Staros un mainīsies

2014. gada 13. janvāris 00:00

197

Klāt laiks, kad katrs nams Rīgā būs kultūras nams, bet katrs rīdzinieks – kultūras darbinieks, tā šo gadu, kad Rīga ir Eiropas kultūras galvaspilsēta, reģionālo laikrakstu žurnālistiem raksturoja nodibinājuma «Rīga 2014» Mākslinieciskās padomes pārstāves.

Pašreizējām paaudzēm dota unikāla iespēja piedzīvot svarīgas pārvērtības kultūrvēstures un politiskajos notikumos: esam bijuši liecinieki neatkarīgas Latvijas atdzimšanai, pirms desmit gadiem iestājāmies Eiropas Savienībā, šogad pierodam pie jaunas valūtas – eiro – un visu gadu varēsim līdzdzīvot Eiropas kultūras galvaspilsētas aktivitātēm Rīgā, bet nākamgad Latvija pirmoreiz pildīs prezidentūras misiju Eiropas Padomē.

Sešas tematiskās līnijas
Daudzveidīgais sarīkojumu klāsts Eiropas kultūras galvaspilsētas kontekstā organizēts sešās tematiskajās līnijās: «Brīvības iela», «Izdzīvošanas komplekts», «Ceļu karte», «Rīgas karnevāls», «Dzintara ādere» un «Okeāna alkas»; katrā no tām tiks īstenoti apmēram 30 projektu, informē programmas «Rīga 2014» vadītāja Aiva Rozenberga. Viņa stāsta, ka Eiropas kultūras galvaspilsētas pārsteidzošo sarīkojumu sagatavošana sākās jau 2012. gadā, triju gadu budžeta ieņēmumu sadalījums: 43% no valsts, 34% no Rīgas pilsētas, 13% – Eiropas Savienības fondu un granta nauda, 8% sadarbības partneru un sponsoru finansējums, savukārt 2% tiek plānoti kā ieņēmumi no pasākumiem.

Mākslinieciskās padomes dalībnieces – «Rīgas karnevāla» kuratore Diāna Čivle un «Ceļu kartes» kuratore Gundega Laiviņa – nosauc svarīgākos izaicinājumus un ieguvumus, ko Latvijas un Rīgas iedzīvotājiem nesīs šī gada programma, tie ir: iespējas radīt jaunus, nebijušus projektus un paskatīties uz ierastām lietām citādāk; tikt pamanītiem un novērtētiem starptautiski; pozitīva sadarbība starp nozarēm, ļaudīm un valstīm; iespēja katram iesaistīties un pārliecināties, ka ikvienā cilvēkā slēpjas radošs potenciāls, Rīgas kultūras decentralizācija, jo publiskās aktivitātes notiks galvaspilsētas rajonos, nomalēs, ko dēvē par apkaimēm; pārvērst pilsētu un cilvēku dzīvi, jo pārmaiņas – galvenais atslēgvārds Eiropas kultūras galvaspilsētas projektam.

Programmas «nogaršošana»
«Rīga 2014» programma ritēs visu gadu, ļoti daudz interesantu sarīkojumu būs iespējams apmeklēt bez maksas, tā ir neatkārtojama iespēja ikvienam mūsu iedzīvotājam un «Bauskas Dzīves» lasītājam. Par aktivitātēm vietējā laikrakstā informēsim regulāri, bet tagad – par sarīkojumiem šīs nedēļas nogalē, kad Eiropas kultūras gads Rīgā sāksies.

«Rīga 2014» programmas atklāšanas pasākumi ilgs trīs dienas – no 17. līdz 19. janvārim. Būs apskatāmas vairākas īpaši izveidotas izstādes, norisināsies akcijas un pasākumi dažādās Rīgas vietās. Šajās dienās plaša kultūras programma norisināsies arī Rīgas partnerpilsētā Siguldā.

