Sveic Latviju eirozonā

2014. gada 15. janvāris 00:00

242

Pagājušajā nedēļā laikraksts «Bauskas Dzīve» bija Eiropas Komisijā (EK) Briselē un Eiropas Centrālajā bankā (ECB) Frankfurtē, lai izzinātu Eiropas ekonomikas prognozes 2014. gadā, tās izaicinājumus un jaunumus nākamajā plānošanas periodā līdz 2020. gadam.

Eiropas Centrālās bankas prezidents Mario Dragi 9. janvārī pēc ECB padomes sēdes pirmo reizi šogad tikās ar plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem. Pirms viņš pievērsās Eiropas Savienības ekonomikas analīzei, prezidents uzteica Latviju par pievienošanos eirozonai: «Es vēlētos izmantot izdevību un apsveikt Latviju kā 18. valsti, kas pieņēmusi eiro par savu valūtu. Līdz ar to Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs 2014. gada 1. janvārī ir kļuvis par Eiropas Centrālās bankas padomes locekli.»

Uzvaras vēl nav
Prezidents plašsaziņas līdzekļiem pavēstīja, ka eirozonu sagaida paildzināts zemas inflācijas periods. Lai atbalstītu pakāpenisku ekonomikas atlabšanu, ECB ir gatava saglabāt atvieglotu monetāro politiku tik ilgi, cik vien būs nepieciešams.

Tam sekotu pakāpeniska virzība uz inflāciju zem, bet tuvu divu procentu atzīmei. M. Dragi prognozēja, ka šāda inflācija eirozonā varētu saglabāties vismaz divus gadus. Prezidents uzsvēra, ka vajadzētu būt ļoti piesardzīgiem ar pārdrošiem secinājumiem par eirozonas krīzes pārvarēšanu. «Ir pāragri pieteikt uzvaru pār krīzi. Es apgalvotu, ka situācija ir uzlabojusies,» teic M. Dragi.

Bezdarba līmenis joprojām pārsniedz 12 procentus. Eirozonas ekonomikas atgūšanos galvenokārt veicina eksporta pieaugums, to arvien vairāk pozitīvi ietekmē arī vietējais pieprasījums. Kopējā ekonomikas atlabšana notiek, bet tā ir «vāja, mērena un trausla». Tas nozīmē, ka izaugsmi jebkurā laikā var iedragāt vairāki riski – finansiāli, ekonomiski, ģeopolitiski un politiski, tā piebilst prezidents.

«Eiropas semestris»
Pērnā gada vasarā ekonomika sākusi «atveseļoties». Ekonomiskā izaugsme ir vērojama visās ES dalībvalstīs, izņemot Kipru un Slovēniju. Viss Baltijas reģions, īpaši Latvija, ir slavējama par paveikto pēdējo divu trīs gadu laikā.

Latvijas konkurētspējas veicināšanai būs jāturpina reformas un konsolidācija, tā informēja EK. Lai mazinātu draudus ieslīgt dziļā krīzē, ir izveidots mehānisms ekonomikas stiprināšanai jeb «Eiropas semestris». Iepriekš katra dalībvalsts ikgadējo budžetu pēc tā apstiprināšanas nacionālā līmenī atrādīja EK. Ieviestais rīks ļaus EK pārstāvjiem konsultēt katras dalībvalsts budžetu tā izstrādes laikā, kad ir vēl iespējams ieteikumus ņemt vērā.

Ar pievienoto vērtību
No šī gada janvāra ir sācies jaunais plānošanas periods, kas ilgs līdz 2020. gadam. Turpmākajos septiņos gados dalībvalstīs tiks sadalīti ap 400 miljardi eiro. Tomēr pirms finanšu līdzekļu apgūšanas no ES fondiem būs jāpierāda projektu lietderība, balstot to uz attīstības plāniem, prioritātēm un vēlamajiem rezultātiem. EK ierēdņi atklāj, ka naudu piešķirs, ja projektiem būs pievienotā vērtība.

EK pārstāvji informē, ka līgumi par fondu sadali dalībvalstīs vēl nav parakstīti. Ir notikušas neformālas diskusijas, kas ļāvušas izkristalizēt prioritārās jomas Latvijā. Eiropas Reģionālās attīstības, Kohēzijas un Sociālā fonda līdzekļus apvienos, lai efektīvāk investētu fondu naudu un nodrošinātu veiksmīgu koordināciju.

Lauku ceļus neatbalstīs
Latvijā visvairāk fondu līdzekļu novirzīs infrastruktūrai, piemēram, dzelzceļu un lidostu attīstībai. Kopā tie būs 27 procenti no visām ES investīcijām Latvijā. 16 procentus no tiem atvēlēs arī autoceļiem, bet būs svarīgi, lai tie savieno vairākas dalībvalstis vai stratēģiski nozīmīgus objektus. No šiem fondiem nevarēs atbalstīt projektus, kuros paredzēts uzlabot vietējās nozīmes vai lauku ceļus. Tos varētu atbalstīt Lauku attīstības fonds, tā skaidro EK.

Ceturto daļu naudas atvēlēs vides jautājumu risināšanai, piemēram, CO2 emisiju samazināšanai. Latvija varēs realizēt dažādus siltināšanas projektus.

UZZIŅAI

ES fondu līdzekļu paredzētais izmantojums Latvijā līdz 2020. gadam

Visvairāk fondu līdzekļu novirzīs infrastruktūrai – 27% no visām ES investīcijām Latvijā. 16% no tiem atvēlēs stratēģiski nozīmīgiem autoceļiem;

vides jautājumu risināšanai – 25%;

nodarbinātības un sociālās iekļaušanas problēmu risināšanai – ap 13%;

apmācībām un mūžizglītbai – ap 12%;

inovācijām, pētniecībai un tehnoloģiskajai attīstībai – ap 11%;

mazo un vidējo uzņēmēju konkurētspējas veicināšanai – 6%;

komunikācijas tehnoloģiju attīstībai – 4%.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Sveic Latviju eirozonā

Kategorijas