Strādās eksportam, sadarbībai ar tautiešiem un prezidentūrai ES Padomē

Gadumija ir laiks, kad ierasts izvērtēt paveikto, nosaukt iecerētās aktivitātes. Latvijas Republikas Ārlietu ministrijā decembrī par plāniem un paveikto informēja reģionu žurnālistus.
Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs pērno gadu Latvijas ārpolitikā atzina par veiksmīgu. Viens no rādītājiem, kurā savs ieguldījums ministrijai, ir ārējās tirdzniecības apgrozījuma pieaugums.
Palielinājies no Latvijas uz ārvalstīm eksportēto pārtikas produktu, farmācijas rūpniecības preču, kokapstrādes izstrādājumu eksports. Uzņēmumam «Latvijas Finieris», piemēram, izveidojusies veiksmīga sadarbība ar produkcijas patērētājiem Japānā. E. Rinkēvičs uzteic mūsu uzņēmējus par viņu sekmīgajiem centieniem apgūt Āfrikas tirgu. Turpina palielināties Latvijas izglītības iestāžu konkurētspēja. Ministrija to var apliecināt pēc apkopotās informācijas par ārvalstu studentu skaita palielināšanos Latvijas augstskolās.
Trīs prioritātes
Šogad Ārlietu ministrija noteikusi trīs sava darba prioritātes. Vispirms tiks turpināts darbs, lai paaugstinātu eksporta apmēru. Ministrija to var īstenot, nodrošinot uzņēmējiem labvēlīgāku vidi ekonomiskajām aktivitātēm. Indijas tirgus apguves veicināšanai, piemēram, šogad plānots atvērt šajā valstī Latvijas vēstniecību. Tādējādi varēs palīdzēt uzņēmējiem dažādu kontaktu dibināšanā. Saziņā ar ministrijas ierēdņiem vieglāka būs iespējamo problēmu risināšana. Plānots palielināt arī citu vēstniecību pakalpojumu kapacitāti.
Ārlietu ministrijas plānos ir turpināt izvērst sadarbību ar tautiešiem ārzemēs. Te galvenokārt iecerēts paaugstināt konsulāro pakalpojumu kvalitāti. Tas īpaši nepieciešams valstīs, kurās mūsu iedzīvotāji arvien aktīvāk varētu izmantot iespēju kārtot dokumentus dubultpilsonības ieguvei. Konkrēti darbi saistās ar Latvijas vēstniecību Londonā. Janvārī sāks remontēt un pielāgot Šengenas prasībām Latvijas vēstniecības Londonā Konsulārās nodaļas jaunās telpas. Tā atrodas biroju ēkā Londonas centrā. Pašreizējās telpas neatbilst Lielbritānijā dzīvojošo Latvijas pilsoņu vajadzībām. Piemēram, lai saņemtu jaunu pasi vai piereģistrētu bērnu, nepieciešams gaidīt pat vairākus mēnešus.
Vēl viens svarīgs darbības virziens ir gatavošanās 2015. gadā paredzētajai Latvijas prezidentūrai Eiropas Savienības (ES) padomē. Darbs jau iesākts, tagad svarīgi turpināt aktivitātes. Viena no tām būs Austrumu partnerības programmas īstenošana. Daudz šajā jomā paveikusi Lietuva, kura bija prezidējošā valsts 2013. gada otrajā pusē. Tomēr kaimiņi atstājuši arī mums prāvu kaudzīti darāmo darbu, uzsvēra ministrs. Tie jāpaveic līdz 2015. gada maijam, kad Rīgā plānots Austrumu partnerības 5. samits.
Jāizmanto iespēja
Latvijas prezidentūras ES padomē sekretariāta direktore Inga Skujiņa nosauca trīs principus, kuri būs mūsu valsts aktivitāšu pamatā. Tie ir ilgtspēja, izaugsme un iesaistīšanās. «Ir svarīgi šajā darbā sabalansēt Latvijas intereses, Latvijas redzējumu ar kopējo starptautisko darba kārtību. Vienlaikus ir nozīmīgi neizniekot šo iespēju, neizmainīties sīknaudā,» tā I. Skujiņa. Tieši tādēļ gatavošanās 2015. gada Latvijas prezidentūrai rit jau tagad.
