BauskasDzive.lv ARHĪVS

Lemj tie, kas piedalās

Uldis Varnevičs

2014. gada 20. janvāris 00:00

469
Lemj tie, kas piedalās

Pionieru ielas 1. nama iedzīvotājiem Bauskā 16. janvārī bija jālemj par vairākiem svarīgiem jautājumiem, arī par mājas vecākā vēlēšanām un remontdarbiem gandrīz 5000 eiro vērtībā.

Māju kopsapulču apmeklējums ir kļuvis par problēmu, atzīst namu apsaimniekotājas SIA «Vides serviss» sabiedrisko attiecību speciāliste Aiva Avota-Zalstere: «Reti kad ierodas vairāk nekā 50 procenti īpašnieku, kas vajadzīgs, lai sapulce būtu lemtspējīga.»

Jāaizpilda anketas
Līdzīga situācija bija Pionieru ielas 1. mājas kopsapulcē. Bauskas 2. vidusskolas telpās pulcējās gana daudz iedzīvotāju, taču kvorumu sanākušo skaits nesasniedza. Visi sapulcē apspriestie jautājumi iedzīvotājiem būs jāapstiprina vai jānoraida anketās, ko izdalīs SIA «Vides serviss».

«Mēs apsaimniekojam 140 Bauskas ēkas. Dažu māju iemītnieki paši prasa rīkot kopsapulci. Lai pieņemtu lēmumus par plānotajiem darbiem, vajag organizēt kopsapulci, uz kuru jāierodas pietiekami daudz cilvēkiem. Nesen no vajadzīgajiem
25 īpašniekiem atnāca vien pieci,» situāciju raksturo SIA «Vides serviss» valdes loceklis Egils Pukinskis.

«Iedzīvotāji bieži saka, ka neko nedarām, taču paši nespēj atnākt uz sapulci, lai pieņemtu lēmumus par veicamo,» pukojās SIA «Vides serviss» namu apsaimniekošanas nodaļas vadītāja Lilita Stepanoviča.

Līdzīga situācija ir daudzās ēkās, ko neapsaimnieko pašvaldības uzņēmums. Privātie ēku apsaimniekotāji lielākoties izmanto anketas vai savāc iedzīvotāju parakstus, lai gūtu atbalstu uzturēšanas darbiem.

Zaudē iespēju
«Bauskas Dzīve» jau rakstīja par situācijām, kad Latvijas likumdošana nosaka pienākumus mājas dzīvokļu īpašniekiem un apsaimniekotājiem, bet praksē tie netiek pildīti, jo nav mehānisma, kā piespiest iesaistītās puses tos ievērot. E. Pukinskis pieļauj – ja iedzīvotāji sapratīs, ka mājai svarīgus lēmumus pieņem tie, kas ierodas uz kopsapulcēm, interese par iesaistīšanos apsaimniekošanā varētu pieaugt.

Uz Pionieru ielas 1. mājas sapulci sanākušie atbalstīja gandrīz visus apsaimniekotāja ierosinājumus. Ar anketām vēl jāsavāc sešas septiņas balsis, un lēmumi būs pieņemti. Tie, kas neieradās, zaudēja iespēju publiski aizstāvēt savu viedokli, ja tas neatbilda sapulcē apspriestajam, norāda apsaimniekotāja pārstāvji.

Iedzīvotāji lēma par nama vecākā ievēlēšanu. Bez paša iniciatīvas šim amatam izvirzīts Nikolajs Gūlijs. Panākta vienošanās palielināt ēkas apsaimniekošanas maksu no 36 līdz 50 eirocentiem par kvadrātmetru mēnesī. Tas ļaus izveidot uzkrājumu vairāk nekā 1700 eiro gadā, atliekot četrus eirocentus no kvadrātmetra.

Sapulcē apsprieda vairākus ierosinājumus par ēkas remontdarbiem. Tie būs iespējami, ja apstiprinās jauno apsaimniekošanas tarifu – atbilstīgu lielākajai daļai Bauskas ēku. Ja iedzīvotāji nobalsos par jauno apsaimniekošanas maksu, SIA «Vides serviss» piedāvās parakstīt jauno pilnvarojuma līgumu.

