Kino industrijas Bābeles tornis

2014. gada 10. janvāris 00:00

259

Retais eiropietis pēdējā laikā nebūs redzējis kādu Holivudas grāvēju. Gan jau arī kāda no pēdējos gados iznākušajām latviešu filmām vismaz televīzijā noskatīta. Taču kā ar Eiropas kino? Par Kannu kinofestivālu Francijā, kur saskrien smalko aprindu ļaudis, bieži dzirdēts. Noskatīties festivāla filmas piedāvā Rīgas kinoteātri. Lielākoties seansus tomēr apmeklē īpaša sabiedrības daļa, ko varētu nosaukt par kino gardēžiem. Tas skaidrojams ar piedāvāto repertuāru – nevis filmas, kuru galvenā vērtība ir iespaidīgi specefekti, bet gan mākslas darbi, kuros svarīgi iedziļināties, lai izprastu autora vēstījumu, oriģinālo pasniegšanas manieri un neparasto pasaules redzējumu.

Seansi 28 valstīs
Sarežģītu uzdevumu – ar dokumentālu un fantastikas filmu starpniecību pievērst iedzīvotāju uzmanību Eiropas sabiedrībai aktuāliem jautājumiem – jau septiņus gadus ir uzņēmies Eiropas Parlaments, kas decembrī organizēja tradicionālo «Lux» kino balvas pasniegšanas ceremoniju.

Ik gadu kino nozares speciālisti atlasa galvenās balvas trīs pretendentes – Eiropas Savienībā vai tās partnervalstīs Islandē, Šveicē, Lihtenšteinā un Norvēģijā producētas filmas, kas ilustrē daudzveidīgo kultūru un kopīgās vērtības. Rudenī visās 28 Eiropas Savienības valstīs tiek rīkotas «Lux» filmu dienas, kuru laikā iedzīvotājiem ir iespēja bez maksas iepazīties ar balvai izraudzītajām kinolentēm. Pie mums tas bija izdarāms kinoteātrī «Splendid Palace» Rīgā.

To, kura filma katru gadu kļūs par labāko, nosaka Eiropas Parlamenta deputātu balsojums. Par favorītu savu balsi var atdot ikviens no 754 parlamenta locekļiem, kas noskatījies visus trīs darbus.

Trīs stāsti
««Lux» kino balvai 2013» bija izvirzīts beļģu režisora Fēliksa van Grūningena «Pārrautais aplis», Itālijas un Francijas kopdarbs «Miele» režisores Valērijas Golīno izpildījumā un britu režisores Klīo Bērnardas «Nenovīdīgais milzis».

«Pārrautais aplis», kas balstās uz flāmu rakstnieka Johana Heldenberga lugas motīviem, ir mīlas stāsts starp diviem ļoti atšķirīgiem cilvēkiem. Didjē ir kantrimūziķis, ateists, bet Elīza – kristiete, tetovēšanas salona īpašniece. Abu prieks un lepnums – meita Meibele – sešu gadu vecumā nopietni saslimst. Lai arī katrs vecāks šo faktu uztver citādāk, abi ir spiesti vienoties kopējā cīņā ar grūtībām.

Par un ap attiecībām viss grozās arī kinolentē «Miele». «Filma ir par cilvēkiem, kuri parastos apstākļos viens otru nemaz nemīlētu, bet nejaušība saved viņus kopā,» skaidro itāliešu aktrise Valērija Golīno («Lietusvīrs», «Karstgalvji»), kura ar šo darbu debitējusi režijā.

Lentes «Miele» galvenā varone Irēne smagi slimiem cilvēkiem nelegāli piegādā medikamentus eitanāzijai. Izrādās, ka viens no viņas klientiem – simpātiskais Grimaldi – ir pilnīgi vesels vīrietis. Irēna vēlas noskaidrot iemeslu pašnāvības mēģinājumam un novērst to.

Savukārt «Nenovīdīgais milzis» ir traģēdija, kuras darbība norisinās Anglijas rūpniecības pilsētas Bredfordas apkaimē. Divi ne pašā labvēlīgākajā vidē augoši draugi Ārbors un Sviftijs pēc tam, kad tiek izmesti no skolas, pievēršas metāllūžņu biznesam. Lai palīdzētu savām ģimenēm, kas nonākušas parādu jūgā, abi puiši riskē pārkāpt likumu un gatavi pakļaut savu dzīvību nāves briesmām.

Ceļ Bābeles torni
Visai īsajā un formālajā filmu festivāla apbalvošanas ceremonijā 11. decembrī Eiropas Parlamentā Strasbūrā festivāla galveno balvu saņēma «Pārrautā apļa» režisors.

Ceremonijā pasniegtajai «Lux» trofejai ir ļoti liela simboliskā vērtība. Tā atgādina filmas loksni, kas veido Bābeles tornim līdzīgu konstrukciju, vēstot, ka Eiropas tautas spēj runāt vienā – kino – valodā un kopīgi sasniegt lielus mērķus.

Lai arī balva tikai viena, par uzvarētājiem var nosaukt visus trīs režisorus, jo iespēja festivāla laikā 28 valstīs izrādīt savu filmu ir milzīgs panākums. Visas trīs kinolentes ir apceļojušas arī citus starptautiskus festivālus, kur gūti lielāki vai mazāki panākumi.

Fondi kinoteātriem
Šajā pašā dienā Eiropas Parlamentā norisinājās seminārs, kurā kino nozares speciālisti diskutēja par filmu izplatīšanu, nojaucot Eiropas valodu barjeras, un jaunākajām tehnoloģijām.

Eiropas Kinoteātru tīkla («Europa Cinemas’ Network») direktors Klodē Ēriks Puarū kā labu piemēru minēja filmu un televīzijas šovu straumēšanas pakalpojumu «Netflix», kas vairākus gadus veiksmīgi darbojas ASV. Taču Eiropai, viņaprāt, līdz kam līdzīgam ir vēl tāls ceļš ejams.

«Mēs saskaramies ar diviem lieliem izaicinājumiem – digitalizācija un veids, kā filmas tiek izplatītas un patērētas,» uzskata K. Puarū. Viņš uzsvēra, ka jārada iespēja Eiropas kino piedāvāt skatītājam visērtākajā platformā, jo daudzi izvēlas kinolentes skatīties mājās – televizorā, datorā vai pat telefonā. Taču ir svarīgi saglabāt filmu festivālus un tradicionālos kinoteātrus, jo tie joprojām ir galvenie filmu popularizēšanas un izplatīšanas ceļi.

Eiropas Parlamenta Kultūras un izglītības komitejas locekle Silvija Kosta atklāja, ka 2014. – 2020. gada Eiropas Savienības fondu plānošanas periods kultūras sektoram paredz pusotru miljardu eiro. Struktūrfondus var izmantot kinoteātru digitalizēšanai.

Lai arī digitālais formāts kinoteātros ienācis pirms 20 gadiem un lielākā daļa lenšu iznāk digitāli, vēl joprojām aptuveni piektā daļa Eiropas kinoteātru ir novecojuši un nespēj tās izmantot, skaidroja K. Puarū. Šo demonstrācijas vietu nākotne ir apdraudēta, un visgrūtāk patlaban klājas neatkarīgajiem kinoteātriem Bulgārijā.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Kino industrijas Bābeles tornis

Kategorijas