Novadu attīsta projektos

2014. gada 22. janvāris 00:00

826

Rundāles novads ir pasteidzies priekšā visām mūspuses pašvaldībām un jau pērnā gada pēdējā domes sēdē apstiprināja šī gada budžetu.

2014. gada budžetā novada dome ir noteikusi šādas prioritātes: uzlabot infrastruktūru Rundāles novada pašvaldības izglītības iestādēs, kā arī īstenot ūdenssaimniecības projektus visā novada teritorijā.

Tam paredzētie kopējie izdevumi plānoti 4 306 524 latu jeb 6 127 632 eiro apmērā. Salīdzinot ar pērno gadu, izdevumi pieaug par 34,5 procentiem. Savukārt budžeta plānotie ieņēmumi, lai arī auguši, ir mazāki – 3 391 138 lati jeb 4 825 155 eiro.

Naudu aizņemsies
Lai uzlabotu ielu, ceļu, dzīvojamo teritoriju, izglītības iestāžu infrastruktūru un kopējo dzīves kvalitāti novadā, būs nepieciešams piesaistīt Eiropas Savienības fondu un aizņēmumu līdzekļus, informē Rundāles novada finanšu un investīciju nodaļas vadītāja Marija Teišerska.

Šī gada 1. janvārī aizņēmumu saistības veidoja 1 740 959 latus jeb 2 477 161 eiro. Tie veikti Valsts kasē. Tāpat arī šogad pašvaldībai Eiropas Savienības projektos būs jāiesaistās ar līdzfinansējumu. Tam plānots piesaistīt kredītresursus vairāk nekā miljona latu apmērā.
Viens no galvenajiem novada ienākumu avotiem ir iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN), kas budžetā ienesīs 786 614 latus jeb 1 119 251 eiro. Tas ir par 7526 latiem (10 709 eiro) mazāk nekā pērn. Salīdzinot ar pagājušo gadu, pašvaldības kopējie ienākumi ir auguši. Par 15,4 procentiem ir palielinājušies ienākumi no nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN). Budžetam tas sniegs 238 690 latus (339 625 eiro). Šāds pieaugums noticis, jo, pēc Valsts zemes dienesta vērtējuma, Rundāles novadā zemei ievērojami augusi kadastrālā vērtība.

Tāpat lielu ienākumu daļu veido valsts budžeta mērķdotācijas, projektu realizācijai paredzētie pārskaitījumi no Eiropas Savienības, kā arī citu pašvaldību finanšu līdzekļu pārskaitījumi. Tajos ietilpst citu pašvaldību maksājumi par viņu novados deklarēto iedzīvotāju izglītošanu, valsts naudas pārskaitījumi pedagogu algām, Kultūras ministrijas dotācija Mūzikas un mākslas skolai 18 554 latu (26400 eiro) apmērā, līdzekļi speciālās izglītības iestādes izdevumu segšanai un citām jomām.

Domā par ūdenssaimniecību
Rundāles novada domes ieņēmumi tiek novirzīti izglītības, kultūras, sporta, struktūrvienību uzturēšanai, pasākumu finansēšanai, infrastruktūras uzturēšanai, pabalstiem maznodrošinātajiem iedzīvotājiem, projektu finansēšanai un citiem mērķiem.

Vislielākie izdevumi šogad paredzēti vides aizsardzības pasākumiem. Tie ir vairāk nekā divi miljoni latu jeb gandrīz puse no visiem budžeta tēriņiem. Līdzekļus plānots izlietot atkritumu un notekūdeņu apsaimniekošanai, vides piesārņojuma novēršanai un samazināšanai, attīstības un plānošanas struktūrvienības darbības nodrošināšanai, labiekārtošanai.

Šajā pozīcijā ietilpst arī projektu realizācija. Kā iepriekš «Bauskas Dzīve» informēja, šogad dažādu projektu realizācijai nepieciešami apmēram 1,5 miljoni latu jeb vairāk nekā divi miljoni eiro. Finansējumu nodrošinās, ņemot kredītu, jo par pašvaldības līdzekļiem to atļauties nevar. Plānoti četri ūdenssaimniecības projekti Saulaines, Viesturu, Pilsrundāles un Svitenes ciemā. Dārgākie no tiem ir Svitenē un Pilsrundālē, kur katrs projekts izmaksā gandrīz pusmiljonu latu.

