Ziemas kvieši sacerojuši

2014. gada 8. janvāris 00:00

1023

Lauksaimniecības uzņēmumu reitingā «Līdums» 2012. gadā pakāpies uz desmito vietu jeb divas pakāpes augstāk, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, un joprojām ir pelnošs, vienlaikus maksājot parādu un procentus lielākajai kreditorei «Swedbank».

Ražošana nav pārtraukta, neraugoties uz vairākus gadus tiesās vētīto maksātnespējas pieteikumu. Lieta pērnajā novembrī izšķirta par labu Bauskas novada Īslīces pagasta saimniecībai.

Jauna komanda
Uzņēmuma īpašniece un vadītāja Inese Karlova, «Bauskas Dzīvei» izrādot saimniecību ar atvērtā tipa biroju telpām, atzīstas – paralēli nākotnes attīstības plāniem viņa ir gatava jaunām iespējamām bankas pretdarbībām. «Līdumam» piederošie vairāki tūkstoši hektāru zemes Latvijas «maizes klētī» vien jau ir ļoti gards kumoss kā vietējiem, tā ārvalstu investoriem. Taču pagaidām viņa firmu pārdot negrasoties.

I. Karlova uzsver – Īslīcē vairākumā strādā jauni cilvēki no tuvējās apkaimes. Rihards Šņepsts, saimniecības vadītājs, koordinē «PS Līdums» un kaimiņos «Jaunupītēs» esošās piena lopkopības saimniecības «Griezes» darbību, kā arī sadarbību ar grupai piederošajiem Sējas pagasta «Veģiem» un graudu kooperatīvu «Abra». Īpašniece teic – «Griezēs» bizness pie kopējiem ražošanas apjomiem ir vien saujiņa, pat ar 7500 tonnām piena nespējot peļņu dabūt, taču ar dažādiem virzieniem var pareizāk izmantot zemi, mainot graudus ar zālājiem.

Raža briest
Ražošanas direktora Jāņa Marčenkova kabinetā uz liela galda karte ar apstrādājamām platībām, kultūru izvietojumu. «Gribētos, lai viss ir kompakti – māja pa vidu un apkārt lauki. Cauri Bauskai ar lielo tehniku nebraucam, jo tam vajadzīga policijas pavadība. Zemi Codes pagastā palēnām izpārdodam, iznomājam vai samainām ar tuvākiem gabaliem,» stratēģiju atklāj
I. Karlova.

J. Marčenkovam ziemā darba mazāk, taču jāapkopo dati par dažādu šķirņu ražas atkarību no zemes, mēslošanas u. c. Viņš apbraukā laukus arī tagad. «Ziemāju stāvoklis ir vērtējams kā labs. Tik silts rudens un vēl nesākusies ziema lielas bažas nerada, ziemas kvieši ir labi sacerojuši un uzņēmuši nepieciešamās barības vielas sekmīgai ziemošanai. Arī ziemas rapšu sējumi ir pietiekami attīstījušies un vieš cerības. Kopējo ziemāju stāvokli un ražas potenciālu novērtēs pavasaris,» rezumē speciālists.

Grāmatvedībā strādā trīs speciālistes. «Vairāk nekā agronomu,» secina I. Karlova, piebilstot, ka jaunajās lauku atbalsta programmās birokrātija tikai pieaug. Traktoristu darba telpās Inese neejot – tur ir skapīši un dušas strādniekiem. Atsevišķā telpā, kur jūtams eļļas aromāts, mājo mehāniķi un elektriķi.

Kopš zināma laika naktīs un brīvdienās kompleksā uzturas apsardze. «Citādi no deguna priekšas aizveda traktoru. Dzināmies paši pakaļ, sekojot GPS, un Lietuvā lauka vidū zagļi to pameta,» atminas saimniece.

Moderni pakalpojumi
Mūsdienīgi aprīkotajā laboratorijā var veikt visas analīzes. Graudu paraugus paņem automātiski no auto, kas uzbraucis uz svariem, pārbauda krišanas skaitli, ķīmiju utt. Subjektīvais faktors te izslēgts, viss notiek datorizētās iekārtās. Skaitļi īpašā lodziņā redzami arī graudu vedējam, paralēli tiek reģistrēti rakstiski un datorā.

