Noteikumiem šaubīgs pamats

2014. gada 13. janvāris 00:00

673

Ministru kabinets 7. janvārī atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos grozījumus noteikumos par dzīvojamās mājas apsekošanu un energoefektivitātes minimālajām prasībām.

Mērķis pozitīvs – rūpēties par ēku labiekārtošanu, uzliekot apsaimniekotājiem pienākumu uzlabot energoefektivitāti.

Robeža – 200 kilovatstundas
Tiesa, prasībai ir nosacījums – energoefektivitāte jāceļ, ja dzīvojamai mājai vidējais siltumenerģijas patēriņš pēdējos trīs gados pārsniedz 200 kilovatstundas uz kvadrātmetru (kWh/m2). Enerģijas tehnoloģiju speciālists Mārtiņš Norvaišs iepriekš seminārā Bauskā brīdināja – noteikumi ļaus uzlikt sodu ēkām, kuru enerģijas patēriņš būs lielāks par noteikto robežu.

«Tas varētu būt viens no veidiem, kā valdība mēģinās izpildīt Eiropas Komisijas direktīvu par enerģijas patēriņa samazināšanu. Noteikumi būs spiediens uz galapatērētāju,» vērtē SIA «Bauskas siltums» valdes loceklis Ilmārs Rūsis. Viņš atzīst, ka tiek gatavoti dokumenti, kas atbildīs jaunajai direktīvai.

Iedzīvotājus neuztrauc
Teorētiski noteikumi ir, turklāt tādi, kas atbilst Eiropas garam. Praktiski gan jēgas būšot maz, un tam iemesli ir vairāki. EM informē, ka, pēc a/s «Rīgas siltums» datiem, aptuveni astoņiem procentiem dzīvojamo māju galvaspilsētā vidējais siltumenerģijas patēriņš ir 230 kWh/m2 gadā. Taču Bauskā, pēc SIA «Bauskas siltums» informācijas, nav nevienas ēkas, kuras siltuma patēriņš pārsniegtu
200 kWh/m2 gadā. Vistuvāk robežai atrodas Plūdoņa ielas 29. māja, Dārza ielas 5. nams un Saules ielas 12. māja ar enerģijas patēriņu
194 kWh/m2 gadā. Ja šī izrādīsies viena no siltākajām ziemām pēdējo gadu laikā, daudzas ēkas nepārsniegs noteikto slieksni.

Otrs iemesls – nav skaidrs, kā piespiest iedzīvotājus ievērot noteikumus. «Jābūt mehānismam, kā panākt vēlmi uzlabot energoefektivitāti,» saka I. Rūsis. EM skaidro, ka dzīvojamo māju īpašniekiem ir tiesības lemt par siltumnoturības uzlabošanu, ko nevar noteikt ar normatīvo aktu. Tas nozīmē, ka apsaimniekotājam jāsagatavo vajadzīgie dokumenti, jāpiedāvā māju iedzīvotājiem, bet viņi var nepiekrist. Dzīvojamo ēku apsaimniekošanas likums, kas savulaik bija gandrīz kā revolucionārs apvērsums namu pārvaldīšanā, pilnvērtīgi nedarbojas tāpēc, ka nav sistēmas, kā piespiest dzīvokļu īpašniekus to ievērot, saka nozares dalībnieki.

Siltina brīvprātīgi
Iedzīvotāji mājas siltinās neatkarīgi no noteikumiem, atzīst apsaimniekotāji. «Nezinu, vai jaunie likumi ko mainīs. Pie mums siltināšanas projekti turpinās. Ir apstiprināts, ka notiks darbi Pilsrundāles ciema daudzdzīvokļu mājā «Sēļi»,» informē Rundāles novada komunālo pakalpojumu dienesta vadītājs Ivars Čerļenoks.

SIA «Vides serviss» Bauskā mēģina īstenot dažādus energoefektivitātes pasākumus neatkarīgi no tā, cik liels ir mājas siltuma patēriņš. «Visbiežāk iesakām nomainīt logus kāpņu telpā vai ielikt jaunas ārdurvis. Decembrī nomainīti logi Vītolu ielas 14. mājas kāpņu telpā. Salātu ielā 16/2 un Kalēju ielā 1a ieliktas jaunas ārdurvis. Dārza ielas 13. namā plānota durvju maiņa,» informēja uzņēmuma sabiedrisko attiecību speciāliste Aiva Avota-Zalstere. Pašlaik ēkās tiek mainītas karstā ūdens caurules. No dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības «Bauska» pārņemts Plūdoņa ielas 58. mājas siltināšanas projekts. Uzņēmums turpina Salātu ielas 20. nama un Biržu ielas 10. mājas projektu virzīšanu. Jau noslēgti līgumi ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru par Eiropas fondu līdzfinansējuma saņemšanu.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Noteikumiem šaubīgs pamats

Kategorijas