Satrauc globālās domāšanas trūkums

2010. gada 8. novembris 07:58

2686

Bauskas novadā aktualizēts jautājums par ģenētiski modificēto organismu audzēšanas aizliegumu pašvaldības teritorijā. Man šķiet, veidojot sabiedrības attieksmi pret ģenētiski modificēto organismu (ĢMO) audzēšanu, nepieciešams izvērtēt vairākus aspektus: bioloģiskos, vides, ekonomiskos, sociālos un politiskos.Nav zinātnieku viedokļaLatvijā nav trūcis diskusiju par ĢMO, taču skaidrojumos daudzi izvairās no faktiem, kas nav viennozīmīgi vērtējami. Latvijas pašvaldības viena pēc otras pieņem aizliedzošus lēmumus, dabas draugu interešu grupas ar savu propagandu veicina iedzīvotājos negatīvu attieksmi. Savukārt Latvijas zinātnieki tikai daļēji iesaistās publiskajā diskusijā. Gēnu inženierijas zinātnieki pagaidām nav publiskojuši savu nostāju.Pasaulē zinātnieku viedokļi ir pretrunīgi. Trūkst objektīvas zinātniskas informācijas, vairāk ir lasāmi «biedu raksti» par mutantiem, kas tad arī iespaido sabiedrības viedokli. Skaidrs, ka ar šo mūsdienu biotehnoloģijas produktu nevar nerēķināties. Vienlaikus jāsaprot, ka sabiedrību vienmēr biedējušas nezināmas lietas. Savulaik presē un televīzijā aktīvi klāstīja par mobilo telefonu kaitīgumu. Runāja par pat iespēju saslimt ar galvas vēzi. Taču pētījumi nepierādīja šo faktu. Agrāk bija inkvizīcijaCīņa pret to, ko labi neizprot, cilvēkam bija raksturīga arī senākos laikos, piemēram, gadījums ar Džordāno Bruno. Mūki inkvizitori par progresīvu domāšanu sagūstīja filozofu. Viņu spīdzināja, cenzdamies panākt, lai publiski atsakās no sava viedokļa. Tomēr vīrišķīgais zinātnieks neatkāpās no tā, ko uzskatīja par patiesu zinātni. Par to viņam piespieda briesmīgu nāvessodu – sadedzināšanu uz sārta. Daudziem sagādāja prieku tas, ka gājis bojā viens no dižākajiem zinātniekiem, kura domāšanas stils neatbilda tā laika pārpieņemtajiem standartiem. Mūsdienās šāda pretestība zinātnes sasniegumiem izpaužas citādāk, taču progresīvas idejas vienmēr grūtāk realizēt nekā iet ierastu ceļu vai vispār nedarīt neko.Es vienmēr esmu ticējis zinātnei, ka tā strādā cilvēku labā, nevis otrādi. Kaut vai tāds fakts, ka ģenētikas inženieri jau tagad strādā pie tāda auga izveides, kas saturēs visu cilvēkam nepieciešamo vitamīnu kompleksu. Tiek modificēti produkti ar pretinfekciju iedarbību, tas varētu veicināt dažādu kaišu, piemēram, Laima slimības, ārstēšanu.Izejviela bioenerģijaiJa ĢMO izmantos ražas palielināšanai, tad var būt tā, ka citās valstīs kartupeļiem būs četras piecas reizes lielāka ražība nekā Latvijā, bet izmaksas audzēšanai būs līdzīgas. Vai esam gatavi pirkt vietējos kartupeļus piecreiz dārgāk? Arī gaļas ražotāji Latvijā neizturēs ārvalstu konkurenci, kur lopbarībai izmantos lētākas ar ĢMO palīdzību radītas izejvielas. Nedrīkst aizmirst vēl kādu aspektu. ĢMO iespējams izmantot bioenerģijas izejvielu audzēšanā. Te nu mums jāizlemj – attīstām savu lauksaimniecību vai turpinām pakļauties Krievijas