Laboratorijas vadītāja ir īslīciete Lāsma Pažerauska, pēc izglītības biroja darbiniece. Viņa apmeklējusi kursus un mācības citās laboratorijās. «Man te visas iekārtas mīļas,» atzīstas Lāsma, «galvenais ir prast kontaktēties ar cilvēkiem, precīzi ievērot procedūras un labi organizēt darbu.»

Kaltē galvenokārt notiek graudu pirmapstrāde, līdz pusei kopējā tilpuma tie tiek pieņemti glabāšanai arī no citiem zemniekiem. «Veidojam pilnīgu uzskaiti pa kvalitātes grupām, pēc ražības, analizējot katra lauka devumu. Glabājam tik ilgi, cik klientam vajag, bet ne ilgāk par 30. jūniju, jo jāpagūst kalti dezinficēt, sagatavot jaunajai sezonai,» skaidro I. Karlova.

Pēta paši
Birojā izlikti no 2011. gada pārbaudīto kviešu šķirņu paraugi. ‘Skagen’, ‘Brilliant’ joprojām tiek izmantotas, no citām atteikušies, jo bija slikta ziemcietība. Ir dažas lopbarības šķirnes, taču gadu gaitā pierādījies, ka vieglāk pārdot pārtiku, bet lopbarība sanāk pati no sevis, atklāj lauksaimniece.

«Katru gadu vienu vai divas šķirnes piepērkam klāt, izmēģinām pāris gadus. Mūsu audzēšanas tehnoloģijas ir citādas nekā izmēģinājumos. Jāmeklē, kas der mūsu audzēšanas «koridoram» no agrākas līdz vēlākai, lai viss neienākas vienā dienā un kombaini var pagūt nokult.»

Ja nebūs tik daudz laika jāpavada cīņās ar banku, I. Karlova vairāk pievērsīsies agronomes darbam. Savulaik sniegusi kolēģiem daudz padomu par graudaugu šķirnēm un to kopšanu, lai iegūtu labākas ražas, bet, kad aizņemtības dēļ retāk sākusi atbildēt uz telefonzvaniem, padoma lūdzēju skaits sarucis. «Man agronomes darbs ir svarīgs, es varu visu dienu vasarā nobraukāt pa laukiem un pētīt, kā kas aug,» atklāj Inese, «mūsu saimniecībās vienmēr bijušas neierastas šķirnes un labas ražas,» stāsta agronome.

I. Karlova uzsver grupas saimniecību sadarbības nozīmi. ««Veģi» vieni paši varētu strauji attīstīties, tomēr togad, kad Kalsnavas spirta ražotāji nesamaksāja par piegādātajiem graudiem, tos izglāba «Līdums». Īslīces pagasta saimniecības strādā kopā ikdienā. Mana grupa vislabāk var augt, cieši turoties kopā.»

UZZIŅAI

SIA «PS Līdums»

Audzē graudus un rapšus Bauskas novada Īslīces pagastā, Rundāles novada Saulaines pusē.

2012. gadā PS «Līdums» strādāja ar 3,11 milj. Ls apgrozījumu, par 23,5% vairāk nekā 2011. gadā.

Saimniecības peļņa 2012. gadā bija 0,71 milj. Ls, rentabilitāte – 22,8%.

Grupā ietilpst piena ferma «Griezes». Tajā ir 220 galvu, 120 – 140 slaucamas govis.

Kopumā Zemgalē apstrādā 3800 ha zemes, «Līdumam» pieder 3300 ha.

Pastāvīgo darbinieku skaits – ap 40.

Lauksaimniecības tehnikas vienības ar dzinējiem – 25, uzkarināmie agregāti – 30.

Kaltes ietilpība – 40 000 t, pusi izīrē.

Kompleksā ir atsevišķa degvielas uzpildes stacija.

Avoti: PS «Līdums», «Dienas Bizness».

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Ziemas kvieši sacerojuši

Kategorijas