Saulgriežu gardumus ēdīsim līdz Jaunajam gadam

2013. gada 20. decembris 00:00

Bauskas novada Ceraukstē, mājās «Vēsmas», iekurināta krāsniņa, radot omulības izjūtu, uz galda – saimnieces Aļas Ošeckas floristikas pulciņā gatavotā dekorā iedegta svece un pilni trauki ar smaržīgu ēdienu.

Mājinieki jau pavakariņojuši, tāpēc Aļa sirsnīgi teic, ka jāēd būs dūšīgi. Vairākas stundas viņa pavadījusi virtuvē, lai «Bauskas Dzīves» lasītājiem uzburtu svētku noskaņu un parādītu, kā vienkārši, bet garšīgi iepriecināt tuviniekus Ziemassvētkos.

Stingra kārtība
«Vēsmās» dzīvo Aļa, viņas tēvs Staņislavs un vīrs Jānis. Abi dēli – Valdis un Alis – jau ir savā dzīvē, izaudzis arī vienīgais mazdēls Alens. Maltītes tiek ieturētas kā pēc pulksteņa. No rīta astoņos ir brokastis, pulksten 12 pusdienas, un vakariņas galdā tiek liktas jau pulksten 17. «Vēsmās» visi ir pensionāri un, dzīvojot mājās, var atļauties ievērot režīmu, nosaka saimniece.

Viņas tētim, ko visi sauc par vecotēvu, ir jau 97 gadi, un tuvākie paziņas un draugi uzskata, ka viņš tik ilgi dzīvo, pateicoties Aļas noteiktajam stingrajam ēšanas ritmam. Dzimšanas diena vectēvam ir 11. septembrī, vienā dienā ar Raini. «Dzimis diža dzejnieka dienā, tāpēc dzīvo dižu mūžu,» secina Aļa.

Vienā profesijā
Saimnieces saknes ir Lietuvā, tāpēc viņai neparastāks vārds – Aļa. Pirmās septiņas klases viņa pabeidza kaimiņzemē, gada laikā apguva latviešu valodu un 8. klasē jau skolojās Neretā. Pavāres profesijai Aļa pievērsās pēc vidusskolas, kad iestājās Vecbebru biškopības tehnikumā.

Savā profesijā Aļa nostrādāja 38 gadus. Pēc tehnikuma beigšanas pirmā darbavieta – Neretas sabiedriskās ēdināšanas iestāde. «Biju šefpavāre, jaunai meitenei milzīga atbildība, tāpēc aizgāju strādāt uz bērnudārzu,» skaidro pensionāre.

Dzīvot pie radiem netālu no Bauskas viņa pārcēlusies, kad Ceraukstē 1981. gadā atvēra jaunu bērnudārzu. «Tas bija liels notikums, atbrauca pat televīzija,» atminas Aļa. Kopš tā laika līdz pensijas gadiem viņas darba vieta bijusi Bauskas novadā.

Ceraukstiete neslēpj, ka visu mūžu darīt vienu un to pašu nav bijis viegli, turklāt pavāra pienākumi sievietei ir fiziski smagi. Tomēr Aļa atzīst: «Katrs darbs ir interesants, ja esi apzinīgs un strādā ar visu sirdi.»

Veselīgais ķirbis
Saimniece mūs cienā ar kartupeļiem un sautētiem skābiem kāpostiem, jo, viņasprāt, bez tiem Ziemassvētkos nevar iztikt. Īpaši gardi sanāk, ja sautē cepeša taukos vai kopā ar mājās gatavotām desām.

Ja kāposti ļoti skābi, garšu var darīt maigāku, pievienojot ķirbi, burkānus un sīpolus. Tas ēdienu bagātina ar vitamīniem.

Ķirbi Aļa cenšas izmantot, kur vien iespējams, arī zupās. Dārza lielāko ogu uzskata par veselības avotu, tas attīra organismu un palīdz saglabāt locītavu kustīgumu. Uzturā var lietot visas ķirbja sastāvdaļas, pat ziedus, ko izmanto salātos ar ogām vai augļiem.

Internetā atrodama informācija, ka stīgas, ko ķirbis dzen ap Jāņiem, palīdz sirds un nervu mazspējas gadījumā, tām ir arī urīndzenoša iedarbība. Miza stiprina matus, nagus un zobus. Samaltu to var lietot tāpat kā mīkstumu. Ķirbja sūklim līdzīgais viducis noder muguras un locītavu masāžām. No tā var gatavot sejas losjonu, jo tas satur bioloģiski aktīvas vielas un ļoti tīru ūdeni. Ir ieteicams ādas izsitumu ārstēšanai.

Lūst no pārpilnības
Saimniece jokodama teic, ka Ziemassvētkos galdam jālūst no pārpilnības un ēdiena vajag tik daudz, lai pietiek līdz Jaunā gada sākumam. Līdzās kāpostiem svarīgi, lai būtu cepetis un noteikti kāda zivs – var pildīt līdaku vai gatavot auksto zivju plati. «Tagad Ziemassvētku zivs skaitās karpa. Lielās zvīņas jānēsā makā, tikai pie reizes jāsaka: «Ne par daudz, ne par maz. Tik, cik vajag.» Tad nauda vienmēr būs,» ar tautas gudrību dalās Aļa.

Pēdējos gados pelēkos zirņus svētku vakaram viņa gan vairs negatavojot. Tas ir smags ēdiens. Toties pašaudzētos un sasaldētos zaļos zirnīšus sautē kopā ar burkāniem. «Galvenais, lai vispār ir zirņi,» teic saimniece.