Uzlabos skolas
Liels izdevumu apmērs tiek plānots izglītības iestāžu uzturēšanai – gandrīz 1,5 miljoni latu jeb trešdaļa no pamatbudžeta kopējiem tēriņiem. Izdevumi ietver izglītības iestāžu darbinieku atalgojumu, skolas ēku un telpu uzturēšanu un remontu, bērnu un skolēnu ēdināšanu, skolēnu pārvadājumus un citus izdevumus.

Budžetā ierēķināti finanšu līdzekļi remontiem, kas uzlabotu Pilsrundāles vidusskolas un tās struktūrvienības Bērsteles skolas energoefektivitāti. Līdzīgi kā skolas pedagogiem, tāpat arī pārējiem pašvaldības darbiniekiem no šī
gada tiek paaugstinātas algas par 12,5 procentiem. Novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis šo rīcību skaidrojis ar vēlmi amatos saglabāt uzticamus darbiniekus.

Tāpat papildu līdzekļi novirzīti brīvpusdienām. Līdz šim bez maksas skolā ēda skolēni no piecu gadu vecuma līdz 6. klasei. Pašlaik brīvpusdienas nodrošina visiem izglītojamajiem līdz 12. klasei.

Svarīgākais instruments nākotnei
Nedaudz vairāk kā trīs procentus no kopējiem izdevumiem novirzīs sociālajai aizsardzībai. Kopā tas ir 132 281 lats (188 219 eiro). Par šiem līdzekļiem izmaksās sociālā dienesta un bāriņtiesas sociālos pabalstus. Tāpat no šīs summas segs izdevumus par novada iedzīvotāju uzturēšanos citu pašvaldību sociālās aprūpes iestādēs. Trūcīgo un maznodrošināto atbalstam un pārējai sociālajai palīdzībai plānots novirzīt vairāk nekā trešo daļu no šīs budžeta kategorijas.

Kultūrai, atpūtai un sportam plānots izlietot 249 010 latus (354 309 eiro) jeb 5,9 procentus no kopējiem pamatbudžeta izdevumiem. Tas atļaus nākamgad rīkot tādus pasākumus kā Līgo, Novada svētkus, vasaras sporta spēles un citus. Tāpat līdzekļi paredzēti bibliotēku ikdienas vajadzībām un projektu īstenošanai, kā arī darbinieku algām un pašdarbības kolektīvu vadītāju atalgojumam.

Pārvaldes izdevumiem pērn tika tērēti 6,8 procenti no pamatbudžeta izdevumiem. Šogad tie ir 5,56 procenti jeb 234 567 lati (333 759 eiro).

Ir svarīgi rūpīgi un pārdomāti plānot ikgadējo budžetu, domājot par vietējo iedzīvotāju vajadzībām, jo «jebkuras pašvaldības darbības finansiālo pamatu veido budžets, kas ir svarīgākais instruments pašvaldības autonomo funkciju izpildes nodrošināšanai, ekonomisko un sociālo vajadzību sabalansēšanai, kā arī pašvaldības teritorijas ilgtermiņa attīstībai,» tā min M. Teišerska.

UZZIŅAI

Rundāles novada budžets sastāv no pamatbudžeta un speciālā budžeta.

Speciālo budžetu veido:
ziedojumi un dāvinājumi;
mērķdotācija pašvaldības autoceļiem un ielām;
dabas resursu nodoklis.

Pamatbudžets ir budžeta galvenā daļa, un tā ieņēmumus veido:
nodokļu ieņēmumi (iedzīvotāju ienākuma nodoklis, nekustamā īpašuma nodoklis);
nenodokļu ieņēmumi (ieņēmumi no valsts nodevām, naudas sodi);
budžeta iestāžu ieņēmumi (ieņēmumi no budžeta iestāžu maksas sniegtajiem pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi, ieņēmumi par dzīvokļu un komunālajiem pakalpojumiem);
valsts budžeta transferti (pašvaldību saņemtie valsts budžeta transferti noteiktam mērķim, pašvaldību budžetā saņemtā valsts budžeta mērķdotācija, finansējums Eiropas Savienības projektu īstenošanai);
pašvaldību budžetā saņemtā dotācija no pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda un pašvaldību budžetu transferti (ieņēmumi par izglītības funkciju nodrošināšanu).

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Novadu attīsta projektos

Kategorijas