Ziemas sporta trašu valdzinājums

2013. gada 20. decembris 00:00

149

Ja vaicātu, kāda saistība Siguldas kamaniņu un bobsleja trasei ir ar Bauskas un Vecumnieku novadu, atbildes varētu būt vairākas.

Vispirms sporta lietpratēji atcerētos, ka šeit trenējušies vairāku skolu bijušie audzēkņi. Noteikti pieminētu bobslejistu Jāni Ķipuru, kuru ceļš no kādreizējās Kurmenes pamatskolas un Vecumnieku vidusskolas aizveda līdz augstākajām sporta virsotnēm. Trasi, piemēram, pazīst stelpiete Inga Pīlādze un savulaik populārā vieglatlēte Anita Koziča, kuras šeit sevi pārbaudījušas vīrišķīgajā sporta veidā.

Taču ilglaicīgākā saikne ar populāro objektu ir Bauskas novada Gailīšu pagasta SIA «Agro Kamarde». Sabiedrības vadītājs Viktors Voiteks atklāj – kopš sporta bāze pastāv, uzņēmums to nodrošina ar amonjaku. Šo vielu izmanto ledus saldēšanai. Noteiktā periodā «Agro Kamarde» piegādā amonjaku, lai trase būtu pilnībā nodrošināta ar tā krājumu. Un tā jau gadiem ilgi. V. Voiteks atceras, ka ar izklaidei piemērotu braucamrīku ir laidies lejā pa ledus reni.

Īpašie divi gadi
Latvijas bobsleja vēsturē šis un nākamais gads ir zīmīgs ar apaļām gadskārtām. Latvijas Sporta muzeja direktore Agra Brūne atgādina, ka aprit 25 gadi, kopš Jānis Ķipurs Kalgari pilsētā Kanādā kļuva par olimpisko čempionu bobslejā divnieku ekipāžā kopā ar stūmēju Vladimiru Kozlovu un izcīnīja bronzas medaļu četrinieku ekipāžu sacensībās. Stūmēji bija V. Kozlovs, Juris Tone un Guntis Osis.

Nākamgad Ziemas olimpisko spēļu sezonā apritēs 30 gadu, kopš Zintis Ekmanis Sarajevā, bijušās Dienvidslāvijas pilsētā, ieguva pirmo olimpisko godalgu Latvijas bobsleja vēsturē – bronzas medaļu divnieku ekipāžu sacensībās kopā ar stūmēju Vladimiru Aleksandrovu. 2013. gadā abi izcilie bobsleja meistari svinējuši 55 gadu jubileju.

Līdz gada nogalei Latvijas Sporta muzejā apskatāmi izcilo latviešu bobslejistu – olimpisko medaļnieku Jāņa Ķipura un Zinta Ekmaņa – sportistu karjeras laikā izcīnītie apbalvojumi, piemiņas veltes un leģendāru sporta sasniegumu inventārs.

Sāk «Cīrulīšos»
Jānis Ķipurs sarunā ar «Bauskas Dzīvi» uzsvēra, ka «pirmo nopietno sporta garšu» sajutis Vecumnieku vidusskolā, kur viņa skolotājs bijis Ivars Zilgalvis. Pusotru gadu ilgā sadarbībā ar treneri Jānis ticis Latvijas jauniešu vieglatlētikas izlasē, tad uzaicināts mācīties Murjāņu sporta ģimnāzijā. Izrādās, bobslejam J. Ķipurs pievērsies pēc dienesta toreizējā padomju armijā. Sākums bijis kādreizējā Cīrulīšu trasē, netālu no tās ir Jāņa tagadējā dzīvesvieta.

Kā pieredzējušais bobslejists un treneris vērtē – kas nosaka Latvijas panākumus šajā sporta veidā, kaut arī resursi salīdzinājumā ar lielajām valstīm mums ir ievērojami mazāki? Viņaprāt, latviešiem bobslejs ir gēnos, dzīvs arī celmlauža Rolanda Upatnieka princips – visu vai neko. Latvijas bobsleja pamatlicējs noteicis stratēģiju, proti, jābūt savai trasei un inventāram. Kopš šī sporta veida sākumposma Latvijā ražo kamanas un slieces. Olimpiskais čempions uzskata, ka daudz kas jāziedo, lai būtu rezultāts, jātrenējas ļoti smagi.
Sacīkstēs, kur vietu sadalījumu izšķir sekundes simtdaļas, nozīmīgi ir vairāki nosacījumi: teicama fiziskā un psiholoģiskā sagatavotība, tehniskais nodrošinājums un tā nianses, ekipāžas saliedētība.