Ziemassvētkos jāliek galdā arī salāti. Saimniece demonstrē «knifiņus» – kēksa formā var iepildīt ne tikai mīklu, bet arī dažādus salātus, sāļās želejas, rasolu, kārtainos salātus. Atstāj uz stundu divām nosēsties, apgāž otrādi, noņem trauku, un salāti glīti noformēti, rāda saimniece.

Uz vecumu cilvēki kļūst slinki un gribas gatavot vienkāršāk, atzīst Aļa. Pensionāre neslēpj, ka ar prieku Ziemassvētkiem gatavo visus deviņus ēdienus un gaida tuvos un mīļos ciemos. Tomēr viņa atzīst: «Mūsdienās Ziemassvētku svinēšana ir nonivelējusies.» Kādreiz tikai svētkos varēja baudīt īpašus gardumus. Kāva cūku, gatavoja asinsdesas, galertu, cepa pīrāgus un citādi lutināja vēderu. Tagad daudzi sagaida svētkus bez prieka un brīnuma, jo arī ikdienā ēdamā netrūkst.

Cepetis «Lāča ķepa»
Divus kilogramus smagu kakla karbonādes gabalu, vēlams iepriekš nesasaldētu, griež šķēlēs, bet tās līdz apakšai nepārgriež. Šķēles biezums atkarīgs no ēdāju skaita un katra apetītes. Ripiņās sašķēlē divus citronus ar visu mizu un sīpolus, ko kārto starp gaļas šķēlēm. Cepamtraukā lej nedaudz eļļas, lai apakšdaļa ir mitra. Pēc izvēles traukā ieber garšvielas – visu veidu piparus, lauru lapas. Traukā liek gaļas gabalu, ko pārkaisa ar sāli un garšvielām.
Cepamtraukā ielej pusotru centimetru ūdens. Cepeškrāsni uzkarsē līdz 200 grādiem, cep apmēram trīs stundas. Gaļu var cept, arī ietītu folijā, kur tā gatavojas savā sulā. Neilgu laiku pirms gatavības foliju var pārgriezt, lai virsiņa apbrūnē.

Pildīta līdaka
Apmēram vienu kilogramu smagu zivi iztīra un atbrīvo no zvīņām. Ādu kopā ar galvu novelk. Fileju iztīra no asakām. 50 gramos piena izmērcē četras rikas baltmaizes, ko samaļ kopā ar zivs gaļu. Masai pievieno vienu sakultu olu, sāli, piparus, tējkaroti skābā krējuma, tikpat sviesta un atlikušo pienu. Kārtīgi samaisa. Zivju masu uzmanīgi iepilda ādā, ko aizšuj. Apsmērē ar eļļu un cep krāsnī 180 grādu temperatūrā 35 līdz 40 minūtes. Dekorē, kā vēlas.

Ziemassvētku dzēriens
Sagrauzdētu rupjmaizi pārlej ar verdošu ūdeni, kad atdzisis – izkāš. Šķidrumam pievieno kanēli, krustnagliņas, saldina ar medu. Atdzesētā dzērienā var ielikt arī citrona šķēles.

Ziemassvētku kūka
Saputo pusglāzi sviesta ar tikpat daudz brūnā cukura, pievieno uz pusi mazāk medus. Pieliek divas olas un iesijā vienu glāzi miltu, kas papildināti ar vienu tējkaroti cepamā pulvera un tikpat sasmalcinātām, smaržīgām garšvielām. Tās var būt krustnagliņas, kanēlis, kardamons, ingvers, smaržīgie pipari un citas. Putojot masai pievieno viena apelsīna sulu. Pēc tam pieber glāzi riekstu – lazdu riekstus un mandeles – un divas glāzes žāvētu augļu.
Kēksa veidnē, vēlams taisnstūra, ieklāj cepamo papīru un ielej mīklu, cep aptuveni divas stundas 150 grādu temperatūrā.
Kūka gatava, ja, iedurot tajā skaliņu, pie tā nelīp mīkla. Kūku atdzesē, tad ņem pusglāzi brendija – brendija liķiera, ruma, vai konjaka – un samērcē tajā marli. Tajā ietin kūku un pēc tam to ietin folijā un noliek ledusskapī. Kūku var gatavot vairākas nedēļas pirms Ziemassvētkiem. Katru nedēļu kūka jāiztin, marle jāsamitrina ar brendiju un atkal jāietin. Kūku brendija marlē var turēt pat astoņas nedēļas.

Piparkūkas
200 gramu sviesta katliņā uz lēnas uguns kausē, tad pievieno 150 gramus tumši brūnā cukura un sīrupus – sešas ēdamkarotes zeltainā cukura un divas ēdamkarotes tumšā cukura sīrupa, viena mandarīna sulu.
Katliņu noņem no uguns un pievieno trīs tējkarotes piparkūku garšvielu. Tad iekuļ nedaudz vairāk kā 300 gramu miltu un divas tējkarotes sodas. Visu kārtīgi izmaisa. Pievieno vienu olu un masu samaisa. Atkal pieliek nedaudz vairāk kā
300 gramu miltu, ar rokām samīca viendabīgā konsistencē.
Visu atdzesē istabas temperatūrā. Tad mīklu rullē, veido piparkūkas un cep 200 grādu temperatūrā apmēram 15 minūtes.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Saulgriežu gardumus ēdīsim līdz Jaunajam gadam

Kategorijas