Valsts iestāžu «galma vēsturnieks»

2014. gada 8. janvāris 00:00

341

Bauskas novadpētniecības un mākslas muzeja vēstures nodaļas vadītāja Aigara Urtāna pētījumu klāstam pievienojies vēl viens izdevums. Tā ir grāmata «Pārtikas un veterinārais dienests. 1918 – 2008», kuras prezentācija pagājušā gada 13. decembrī notika Rīgā, svinot dienesta 95. darbības jubileju.

Prieks par rezultātu
Reprezentatīvā, apjomīgā izdevuma veidošanā piedalījās arī Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) bijušie vadītāji un citi speciālisti, bet Aigara Urtāna pētījums aptver periodu no 1918. gada līdz 20. gadsimta 90. gadu vidum. Pasūtījumu veidot PVD vēstures grāmatu baušķenieks saņēma pirms krietna laika, jo sākotnēji bija plānots grāmatu izdot dienesta 90. jubilejas gadā, taču ieceri neizdevās īstenot.

Aigars Urtāns stāsta: «Ielūgums ierasties jaunās grāmatas prezentācijā PVD galvenajā birojā man izrādījās liels pārsteigums, jo bija pagājuši vairāk nekā pieci gadi kopš manuskripta nodošanas. Biju godprātīgi paveicis savu darbu un neuztraucos par atlikto publicēšanas termiņu. Pētījumu veicu ļoti saspringtā laikā, tāpēc ka vienlaikus rakstīju arī valsts finanšu un Finanšu ministrijas vēsturi, kas jo-projām nav publicēta.»

2008. gadā tika izdota A. Urtāna monogrāfija «Muitas un nodokļu vēsture», kas bija iepriekšējo 2000. un 2003. gadā izdoto grāmatu par valsts muitas un Valsts ieņēmumu dienesta vēsturi jauns papildināts un uzlabots izdevums.

Īsi pirms ekonomiskās krīzes daudzas valsts iestādes gribēja izpētīt un apkopot savu vēsturi. Visnotaļ slavējamo iniciatīvu kā ar nazi nogrieza finanšu krahs. Tagad izdevējiem un autoriem ir divkāršs prieks, ka darbs nav bijis veltīgs, PVD vēstures grāmata beidzot ir publicēta. Nekomerciālais izdevums paredzēts dāvināšanai PVD darbiniekiem, sadarbības partneriem un viesiem, teic A. Urtāns.

Arhīvā – ar datoru
Aigars atklāj, ka valsts iestāžu vēstures apkopojumiem ir sena vēsture. Visvairāk šādu grāmatu izdots Latvijas pirmās brīvvalsts 20. jubilejas gadā. Vēsturnieka personiskajā bibliotēkā glabājas vairāki izdevumi, kas viņa pētījumiem ir kļuvuši par teicamiem orientieriem, veicot materiālu atlasi un strukturējot tekstu.

Drošs pamats bija arī Latvijas Lauksaimniecības universitātes veterinārijas profesora Gunāra Peinberga sāktie PVD vēstures pētījumi. Profesors nepaspēja savus nodomus īstenot, viņa darbu pārņēma Aigars Urtāns. Daudz ko profesors bija paveicis un apkopojis, bet bija arī «baltie plankumi», it sevišķi par laiku no 20. līdz 40. gadiem. Grāmatas autoram senākie fakti bija jāmeklē Latvijas Valsts vēstures arhīva dokumentos. Arī PVD glabājās dienesta darbinieku iegūtās arhīva dokumentu kopijas un citi materiāli, ko Aigars izmantoja grāmatas veidošanā.

Gandrīz katru nedēļu viņš devās uz arhīvu, kur vienu dienu pavadīja, lasot un konspektējot pirmavotus. Vēsturnieks skaidro: «Arhīvā atrodas dažādu ministriju un to iestāžu dokumentu kartotēka. Vispirms tajā meklēju materiālus, kas, iespējams, varētu noderēt. Liela nozīme ir pētnieka intuīcijai un pieredzei, jo materiāli nav sašķiroti pēc svarīguma, kā, piemēram, operētājsistēmā «Google». Kad kartotēkā izvēlējos un pasūtīju konkrētas lietas, arhīvists atnesa dokumentu mapes. Lasīju, šķiroju informāciju un sev nepieciešamo uzreiz ievadīju portatīvajā datorā, kas ļoti atvieglo darbu. Agrāk visu pārrakstīju kladēs ar roku. Vienai grāmatai ir nepieciešams ārkārtīgi daudz materiālu. Kopēšanas izmaksas būtu milzīgas. Turpmākais – pētījuma strukturēšana, vienota literārā stila izstrāde, rakstīšana – jau ir radošs process, kam varu pievērsties jebkurā vietā un laikā.»

Neatklāta zeme
Pētnieks atzīst, ka iepriekš par veterināriju zinājis vien to, ka dakteri ārstē un vakcinē mājlopus, arī suņus un kaķus. Aigaram nekad nav bijis suņu vai kaķu. Vienīgie priekšstati par veterināriju bērnībā gūti, ciemojoties vecmāmiņas lauku mājās. Tāpēc visi fakti, ko autors uzzināja, rakstot grāmatu, bija kā sveša, interesanta zeme.

«Nodokļu, muitas, finanšu, arī kontrabandas un holokausta vēstures jomā man jau bija pamatīgas iestrādnes, jo šīs tēmas pētu kopš 90. gadu sākuma, bet veterinārijas dienesta izzināšana ir jauns atklājums. Jebkuras tēmas pētniecība, manuprāt, ir nenovērtējams ieguldījums sevis izglītošanā, redzesloka paplašināšanā. Katru pasūtījumu un tēmu uztveru kā jaunu iespēju, man ļoti patīk pētīt un rakstīt,» apgalvo baušķenieks.

Viņam nepiemīt saasināta profesionāla godkāre. Piedalīšanos savu grāmatu prezentācijas aktivitātēs vēsturnieks neuztver citādi kā obligātu pienākumu, nenoliedzot, ka ikvienas monogrāfijas izdošana ir priecīgs notikums. PVD vēstures grāmatas atklāšanas svētku uzrunā Aigars Urtāns uzdzirkstīja asprātībā, ka pamazām kļūstot par valsts iestāžu «galma vēsturnieku».

Visplašākā publicitāte joprojām ir Aigara Urtāna holokausta un jūdaikas pētījumiem, kā arī kopīgi ar Igaunijas vēsturniekiem Raimo un Risto Pullatiem latviešu valodā 2012. gadā izdotajai monogrāfijai «Spirta jūra», kurā Aigars uzrak-stīja nodaļu par spirta kontrabandu Latvijā starp diviem pasaules kariem 20. gadsimtā. Publikai patīk dinamiski, līdz tam nezināmi, traģiski un arī komiski vēstures stāsti, spriež autors. To Latvijas vēsturē bijis gana daudz.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Valsts iestāžu «galma vēsturnieks»

Kategorijas