Prezidentūra – tā ir iespēja, piemēram, mūsu uzņēmējiem parādīt savas preces. «Darba nodrošināšanai tiks rīkoti daudzi iepirkumi. Te, lūk, iespēja mūsu uzņēmējiem panākt, ka nauda par pakalpojumiem, precēm paliek Latvijā, piemēram, informācijas tehnoloģiju jomā,» skaidroja I. Skujiņa.
Ārzemju viesu skaits prezidentūras laikā tiek lēsts ap 25 000. Tie būs ārvalstu politiķi, ierēdņi un žurnālisti. Līdztekus darba pienākumiem daudzi no viņiem vēlēsies ko vairāk uzzināt par Latviju, tās sadzīvi, kultūru. Pašlaik jau top interesanta kultūras programma, kuru, protams, vēl ir iespēja dažādot, papildināt.
Prezidentūra ir iespēja veikt ilgtspējīgas pārmaiņas valsts pārvaldē. Sekretariāts cer, ka studenti izmantos piedāvājumus stažēties dažādās institūcijās un pēcāk arī saistīt savu darbu ar strādāšanu valsts pārvaldē. Par to daudz noderīgas informācijas atrodams interneta vietnē es2015.lv/prakse.
Latvija pēc Itālijas
Kopš 2010. gada, kad spēkā stājās Lisabonas līgums, ir ieviests trio princips, kas nozīmē, ka prezidentūras darba programmu veido vienlaicīgi trīs valstis. Mūsu trijotnē ir Itālija, kas veiks šo darbu 2014. gada otrajā pusē, Latvija un Luksemburga, kuras pārziņā būs darbs 2015. gada otrā pusē. Ir jau zināms, ka no Itālijas nāksies pārņemt un turpināt iesākto eirozonas stabilitātes veicināšanā, sociālo jautājumu risināšanā. Ārlietu jomā Itālija lielāku uzmanību pievērsīs Vidusjūras reģionam, mēs savukārt jau pieminētajai Austrumu partnerības programmai.
Vērā ņemams faktors, gatavojoties Latvijas prezidentūrai, ir šī gada maijā paredzētās ES Parlamenta vēlēšanas. Sākot strādāt jaunievēlētajiem deputātiem, būtiskas stratēģiskas pārmaiņas netiek plānotas, bet nianses var mainīties. Ar to pirmā noteikti saskarsies Itālija, taču izmaiņas darba kārtībā varētu būt sagaidāmas arī Latvijas prezidentūras laikā.
Centrs – jaunā bibliotēka
Plānojot darbus 2015. gadam, Ārlietu ministrija būtisku lomu paredzējusi Latvijas Nacionālajai bibliotēkai (LNB). Tieši LNB jaunā ēka būs prezidentūras sanāksmju centrs.
Bibliotēkas direktors Andris Vilks informēja, ka ēkas apmeklētājiem būs jārēķinās ar virkni ierobežojumu. Šajā laikā daļu telpu izmantos tikai Prezidentūras vajadzībām. Konferenču, izstāžu zāles, arī ēkas lielākā telpa – 2. stāva lasītava – būs atvēlēta ES institūciju darbam. «Šī ir vienīgā telpa, kur varam izvietot tik lielu galdu, lai ap to varētu sasēsties visu ES valstu delegācijas. Uzskatu, ka šādas pagaidu neērtības noteikti atmaksāsies, jo mūsu ēka iegūs milzu atpazīstamību. Jau tagad bibliotēkā saņemam pieteikumus ar vēlmi rīkot līdzīgus ne tikai Eiropas, bet arī pasaules mēroga pasākumus,» skaidro A. Vilks.»
UZZIŅAI
Austrumu partnerības mērķis ir ciešāki ES sakari ar sešām ārpus ES esošām valstīm Austrumeiropā un Dienvidkaukāzā. Austrumu partnerība Armēnijai, Azerbaidžānai, Baltkrievijai, Gruzijai, Moldovai un Ukrainai ļauj cerēt uz brīvās tirdzniecības nolīgumiem, finansiālu atbalstu, palīdzību energoapgādes drošības nodrošināšanā un bezvīzu ceļošanu. ES tā varētu nozīmēt lielāku stabilitāti
un drošību pie austrumu robežas.
Vairāk par Latvijas prezidentūru Eiropas Savienības Padomē var uzzināt interneta vietnē es2015.lv.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»