Gaida Eiropas fondus būvniecībai

2014. gada 15. janvāris 00:00

632

Iecavas novada Dimzukalna tuvumā strādājošā piensaimniecība «Jumis» kopš privatizācijas izaugusi divkārt, vienlaikus attīstot augkopību.

Bijusī Iecavas kolhoza Ziemeļu ferma, darbnīcas un kalte 90. gadu pirmajā pusē nonāca Pētera Bites pārziņā, kad viņš tikko bija izmācījies par veterinārārstu. Līdz šim brīdim lopu veselība un sēklošana saimniecībā «Jumis» paralēli stratēģiskajai vadībai un darbu plānošanai galvenokārt ir viņa rūpe, lai arī pēdējos gados ikdienas pienākumus palīdz veikt asistenti.

Ēd visu laiku
«Slaucamās govis turam pārsvarā iekšā, tikai vasarā tās, kuras ir aizlaistas ciet un atpūšas, tiek ganos padzīvoties. Kad pavasarī izlaiž, kāda mēģina arī aizmukt, viņas ir palaidnīgas,» izrādot rosīgo govju pulku plašā novietnē, «Bauskas Dzīvei» stāsta saimnieks.

Gotiņas ir apaļas un spīdīgas, ziņkāri kārsta galvas ar lielajām acīm apmeklētāju virzienā. «Te mums ir pamatkombināts – slaucamās govis. Šeit tās brīvi staigā un ēd gandrīz visu laiku. Labību vajag nodrošināt nepārtraukti.» Saimnieks pabužina piena devējas pieres lokas, stāstot, ka ragus lielos ganāmpulkos tagad gotiņām likvidē jau mazām bez sāpēm – uzsmērē krēmu, un tie neaug.

«Govis ir gudras, bet cirkā nevarētu uzstāties,» smaida saimnieks, «tām patīk, ka nekas nemainās. Vajag vienu temperatūru, vienu ēdamo un slaucamo.» «Jumja» piena devējas vienlaikus nodod ievākumu slaukšanas zālē ar 16 aparātiem.

Baro dators
Lai arī lētāko pienu saražojot no govīm, kas visu laiku pavada ārā svaigā gaisā, lielu staigāšanu slaucamajām nevar ļaut, jo govs uz katru kilometru vienu litru piena zaudē, papildus iztērējot enerģiju, atklāj P. Bite un piebilst, ka «viss jāizrēķina».
Sākumā, kad gotiņu bijis ap 150, Pēteris visām zinājis vārdus, tagad daļu atšķir pēc numuriem. Vārdi zootehniķa reģistrā gan esot visām, bet tik lielā pulkā ir arī vairākas vārdamāsas.

Mazās telītes fermas laukumā mitinās katra atsevišķā kabīnē, kamēr dzer savas mātes pienu, rāda P. Bite. Paaugušās tās nonāk teļu kūtī, kur katrai ieliek čipu, un turpmāk pēc atbilstīgas programmas barošanas biežumu, daudzumu un piedevas katrai nosaka dators. Bullīšus nedēļas vecumā ar kooperatīva starpniecību pārdod audzēšanai ārzemēs.

Pusi saimniecībā izaudzētās kukurūzas patur pašu govju barībai, pārējo pārdod. «No katra hekt-āra vajag dabūt lielāku ražu, tāpēc kukurūzas jautājums ir vēl aktuālāks. Tās ir pavisam citas tonnas, kas izaug no hektāra, tā ir pavisam cita produktivitāte. Mēs katru gadu kāpināsim kukurūzas apjomu,» plāno īpašnieks.

Pērk zemi
Kopš privatizācijas saimniecības darba apjoms audzis vairāk nekā divas reizes. Darbinieki te strādā pastāvīgi, alga – virs vidējās valstī, citādi cilvēkam nevar uzticēties un prasīt atbildību, saka saimnieks.

«Jāsagaida, kad atver jaunos Eiropas fondus, visticamāk, vajadzēs par būvniecību domāt, jo esošie limiti ir izlietoti – visas kūtis piepildītas. Vecais kolhoza modelis izaudzēts līdz maksimālajai robežai. Arī tehniskajā kapacitātē nav, kur augt, jābūvē jaunas novietnes. Līdz absolūtai automatizācijai, kā jaunā fermā, vēl tālu. Taču pamats ir zeme,» secina P. Bite, «tā kā pie privatizācijas nepiedalījos, atliek pirkt, tas tagad galvenais akcents.»

P. Bite zemes iegādē iegulda pašu uzkrājumus un aizņemas naudu no bankas: «Valsts programma ir subsidēts kredīts, bet izdevīgāk ir bankā, ar kuru bijusi ilgstoša sadarbība. Valsts aizdevuma saņemšanai zemi novērtē zemāk. Ja novērtē par puscenu, otra puse ir jāpieliek klāt pašam, bet sadarbības bankā varu saņemt 90 – 95% līdzfinansējuma.

UZZIŅAI

Piensaimniecība «Jumis»
Atrodas Iecavas novadā, izveidota pēc Ziemeļu fermas, darbnīcu un kaltes privatizācijas.

Fermā 500 lopi, no tiem 270 slaucamas govis, pārsvarā Holšteinas augstražīgā šķirne.

Vidējais izslaukums gadā – 8000 litru.

Pienu nodod kooperatīvam «Piena ceļš», kur to pārstrādā Jaunpils rūpnīcā.

Daļu piena pārdod Lietuvas pārstrādātājiem.

Darbinieku skaits – 15, tehnikas vienības – ap 20.

Kopumā apstrādā ap 1200 ha, 2/3 ir nomas platības.

Kukurūzu audzē 500 ha, pārējā platībā – graudus, rapšus.

Govju mēslus nodod biogāzes stacijai «Iecava Agro», kur tos izmanto elektrības un siltuma ražošanai.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Gaida Eiropas fondus būvniecībai

Kategorijas