Aiziet ar parādu
Iedzīvotāji lūdza apsaimniekotāju risināt problēmu ar piebraucamo ceļu – liela daļa piemājas teritorijas iznomāta kaimiņu mājai Lāčplēša ielā, taču ēkas iedzīvotāji to neizmantojot. Tur atrodas bērnu spēļu laukums un varētu novietot mašīnas, bet iedzīvotāji informēti, ka par to būšot jāmaksā. «Man tā arī pateica – ja gribi te spēlēties ar bērnu, maksā piecus eiro,» sūdzējās kāda iedzīvotāja. E. Pukinskis solīja meklēt risinājumu.

Ēkas kopējais apsaimniekošanas maksas parāds ir 6199,42 eiro. Puse summas būs jānoraksta, jo dzīvokļa īpašnieks aizgājis viņsaulē, paliekot parādā 3180,54 eiro. Nemaksā 11 dzīvokļu saimnieki, kuru parādu summas svārstās no 84 līdz 534 eiro. E. Pukinskis informēja, ka 2013. gada nogalē tika pasludināta iespēja noslēgt izlīgumu par parādu samaksu, ļaujot norakstīt soda procentus. Izdevies atgūt apmēram 100 tūkstošus latu jeb 142 tūkstošus eiro. No 1. februāra ar parādu piedziņu nodarbosies speciālas firmas. Zālē sēdošie uzsvēra, ka parādu piedziņa jāsāk laikus, kamēr parāds vēl mazs, jo lielas summas atgūt ir daudz grūtāk.

Neizprot atskaites
Dzīvokļu īpašnieki ir neapmierināti ar nesaprotamām atskaitēm par mājas apsaimniekošanu. Pensionētā juriste Agnese Viele rādīja 2006. gada atskaites, kur par katru darbu norādīta konkrēta summa. Tagad ar Ministru kabineta 1013. un  1014. noteikumiem noteikta citāda atskaites veidlapa un sistēma.

«Apsaimniekotājam vairs nav pienākuma uzrādīt, kur tiek tērēta nauda. Vajag tikai plānot: trīs santīmi – elektrībai, septiņi – santehniķim utt. Visu summu arī iztērē, neatkarīgi no laikapstākļiem un citiem faktoriem. Neko nevar ietaupīt,» neapmierināta ir dzīvokļa īpašniece. «Šādi veidojot mājas apsaimniekošanas tāmi, skaidrs, ka veidosies parāds, jo būs neparedzēti darbi,» norāda A. Viele. Dažu dzīvokļu iemītnieki, piemēram, regulāri maksā par tāmē paredzēto santehniķa darbu, bet reāli viņu strādājam tā arī nav redzējuši, jo nav bijis vajadzības. Vai tas ir pareizi?

A. Viele norādīja, ka ēkas iedzīvotāji samaksājuši gadā vairāk nekā desmit tūkstošus latu jeb 14 tūkstošus eiro , bet izpratnes, kur paliek šī nauda, viņiem nav. Teritorijas uzkopšanai tērēti vairāk nekā 4000 latu jeb 5692 eiro, paveiktais atskaitēs nav uzrādīts.

E. Pukinskis solīja, ka iedzīvotājiem tiks sagatavota skaidra atskaite par mājas apsaimniekošanā iztērēto naudu.

Sapulcē sniegta informācija par šogad plānotajiem remontdarbiem. Iecerēts arī lietus kanalizācijas sistēmas remonts, kam pagaidām izdevumu summa nav nosaukta. Iedzīvotāji ierosināja ieplānot siltā ūdens cauruļu maiņu un siltināšanu pagrabā. Apspriesta ideja par mājas siltināšanu, tomēr lielākā daļa sanākušo to neatbalstīja. Pamatojums – ēka esot avārijas stāvoklī, tāpēc nav vērts domāt par lieliem remontdarbiem.

UZZIŅAI

Pionieru ielas 1. namā šogad plānotie remontdarbi:


mājas perimetra betona apmales daļēja atjaunošana – 2700 eiro;

cokola apmetuma lokālais remonts – 400 eiro;

mājas pilastru remonts – 420 eiro;

pagalma puses uzjumteņu un lieveņu remonts – 700 eiro;

fasādes lieveņu remonts – 600 eiro.

Kopējie remontdarbu izdevumi – 4820 eiro.