Ieliec kastani kabatā!

2014. gada 3. janvāris 00:00

498

Krāšņais pupuķis būs Latvijas 2014. gada putns, bet gada koks – parastā zirgkastaņa. Šīs nominācijas pagājušā gada decembrī nosauca Latvijas Dendrologu biedrība un Latvijas Ornitologu biedrība, informē Andrejs Svilāns, Dendrologu biedrības vadītājs. Pavisam drīz uzzināsim, kādu kukaini, dzīvnieku un ģeomorfoloģisko objektu nosauks arī citas dabaszinātnieku profesionālās organizācijas.

Paplašināt zināšanas
Katru gadu biologi nominē kādu īpašu augu, dzīvnieku, koku, kukaini, lai pievērstu tam sabiedrības uzmanību un paplašinātu iedzīvotāju zināšanas par mūsu dabas daudzveidību. Līdzīgs mērķis ir arī Petroglifu biedrībai, kas izvēlas ģeomorfoloģisko objektu.
Eksotisko, Latvijā reti izplatīto pupuķi dabā ir redzējis tikai retais, bet zirgkastaņu jeb parasto kastaņu pazīst gandrīz visi. Koks, kura dzimtene ir Dienvideiropas Balkānu reģions, jau daudzus simtus gadu tiek kultivēts Latvijas teritorijā. Atšķirībā no savām dienvidu māsām, mūsējās augļi nav izmantojami pārtikā, taču kastaņas sēklas izsenis ir zirgu iecienīta barība. Šī iemesla dēļ koku dēvē par zirgkastaņu, skaidro biologi. Adatainajos apvalciņos ietērptās brūnās bumbiņas, ko uzskatām par kastaņas auglīšiem, īstenībā ir sēklas.

Tituls Zirga gadā
Dendrologu biedrības dalībnieku balsojumā parastā kastaņa ieguva savu gada titulu tāpēc, ka Austrumu horoskopā 2014. ir Zirga gads, taču ir arī nopietnāki iemesli, lai fokusētu uzmanību populārajam kokam. Daudzi ir ievērojuši, ka beidzamajos gados kastaņu lapas sabrūnē un sačokurojas jau vasaras vidū. Vainojams ir miniatūrs taurenītis jeb zirgkastaņu kodes kāpurs, kas barojas no lapu mīkstajiem audiem. Vietās, kur tie mielojas, lapotne atmirst.

Pirms dažiem gadiem «Bauskas Dzīve» saņēma satrauktu iedzīvotāju tālruņa zvanus par kastaņu sērgu. Tolaik, sazinoties ar speciālistiem, noskaidrojām, ka taureņa kāpuru skartie koki nav miruši un tos nekādā ziņā nevajag nozāģēt. Vairākums kastaņu nākamajā sezonā izskatās gana spirgtas, taču dendrologi atzīst: sērga ir visnotaļ nopietns drauds, un iesaka parku un dārzu apstādījumos izmantot citas zirgkastaņu sugas – sarkano un dzelteno, kas ir bagātīgi pārstāvētas, piemēram, Zviedrijā.

Uztur skaistumu
Mūsu platuma grādos zirgkastaņa jau senatnē tika uzskatīta par labvēlīgu koku. Diezin vai kāds nav mēģinājis brūno, nobriedušo sēkliņu ielikt somā vai kabatā veiksmei un veselībai, jo tautas tradīcija to iesaka paturēt līdz nākamā gada ražai.

Fitoterapeiti apgalvo, ka zirgkastaņa ir ārstniecības augs. Visas tās daļas – koka miza, lapas, ziedi, sēklas – ir piesātinātas ar dažādiem organiskiem savienojumiem. Auga daļas palīdz mazināt iekaisumu un tūsku, tonizē asinsvadu sieniņas un veic dažādus citus veselību uzturošus darbiņus. Zirgkastaņas daži preparāti ir pieejami arī oficiālajā farmakoloģijā kā, piemēram, aptiekā nopērkams ekstrakts.

Samaltas zirgkastaņas sēklas ir labs preparāts arī skaistumkopšanā. To «Bauskas Dzīve» noskaidroja, sazinoties ar mikrouzņēmuma «24 zālītes» pārstāvjiem. Samaltu sēklu pulveris ir lielisks skrubis pirts procedūrās. To izmanto arī kombinācijās ar citu augu saknēm un sēklām.
Plašāku informāciju par zirgkastaņas pielietojumu dziedniecībā var atrast internetā, bet nianses noskaidrot, sazinoties ar fitoterapeitiem.

Patīk Ādaži
Iegūt jaunu informāciju par Latvijas augiem, šķiet, ir daudz vienkāršāk nekā par putniem, jo pazīstam tos daudz sliktāk. Turklāt 2014. gada putns pupuķis mūsu reģionā ir liels retums. Pagājušā gada rudenī kādā interneta vietnē varēja ieraudzīt unikālu fotoreportāžu. Tā bija attēlu kopa ar visnotaļ omulīgu pupuķu ģimenīti, ko Pierīgā nejauši nofotografēja garāmgājējs.

Ornitologi izpētījuši, ka pupuķu populācijas iecienītākā apmešanās un ligzdošanas vieta ir Pierīga – no pilsētas robežas līdz Zvejniekciemam. Interesanti, ka pupuķi, tautā dēvēti par bada dzeguzēm, vislabprātāk apmetas Ādažu poligona teritorijā pie Kadagas. Ornitologs Edmunds Račinskis teic, ka putni galvenokārt mīt piejūras smilšainos apgabalos, ko latviešu zemnieki, vismaz senatnē, uzskatīja par nabadzības vietām. Tas arī izskaidro pupuķa apzīmējumu tautas valodā.

Izraēlas lepnums
Latvijā pupuķis ir liels retums, jo tā izcelsme ir dienvidnieciska – Tuvie Austrumi, Āfrika, tai tuvās salas. Pupuķis ir Izraēlas nacionālais putns. Esot šajā Vidusjūras valstī, vispirms pārsteidz krāšņā, cekulainā putna stilizācijas dažādos suvenīros – tekstilijās, ādas izstrādājumos un iespieddarbos. Tālu nebija jāmeklē arī oriģināli. Braucot pa automaģistrāļu paralēlajiem vietējiem ceļiem, ik pēc brīža gaisā uzspurdza spilgtu, cekulainu putnu bariņš.

Izraēlā pupuķi ir tikpat tradicionāli kā, piemēram, Igaunijā bezdelīgas – valsts nacionālie putni. Latvijas nacionālais putns ir cielava. Ne reizi vien ir dzirdēta neapmierinātība ar simbola izvēli. Tam esot bijis jābūt spriganajai, sniega un dzīves vētras izturējušai zīlītei – uzsver «opozicionāri». Varbūt viņiem ir taisnība gluži tāpat kā Jāņa Paukštello dziedātajai: «Ik rītu Vidzeme kā cielaviņa pretī skrien.»

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Ieliec kastani kabatā!

Kategorijas