Labestības apskāvienos

2014. gada 3. janvāris 00:00

182

Labdarība būtu vajadzīga gada garumā, taču ne vienmēr pietiek laika, atdeves un iedvesmas. Gada beigas jeb gaišāko svētku laiks ir labākais brīdis, lai parūpētos par līdzcilvēkiem, kam ikdienā klājas grūti.

Sadarbībā ar Rundāles novadu
Kopš 2006. gada Bauskas meitenes, «rūķi», dara svētīgas lietas – atbalsta, sasilda un iepriecina ģimenes. Ik gadu stāsts ir līdzīgs, nodoms tas pats, tikai mainās personāži un atbalsta vietas izvēle.

Privātās iniciatīvas labestības akcija 2006. gadā nāca no Vidzemes, kad baušķenieces apbraukāja Cēsu puses bērnunamus. Nākamajos gados apciemoti vecie un vientuļie ļaudis Vecsaulē, un pēdējos gados «rūķiem» izveidojusies laba sadarbība ar Rundāles novada sociālo dienestu.

Īpaši uzteicama par nesavtīgo darbu ir sociālā darbiniece Laima Artimoviča. «Viņa ir atvērta, komunikabla, ar viņu viegli sadarboties,» vienprātīgi atzīst «rūķi». Viņa sameklē atbalstam piemērotākās ģimenes. Ceturtajā adventē Laima piedalījās noslēguma braucienā pa Rundāles novada Saulaini, Sviteni un Bērsteli, lai samīļotu, apdāvinātu un sagādātu svētkus septiņām lielām saimēm.

Lai viss izdotos, ņēmām vērā iepriekšējo gadu pieredzi. Jau oktobrī sazvanījām un iepriecinājām Laimu ar vēsti, ka arī šogad «rūķi» apciemos Rundāli. Novembra sākumā visos sociālajos tīklos un «Bauskas Dzīvē» tika uzrunāti iedzīvotāji, lūdzot atbalstu. Mums, «rūķiem», rokas darba nebijās, bijām gatavas pieņemt mantas jebkādā apmērā.

Sākumā gan šķita, ka atsaucība nav pietiekama, taču atklājās, ka ne tikai tuvumā esošajiem cilvēkiem ir plaša sirds, palīdzēt vēlējās arī ļaudis no attālākiem pagastiem. Pat galvaspilsētā cilvēki nebija vienaldzīgi un sūtīja dāvanu pakas. Labvēļi ziedoja apģērbu dažāda vecuma cilvēkiem – tīru un izgludinātu. Arī rotaļlietu un spēļu netrūka.

Privātpersonas labdarībā iesaistīja arī savu darbavietu, piemēram, Sanda Kanberga, kas strādā gaļas pārstrādes cehā «Snifs», bija sagatavojusi katrai ģimenei sāļo gardumu grozu, lai bagātāks būtu Ziemassvētku galds.

Labdarības «Andele – mandele»
Lai saglabātu interesi par labdarību, mēs, «rūķi», decembra sākumā, kad termiņš mantu vākšanai tuvojās noslēgumam, izdomājām sava materiālā ieguldījuma akciju. Vairāku meiteņu kompānijā organizējām «Andeli-mandeli». Katrai bija jāatnes pārdošanai drēbes un citas noderīgas lietas. Izpārdošanā un izsolē iegūto naudu likām kopējā «cūciņā». Galu galā tika «nošauti trīs zaķi ar vienu šāvienu» – mēs savās mājās atbrīvojāmies no mantu pārpilnības; tikām pie jaunām lietām par izdevīgu cenu; iegūtās banknotes ieguldījām citu ģimeņu pārtikas grozu izveidē. Precīzu summu nenosaukšu, vienīgi atklāšu, ka ikvienai ģimenei sanāca bagātīgs iztikas grozs – griķi, rīsi, makaroni, eļļa, dažādas pārslas utt.

Šādas akcijas kļūst arvien populārākas. Lai cik dāsns cilvēks būtu, ir patīkami ko saņemt pretī. Par «piecīti» – greznu svečturi, par ieguldīto fizisko darbu – siltu smaidu.

Nesavtīgi savu «cūciņu» ar monētām iztukšoja un makā «lieko» banknoti ziedoja baušķenieks Kristaps Kalniņš, uzslavējot «rūķu» darbu.

Rūpēties citam par citu
Ceturtās adventes rītā bija jāpārliecinās, vai uz katras dāvanas uzlīmēti septiņu ģimeņu trīsdesmit bērnu vārdi, un jāsakrauj daudzās kastes busiņā. Pie stūres, kā ierasts, «rūķu tētis» Aivars Bauris.

Tajā dienā, tāpat kā visos aizgājušajos svētkos, laiks nepriecēja ne ar sniegpārslām, ne kādu īpašu noskaņu. Zem kājām lielākoties bija dubļi, taču tas netraucēja uzburt sirsnības auru necilajos, taču mīļajos mājokļos.

Pēc brauciena «rūķene» Laura Savko dalījās pārdomās. Redzot, kā dzīvo mazāk nodrošināti ļaudis, var objektīvāk novērtēt, kas pašai dzīvē dots, sacīja Laura un uzsvēra svarīgāko: «Galvenais nav materiālās vērtības, bet gan būt kopā ar tuviniekiem un rūpēties citam par citu. Daudzbērnu ģimenē, kur visi dzīvo nelielā istabā un svētku laikā palikuši bez elektrības, tāpat virmoja Ziemassvētku gaisotne, sirsnība un mīļums. Manuprāt, šo vērtību saglabāt ir vissvarīgāk.»

Atceras un gaida
Labdarības organizatore Ieva Užule priecājas, ka šogad no septiņām ģimenēm trīs jau bija pazīstamas no iepriekšējiem gadiem. «Tie ir svētki arī mums. Mēs ejam ciemos, viņi ir sagatavojušies, gaida un atpazīst. Ir vēlme paviesoties, parunāties un pasmieties. Jauki redzēt, kā bērni izauguši. Pirmajos gados mammas palīdzēja ar dzejoļiem, šogad vairāki bērni, smuki sapucēti, dzejoļus raiti skaitīja paši,» atceras Ieva.

Mēs esam bezgala priecīgas par to, ka mums izdevās labdarības akcija arī šogad. Kā saka Ieva: «Būdiņa, kur smejas, ir bagātāka par pili, kur garlaikojas.»

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Labestības apskāvienos

Kategorijas