīnas, kas «dziesmotās revolūcijas» barikāžu dienās bloķēja tiltus un pieeju stratēģiski svarīgām ēkām Rīgas centrā, nāca no kolektīvajām saimniecībām, jo privāti tādi ražošanas līdzekļi padomju laikā cilvēkiem nepiederēja. Saimniecību vadītāji apstiprināja tehnikas un braucēju došanos uz Rīgu, piešķirot degvielu no kopus krājumiem, turklāt 90. gadu sākumā tā kādu laiku bija deficīta prece.

Daudzi bijušie saimniecību vadītāji bija patiesi spējīgi ekonomisti un ražotāji, ne viens vien turpina uzņēmējdarbību arī tagad. Pat sarīkojuma vakara ievaddaļā dažam nācās atbildēt uz steidzamu lietišķu telefonzvanu vai nokavēt saieta sākumu darba dēļ.

Vienīgie ar tradīciju
Sapulcējušies padomjlaika lauku saimnieciskās dzīves vadītāji pieminēja pēdējā gada laikā mūžībā aizgājušos kolēģus, par kuriem bija izveidota datorprezentācija ar fotoattēliem un dzīvesgājuma datiem. Starp viņiem ir kādreizējās Iecavas puses saimniecības «Progress» vadītājs Ilmārs Bents, kolhoza «Iecava» priekšsēdētājs Aleksandrs Riekstiņš, kolhoza «Svitene» vadītājs Modris Villa, kas līdz aiziešanai mūžībā bija viens no Rundāles novada aktīvākajiem zemniekiem. Tika pieminēts arī Antonijs Žabovs, agrākais kolhoza «Code» priekšsēdētājs, Vecsaules puses kolhoza «Sarkanā zvaigzne» bijušais vadītājs Miervaldis Andrušēvics.

Millija Kirtovska ceļu uz sarīkojumu bija mērojusi no Siguldas novada, kur dzīvo tagad. Viņa ir «sarkano baronu» ikgadējās tikšanās idejas autore un iniciatore. «Mums, Bauskas puses saimniecību un lauksaimniecības pārvalžu vadītājiem, šāds salidojums ik gadu notiek vienīgajiem Latvijā,» palepojas rosīgā pensionāre, apstiprinot šīs Zemgales daļas spēcīgās zemkopības tradīcijas.

M. Kirtovska «Bauskas Dzīvei» atklāja, ka tradīcija iedibināta 1973. ga-dā, viņai rosinot šo ideju īstenot toreizējā Ļeņina kolhoza priekšsēdētājam Reinholdam Zaueram. Pirmais saimniecību vadītāju saiets sarīkots PSRS 50. gadadienas padomju saimniecībā, kas tolaik strādāja Ceraukstes pagasta teritorijā, ar tās vadītāja Jāņa Endzeļa atbalstu. «Vislielākā greznība ir cilvēciskas attiecības starp cilvēkiem,» Antuāna de Sent-Ekziperī atziņu citē M. Kirtovska, pamatojot tradīcijas vērtību. Viņa, līdzīgi daudziem citiem pieredzējušajiem lauksaimniekiem, līdz šim nav nokavējusi nevienu no kopskaitā 41 tikšanās reizes.

«Sarkano baronu» saieti kļuvuši par ikgadēju tradīciju, katru reizi rīkošanu uzticot citam aktīvistu pulciņam. Šogad līdz ar J. Biti pie teikšanas bija Ivars Buls, abi veterinārārsti. Juris Brinķis vadīja vakaru brīvā, humorpilnā noskaņā.