Spēku atgūt palīdz «adatu terapija»

2014. gada 17. janvāris 00:00

188

Kur ņemt mundrumu ikdienā? Par to 14. janvārī biedrības «Ābulis» ikmēneša tikšanās reizē sprieda mammas, kuras audzina bērnus un jauniešus ar īpašām vajadzībām.

Sarunas biedrībā arvien sākas ar psiholoģes Ingas Grīnbergas komentāru. Šoreiz viņa raksturoja fiziskās un emocionālās izdegšanas pazīmes. Īpaši grūti var klāties pēc svētkiem. Ir pētījumi, kas liecina, kā šajā laikā mainās bērnu uzvedība, parādās niķi, īgnums. Mazuļi, līdzīgi kā cilvēki ar attīstības traucējumiem, nesaprot, kāpēc vairs nav ciemiņu, koncertu, dāvanu un gardumu. Gribētos, lai prieki turpinātos un vēl labāk – lai tie būtu vienmēr. Vecākiem nākas krietni pūlēties, lai ģimene atgrieztos pie agrākā režīma – darbs, mācības, pienākumi, atbildība.

Uzrakt siltumnīcu
Invalīdu vecāku ikdiena ir nogurdinoša, pavisam grūti ir laukos dzīvojošajiem. Jākopj sava saimniecība, lopi, nav palīgu, tikai aprūpējamie.
Biedrības sanāksmes dalībnieces stāstīja par savu pieredzi, kā gūt atelpu. Kāda māmiņa par sev labāko veidu atzīst garas pastaigas vai skrējienu, kas palīdz atbrīvoties no sasprindzinājuma. Kāda baušķeniece visbiežāk pastaigājas vakaros, kad mājās ir, kam uzticēt pusaudzi. Tumsa viņu nebiedē, pat labāk, ja retāk gadās satikt paziņas, nav jāvairās no līdzjūtīgiem vai nožēlas pilniem skatieniem vai jautājumiem.

Kāda cita ieteica būt uzmanīgām, ielaižoties sarunā, atbildot vaicātājam. Mēdz būt, ka tā ir kaila ziņkārība. Reizēm arī skaudība, jo nācies dzirdēt, piemēram, arī ko tādu: «Tev gan labi, jo ar savu invalīdu autobusā vari braukt bez maksas....» Tāpēc tik svarīga ir šāda biedrība, tikšanās ar psihologu un likteņa biedrenēm, kuras izprot situāciju tā, kā to nespētu citi.

Kāda piepilsētā dzīvojoša mamma teica, ka vislabāk atgūstas, fiziski strādājot. Kādā siltā janvāra dienā viņa jau sākusi prātot, varbūt vajadzētu uzrakt zemi siltumnīcā, centīgi slaucījusi sētā celiņus, vēl pirms sācis snigt. Tik grūti tobrīd bijis...

Nav asaru
Ir mammas, kurām palīdz izraudāšanās, kamēr citas atzina, ka reizēm gribētos, taču viņas vairs nespēj paraudāt... Tikšanās dalībniecēm pasmaidīt lika māmiņa, kurai palīdzot «adatu terapija». Tā ir adīšana un tamborēšana, jo pirkstu sīkās kustības nomierina. Reizēm adot pat naktīs, kad miegs aizbēdzis. Tamborēt iemācījusi arī dēlam, puiša prāts možs, bet reta slimība ķermeni velk čokurā.

Labas emocijas dod milzu spēku, tādu, ka lidot var, atklāja sieviete, kurai vīrs uzdāvinājis brīnumainu pārsteigumu kāzu desmitajā jubilejā.

Uz tikšanos bija uzaicināta baušķeniece Rita Laika – vairāku bērnu audžumamma. «Manā aprūpē ir lieliski, skaisti, mīļi, gudri bērni, kuri nesaprot, kāpēc vecākiem nav vajadzīgi. Jūs paliekat kopā ar savējiem, palīdzat, atbalstāt, burtiskā nozīmē nēsājat uz rokām, zinādamas, ka šai cīņai nebūs laimīga iznākuma,» teica Rita Laika, apliecinot cieņu biedrības saietā iepazītajām mātēm.

Nejusties vainīgām
Nākamā tikšanās biedrībā «Ābulis» būs 18. februārī plkst. 12 Bauskas novada sociālajā dienestā. Sociālā darbiniece Daiga Supe konkretizēja māmiņu izteikto vēlmi ar psiholoģi Ingu Grīnbergu pārrunāt tematu, kur invalīdu vecākiem meklēt un atrast palīgus, lai vismaz uz kādu laiku sadalītu uzmanību, rūpes un atbildību. Sarunas vērta ir tēma, kā nejusties vainīgām par vēlmi atpūsties. Ir svarīgi atgūt spēku, jo bez tā viņu bērni nevarētu dzīvot.

Atbalsta grupa bērnu un jauniešu invalīdu vecākiem izveidota Latvijas un Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas projektā «Zemgales un Ziemeļlietuvas sadarbības tīkla izveide sociālā pakalpojuma pilnveidošanai jauniešiem ar invaliditāti». Projektam beidzoties, īpašo bērnu māmiņas joprojām pulcējas kopā, vēloties turpināt atbalsta grupā sākto.

Biedrība «Ābulis» reģistrēta 2013. gada decembrī, to vada baušķeniece Inga Ūbele. Ar katru tikšanās reizi organizācijai piepulcējas vairāk dalībnieču – mātes no Bauskas, Rundāles, Vecumnieku un Iecavas novada.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Spēku atgūt palīdz «adatu terapija»

Kategorijas