Nedēļas nogalē varēs vērot «Staro Rīga» speciālizlaidumu pilsētvidē. Visu sestdienu ikviens aicināts iesaistīties unikālā programmā ««Rīga 2014» programmas «nogaršošana»» Rīgas Centrāltirgus paviljonos un Rīgas autoostā – varēs izbaudīt Eiropas kultūras galvaspilsētas programmas katras tematiskās līnijas noskaņu, kā arī tirgus tradicionālo piedāvājumu.

Aicina grāmatu draugu ķēde
Atklājot Eiropas kultūras galvaspilsētas gadu Rīgā, ikviens rīdzinieks, Latvijas iedzīvotājs, Rīgas viesis ir aicināts simboliski sadoties rokās par kultūras vērtībām, to saglabāšanu un tālāknešanu. Kopīga grāmatu draugu ķēde sestdien, 18. janvārī, apliecinās vērtību sistēmu Rīgā un Latvijā, no rokas rokā nododot grāmatas no vecās Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas uz Gaismas pili.

Sestdien akcijas sākums ir pulksten 12. «Gaismas ceļš – grāmatu draugu ķēde» maršruts ir sadalīts astoņos posmos. Katrā posmā dalībnieks darbojas 30 minūtes. Izņēmums ir Vērmanes dārzs, kurā dalības laiks ir 15 minūtes, informē Mārtiņš Drēģeris, nodibinājuma «Rīga 2014» sabiedrisko attiecību programmas vadītājs.

Viņš atgādina, ka līdz 16. janvārim, ikviens, kurš līdz šim ir pieteicies akcijai «Gaismas ceļš – grāmatu draugu ķēde», tiek lūgts apstiprināt savu dalību pa tālruni 67037969 vai mobilo telefonu 29357445, vai e-pastu kede@riga2014.org, lai precizētu ierašanās laiku un vietu.

Tie, kas tagad vēl grib reģistrēties, tiek aicināti nosūtīt pieteikumu uz iepriekš minēto e-pastu, kurā jānorāda savs vārds, uzvārds, tālruņa numurs.

Sestdien grāmatu draugu ķēdē piedalīsies arī baušķenieki, un «Bauskas Dzīve» būs klāt šajā unikālajā akcijā, par ko stāstīs lasītājiem.

UZZIŅAI

Eiropas kultūras gada atklāšanas notikumi

Ekspozīcija «Dzintars laiku lokos»
Latvijas Dabas muzejā atklās piektdien, 17. janvārī, būs apskatāma līdz 31. decembrim.
Izstāde iepazīstinās ar Baltijas dzintaru, rādot tā dabiskās formas, krāsu toņu daudzveidību un nozīmīgo vietu pasaules dzintaru depozītu vidū. Tiks sniegta iespēja iepazīt dabisko dzintaru, tā izmantojumu visdažādākajās jomās, īpaši akcentējot zinātnisko pētījumu rezultātā radītā dzintara diega izmantošanas perspektīvas.

«Staro Rīga» speciālizlaidums pilsētvidē
Piektdien, 17. janvārī, plkst. 17 – 23.
Gaismas festivāla «Staro Rīga» laikā Rīgā tiek izgaismoti ap 100 gaismas objektu, kas aplūkojami gan tuvumā, gan no attāluma, gan kā pilsētas ainavas sastāvdaļa. Objektus papildina muzikālas un teatrālas norises. Festivāls ar īpaši krāšņu programmu iekļauts 2014. gada programmā, un tas notiks jau septīto reizi.

Ekspozīcija «1914»
Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē «Arsenāls» atklās sestdien, 18. janvārī, būs apskatāma līdz 20. aprīlim.
Izstādē «1914» būs apkopotas vizuālās mākslas liecības par Pirmo pasaules karu kā atskaites punktu 20. gs. Eiropas vēsturiskajā, sociālajā un kultūras attīstībā. Izstāde tiek rīkota sadarbībā ar Lietuvas, Igaunijas, Somijas, Polijas, Ungārijas, Čehijas, Slovākijas, Slovēnijas, Horvātijas un Serbijas nacionālajiem mākslas muzejiem.

«Gaismas ceļš – grāmatu draugu ķēde»
Rīgas ielās, posmā starp veco un jauno bibliotēku, 18. janvārī no plkst. 12.

