Mērķis – noskriet 100 kilometrus

2014. gada 10. janvāris 00:00

70 gadu jubileju svin iecavniece Velta Bruce.

Dienu pirms 70 gadu jubilejas Velta Bruce saņēma balvu kā pagājušā gada labākā sportiste veterāne Iecavas novadā.

Iepatīkas jāšanas sports
Līdz 15 gadu vecumam Velta dzīvojusi Iecavā, tad nedaudz «padauzījusies» apkārt, lai atkal vecumdienas aizvadītu dzimtajā ciemā. Bērnībā jubilārei nav patikušas mācības: «Nevarēju sagaidīt to dienu, kad sākšu strādāt. Vienīgi vēstures stundas bija interesantas.» Pabeigusi Ziemeļu skolu (tagad – Dzimtmisas pamatskola), kādu laiku pastrādājusi Uzvaras kolhozā Bauskas pusē.

Pēc tam, kad Codes pagasta Dreņģerkalnā pirmo reizi redzējusi jāšanas sacensības, radies pirmais nopietnais hobijs. Nedēļas nogalēs Velta devās uz jāšanas nodarbībām Jelgavā, kur Latvijas Lauksaimniecības akadēmijai bija izveidota jātnieku sekcija. Lai varētu veltīt vairāk laika jāšanai, jubilāre Aucē sākusi strādāt par zirgkopi. Taču prieks bija īss, jo darbavietu ātri vien likvidēja. Tad Velta devās uz Kazdangu, kur paziņa strādāja par jāšanas sporta treneri. Pati pildīja veterinārās sanitāres pienākumus. Pirmajās sacensībās Velta piedalījusies jau 30 gadu vecumā.

Vēlāk jubilāre kļuva par jāšanas sporta treneri un līdz pat 1980. gadam Alsungā mācīja bērnus. Savulaik sacensībām sagatavojusi arī savu meitu Daigu, kura tagad dzīvo Somijā.

Uzrodas cits hobijs
Kādu laiku V. Bruce pastrādājusi par zootehniķi Vecsaulē, bet drīz vien atgriezusies pie zirgiem, šoreiz Aizkrauklē. Tur Velta iesaistījās skrējēju klubā un pakāpeniski pievērsās jaunam hobijam. Pirmajā maratonā viņa piedalījās, jau pārkāpusi 40 gadu slieksni.

Lielākos panākumus jubilāre saista ar šo tūkstošgadi, jo tad nākušas pirmās lielās starptautiskās sacensības. 2008. gadā Malmē soļošanā izcīnīts zelts, pērn Čehijā komandu vērtējumā soļošanā augstākā kaluma medaļa iegūta desmit kilometru distancē, bet 20 kilometru distancē – sudrabs.

Martā iecavniece brauks uz sacensībām Budapeštā, kur piedalīsies trīs un desmit kilometru soļošanas distancēs, kā arī 20 kilometru skriešanā. Turklāt viņa mēģinās piedalīties pasaules čempionātā 100 kilometru skrējienā, kas augustā notiks Daugavpilī.
Neraugoties uz pašvaldības atbalstu, arī pašai vasarā ir jāpastrādā, lai nosegtu visus ar sacensībām saistītos izdevumus, atzīst uzņēmīgā kundze.

Soļo līdz Bauskai
Veltai arī ziemā gandrīz katru dienu ir, ko darīt, brīvākas ir vienīgi pirmdienas un piektdienas. Jubilāre dejo trijos deju kolektīvos – senioru deju kopā «Iecavnieks», Iecavas kultūras nama līnijdeju grupā, kā arī Bauskas kultūras centra senioru deju kopā «Vēlreiz».

Katru dienu iecavniece skrien un soļo. Gadās, ka uz deju kolektīva mēģinājumu Bauskā viņa aizsoļo. Taču Velta atzīst, ka ar fiziskajiem treniņiem sevi pārlieku nenoslogo, jo bieži vien virsroku ņem slinkums, turklāt vienai tas esot garlaicīgi. Ar veselības problēmām jubilāre līdz šim nav saskārusies un pie ārsta iet reti. Viņa nav arī pārāk stingra uztura jautājumos, ar diētām sevi neierobežo.

Iecavniece uzskata, ka savu dzīvi ir pavadījusi tā, lai nekas nebūtu jānožēlo, tomēr dažas lietas varējusi darīt citādāk. «Agrāk ļoti patika viss militārais. Vienā brīdī, kad strādāju par šoferi, mani izsauca uz kara komisariātu. Gribēju uz armiju, bet beigās draudzene mani atrunāja. Un vēl – ja būtu zinājusi, ka mūžā skriešu tādas distances, visdrīzāk, būtu sākusi agrāk sportot. Varbūt tiktu pat līdz Olimpiskajām spēlēm,» nepiepildīto sapni atklāj Velta.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Mērķis – noskriet 100 kilometrus

Kategorijas