Soču tēma
Cīņa par olimpiskajām ceļazīmēm ir sākusies, un tā ir skarba, nervoza visos trijos veidos – bobslejā, skeletonā, kamaniņu sportā. Soču olimpisko spēļu tēma ieskanējās jau šī gada sākumā, kad Siguldas trasē bija iespējams sastapt Dukuru ģimeni. Varēja tikt iekšā arī tā sauktajā slēgtajā zonā, kur atrodas tehnika, darbojas sportisti. Mūsu pavadonis bija Dainis Dukurs, pazīstamo skeletonistu Martina un Tomasa tēvs, treneris. Sportisti jau noskaņojās sacīkstēm, vien paguvām saņemt Pasaules kausa īpašnieka Martina Dukura autogrāfu.

Pārsteidzoša bija seniora atsaucība. Jāatzīstas, uzrunāju viņu ar bažām, kas gaisa ātri vien. Trenera un tēva nosvērtība tikpat pārliecinoša kā televīzijas pārraidēs, kad viņš nereti komentē sacīkšu norisi. Dainis Dukurs atzīst, ka tikai viņam un dēliem vislabāk zināms, kāds milzu darbs bijis vajadzīgs līdz uzvarām. Martins pagājušās sezonas Pasaules kausa izcīņas kopvērtējumā bija labākais, brālis Tomass kopvērtējumā izcīnīja otro vietu. Abu godalgas bija izliktas apskatei.

Tagad, jaunajam sacīkšu maratonam sākoties, Dainis Dukurs saka: «Šī būs jauna sezona, cita līnija, pie kuras mēs visi nostāsimies – visi stiprāko komandu sportisti. Ir jānoliek atmiņu vietās iepriekšējo sezonu sasniegumi, viss jāsāk no jauna. Pateicoties iepriekšējās sezonas rezultātiem, kritēriju sistēmai, kādu ir izstrādājusi Latvijas Olimpiskā komiteja un Olimpiskā vienība, mums ir ļoti labs finansējums. Tāpat jāpateicas partneriem un atbalstītājiem. Esam izdarījuši ļoti daudz. Principā visu, ko gribējām.»

Aiztraucas zibenīgi
Mums katram ir savi priekšstati par kādu sporta veidu. Taču, uzkāpjot Siguldas trases tornī, no kura skatam paveras Gaujas senleja un ledus ceļa līkloči, īsti var apjaust, ko nozīmē šāds brauciens pa balto reni. Vērojot, kā sportisti iesildās pirms starta, varēja atskārst, cik svarīgi viņiem koncentrēties šim «lidojumam» kamanās, bobā vai skeletonā, kad ātrums pārsniedz simt kilometru stundā.

Iesaku kaut vai reizi būt klāt sacensībās, skatīt, cik zibenīgi un ar kādu skaņu lejup drāžas kamanas. Jāatzīst gan, ka televizora ekrānā sekot līdzi mačiem ir ērtāk, taču klātbūtne ir aizraujoša. Janvārī Siguldas sporta bāzē risināsies Eiropas čempionāts kamaniņu sportā junioriem un pieaugušajiem. Ieplānojiet kaut vai vienu dienu šo sacīkšu apmeklēšanai!

Saldētā distance
Siguldā ir plašas iespējas ziemas sporta cienītājiem. Kalnu slēpotāji izvēlas, kura trase viņiem tīkamāka. Pie Kaķīša kalna slaloma pirmās iemaņas apgūst pirmsskolas vecuma bērni.

Novembra beigās Siguldas sporta un aktīvās atpūtas centrā atklāta Austrumeiropā pirmā saldētā distanču slēpošanas trase, kas ļauj sākt sezonu, pirms uzsnidzis sniegs, vēstīts mājaslapā sigulda.lv. Zem 1,25 kilometru garumā izbūvētās distances seguma atrodas saldējošā sistēma, kas ļauj uzturēt sniegu un sākt slēpošanas sezonu agrāk, kā arī nodrošina tās nepārtrauktu darbību mainīgos laikapstākļos.

Pirmās jauno trasi iemēģināt bija aicinātas topošās māmiņas no visas Latvijas, piedaloties bezmaksas «Grūtnieču slēpojumā». Plašsaziņas līdzekļu pārstāvji atklāšanas dienā varēja izmantot īpašas firmas «Fischer» distanču slēpošanas slēpes.

Latvijas kaprīzās ziemas nereti liedz baudīt slēpošanas jaukumu. Tagad nevajadzēs skumt – mākslīgā sniega trase ir noturīga.

UZZIŅAI

Siguldas kamaniņu un bobsleja trases pirmā kārta nodota ekspluatācijā 1986. gadā.

Tās garums ir 1200 + 220 metru. Virāžu skaits 16, maksimālais iespējamais ātrums 125 kilometri stundā.

Šo bāzi treniņiem izmanto ne tikai Latvijas, bet arī vairāku citu valstu sportisti. Savulaik mākslīgo ledus trasi projektēja Vācijas pilsētas Leipcigas sporta būvju zinātniski tehniskais centrs, celtniecībā strādāja toreizējās Dienvidslāvijas uzņēmums.

Avots: www.bobtrase.lv

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Ziemas sporta trašu valdzinājums

Kategorijas