«Rīga 2014» programmas «nogaršošana»
Rīgas Centrāltirgū un Rīgas Starptautiskajā autoostā sestdien, 18. janvārī, no plkst. 8 līdz 17.30.
Katrā no Rīgas Centrāltirgus paviljoniem un Rīgas autoostā varēs izbaudīt katras Eiropas kultūras galvaspilsētas programmas tematiskās līnijas gaisotni, kā arī tirgus tradicionālo piedāvājumu.

Gaismas uzvedums
Daugavas akvatorijā starp Dzelzceļa un Vanšu tiltu 18. janvārī no plkst. 19.
Komponista Jāņa Lūsēna īpaši šim uzvedumam komponēto mūziku izkrāsos pirotehnisko uzvedumu meistara Kalvja Kalniņa un gaismu mākslinieka Normunda Bļasāna veidotās gaismas ainavas.

Pasaules ugunsskulptūru čempionāts
18. janvārī plkst. 19.30 Daugavas akvatorijā starp AB dambi un Kuģu ielu.
Sestdien notiks Pasaules ugunsskulptūru čempionāta fināls, kurā ar skaistu, muzikālu šovu tiks noskaidroti pasaules čempioni ugunsskulptūru veidošanā. Katra skulptūra tiks dedzināta – vērtēta desmit minūtes. Noslēgumā būs vērojama tēlnieka Kārļa Īles veidotā lielā ugunsinstalācija – teātris, ar publikas iesaistīšanu.

Eiropas kultūras galvaspilsētas atklāšanas pasākums «Rīga dimd!»
Arēnā «Rīga» 18. janvārī plkst. 20.30.
Koncerta vēstījums ir apliecinājums Rīgas vēsturiskajam un laikmetīgajam skaistumam un daudzveidībai, Rīgas vizuālajiem simboliem un zīmēm, kas spilgti stāsta par pilsētu mums pašiem un mūsu viesiem. Vietas, izjūtas un ļaudis, ar kuriem lepojamies. Rīga, kas apdziedāta un mīlēta tautasdziesmās un mūslaiku dzejā. Ar Riharda Vāgnera, Pētera Čaikovska, Emīla Dārziņa, Marģera Zariņa, Imanta Kalniņa, Raimonda Paula, Artūra Maskata, Ērika Ešenvalda, Jāņa Lūsēna neaizmirstamām mūzikas kompozīcijām Rīga šajā koncertā klausītājus uzrunās kā laikmetīga kultūras un mākslas pilsēta.

«Vizionārās struktūras. No Johansona līdz Johansonam»
Latvijas Nacionālajā bibliotēkā no 19. janvāra līdz 23. martam.
Kinētiskās mākslas izstādē «Vizionārās struktūras. No Johansona līdz Johansonam» septiņi Latvijas mākslinieki, kas pārstāv trīs dažādas paaudzes un katrs savā laikā bijuši spilgti novatori, ar saviem mākslas darbiem izstādē atklās stāstu gan par Latvijas mākslas un kultūras vērtībām, gan tās vēstures griežiem. Izstādi īsteno Laikmetīgās mākslas centrs, un tās kuratore ir Ieva Astahovska. Izstādē pārstāvētie mākslinieki ir: Gustavs Klucis (1895–1938), Kārlis Johansons (1890–1929), Valdis Celms (1943), Jānis Krievs (1942), Artūrs Riņķis (1942), Gints Gabrāns (1970) un Voldemārs Johansons (1981).

«Sirdspuksti»
Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē «Arsenāls» no 19. janvāra līdz 20. aprīlim.
Mākslinieks nojauc robežas starp dzīvību un nāvi, starp pagātni un šodienu. «Sirdspuksti» atgādina, ka nāves robeža tiek šķērsota ik brīdi. Izstādes apmeklētājiem būs iespēja reģistrēt savu sirds ritmu «Sirdspukstu arhīvā», kas ierakstus glabā Japānā.

Avots: riga2014.org.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Staros un mainīsies

Kategorijas