energopiegādātāju diktātam.Zāģējam zaruZemnieku saeimas publicētie pētījumi rāda, ka patērētājs izvēlas produktu nevis kvalitātes, bet galvenokārt cenas dēļ. Tādēļ Latvijas lauksaimnieki, plānojot savas produkcijas noietu, rēķinās ar šo tendenci un domā par savu konkurētspēju ne tikai šodien, bet arī ilgtermiņā. Latvijā, piemēram, pašlaik nav prasības marķējumā uz dzīvnieku izcelsmes produktiem norādīt, ka tie baroti ar ĢMO saturošu barību. Taču praksē tā notiek. Mēs, patērētāji, pat nezinām, kādu pārtiku saņēmuši importētie dzīvnieki. Tātad ĢMO saturoši produkti ir mūsu galdā. Tie nāk no ārvalstīm, bet mūsu zemniekiem tos negrib ļaut izmantot. Vai tā netiek zāģēts zars, uz kura paši sēžam?Pieprasījumu nosaka tirgusLatvijas lauksaimnieki iestājas par plašāku diskusiju un informācijas pieejamību par ĢMO. Zinām, ka, izmantojot ĢMO pārtikai, radītas pienskābās baktērijas, raugs, fermentu preparāti, graudaugi, eļļas, tomāti, melones, soja un cigoriņi. Sojas produkti ietilpst aptuveni 20 tūkstošos dažādu nosaukumu izstrādājumos – margarīnā, majonēzē, salātu mērcēs u. c. Šādu pieprasījumu noteicis tirgus.ĢMO riski joprojām tiek vērtēti. Ir daudz zinātnisku pētījumu, kas norāda, ka šo organismu ietekme uz vidi nav nozīmīga. Pagaidām trūkst arī pamatotu argumentu, ka ĢMO izmantošana pie mums ir ekonomiski izdevīga. Tāpēc ekonomisko ieinteresētību kā galveno faktoru nevajadzētu minēt. Vairāki zemnieki atzīst, ka modificēto augu audzēšana ir dārga un pagaidām neizdevīga.Mani satrauc kas cits – globālas domāšanas trūkums. Vai tik mēs neradām šķēršļus lauksaimniecībai ilgtermiņā? Mūsu valsts birokrāti šādas prasmes ir lieliski apguvuši. Vienlaikus notiek arī manipulēšana ar cilvēku viedokļiem.Paši graujam savu ekonomikuŠaubos, vai, pieņemot lēmumus pašvaldībās aizliegt audzēt ĢMO, būs panākts, lai valsts līmenī tiktu pieņemti lēmumi par Latvijas tirgus aizsardzību. Piemēram, aizliegums ievest un tirgot produktus, kuru sastāvā ietilpst izejvielas, kas ražotas no citu valstu ĢMO produktiem. Pagaidām par to tik daudz nerunā kā par ĢMO aizliegumu. Mūsu tautai diemžēl ir raksturīgi pašiem graut savu ekonomiku lielā mērogā, varbūt pat to neapzinoties. Savulaik mēs cīnījāmies pret celulozes rūpnīcas būvi. Tagad papīru eksportējam un atbalstām kaimiņu ekonomiku. Līdzīgi ir arī ar pārspīlēto «smaku fobiju». Tās dēļ tiek noraidīti daudzi projekti lielu cūku fermu būvniecībā, kas arī nestu nodokļu maksājumus valsts budžetā, uzlabotu eksporta bilanci. Reizēm šķiet – cilvēki izvēlas tā brīža visvieglāko ceļu: protestēt, kritizēt, nosodīt. Reti kurš grib analizēt situāciju, izvērtēt perspektīvas un uzņemties atbildību.Tāpēc es atbalstu pašvaldības lēmumu nesteigties ar ĢMO aizliegumu vismaz uz tik ilgu periodu kā septiņi gadi. Lēmums ir pieņemts, vienlaikus atstājot iespēju pēc dažiem gadiem citiem deputātiem mainīt to.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Satrauc globālās domāšanas trūkums

Kategorijas