Literārā lappuse

2013. gada 20. decembris 00:00

Mūsu izcilā novadnieka dzejnieka Triju Zvaigžņu ordeņa un Tēvzemes balvas laureāta Viļa Plūdona jubilejas gadu piesakām ar dzejoli «Mazu brīdi pirms...», ko sirsnīgā mūzikā ietērpis komponists Jānis Lūsēns, iedziedājuši Kristīne Zadovska un Ingus Pētersons. Dzejnieks dzimis 1874. gada 9. martā, un nākamgad viņam apritēs 140 gadu.

VILIS PLŪDONS

Mazu brīdi pirms...
Mazu brīdi, mazu brīdi pirms gaismiņas,
Kad putni vēl nav modušies
Un kokos dus vēl vēsmiņas, –
Tad zemi apstaigā pats Dievs.

Mazu brīdi, mazu brīdi pirms gaismiņas,
Viņš iet pa ļaužu būdiņām,
Kur bads un bēdas mitinās,
Kur gala nava ciešanām.

Mazu brīdi, mazu brīdi pirms gaismiņas,
Viņš vieglu roku liegi māj
Un nožāvē tās asaras,
Kas bālus, karstus vaigus klāj.

Mazu brīdi, mazu brīdi pirms gaismiņas –
Tad pasaulei tik viegli kļūst:
Pats Dieva miers pār zemi plūst
Mazu brīdi, mazu brīdi pirms gaismiņas...

VALIJA REINICĀNE

Viss Mīlestības piepildīts
Redzi, kāds brīnums:
Sniegpārsliņas aplī dejo.
Virpulī griežas un smej,
Un atkal uz augšu
Debesīs ceļas.
Viss Mīlestības piepildīts!
Ziemassvētku Vēsts
Saslēdzas aplī:
Gods Dievam augstībā,
Miers virs zemes.
Sniegpārsliņas, saule
Dejā apstiprina –
Slava Dievam augstībā.
Viss Mīlestības piepildīts!
Debesis un zeme šodien
Mīlestībā maigā zaigo:
Jēzus bērniņš katram smaida,
Mūsu mīlestības slāpst.
Visi kopā varam smaidot
Saulei, sniegpārsliņām līdz
Lielā priekā Mīlestībai dejot:
Brīnums sengaidītais atnācis!

ANDRIS LUDVIGS

Sveču gaismā
Vētras naktī
Dažreiz bailes māc,
Neglābjami izjaukts,
Naktī aizbēg miegs,
Laukā vējš
Ņirdzīgi svilpo,
Smilkstošais vējš,
Pārņēmis zemi,
Kā valdnieks
Trako un plēš.
No rīta zudusi
Ikdienas kārtība,
Kā veļu mēnesī
Iedegtas sveces.
Tagadne pagātnei
Sniedz roku,
Sveču gaismā
Pēcvētras rītā.

INĀRA DRUVA

O. Vācietis:
«Varat raudāt, varat smiet,
Man ir zirgs, kas naktī dzied.»

***
Man nav zirdziņa, kas dzied,
Nav pat kumeliņa.
Kur lai tagad dziesma iet,
Kur lai paliek viņa?

Dziesmai kaut kā jānotiek,
Kaut kā jāizpaužas.
Dziesma pati dziedāt liek,
Cauru nakti gaužas.

Būs vien pašai jāskandē –
Tomēr mana dziesma.
Kaut kur dziļi azotē
Jāpaslēpj no briesmām.

Parādīsies nelaikā –
Nevar droši zināt –
Kāds aiz skaudības vai kā
Var to iznīcināt.

Lūgums
Uzsniedz drīzāk, sniedziņ,
Pārsien zemes brūces,
Mazliet izbalini
Melnās sāpju tūces.

Uzsniedz drīzāk, sniedziņ,
Pārsien siržu rētas,
Saudzējoši veldzē
Dvēselītes svētas.

Nesen aizgājušas
Dvēselītes klusas,
Lai tās kādu brīdi
Debesīs var dusēt.

Lai nav jāklīst apkārt
Dieva nepieņemtām,
Gaišu tālākceļu
Dievs lai lemj tām.

ROLANDS KRASTIŅŠ

***
Man nerūp augstās tehnoloģijas, –
Pasaule tik un tā griežas pa vecam:
Vara iezīmē zelta caunu savu,
Kur koki debess augstumos zilos;
Te lejā plīv karogi acu priekam,
Un kā krizantēmas... neko nesaprot,
Jo dievišķā gara nav viņos.

LIENE BOKMANE

***
Kaut kur klusi, klusi
Kāds lūdz par tevi.
Tu silītē dusi –
Mierīgi, klusi.
Man ir silti, silti,
Kad lūkojos uz tevi.
Tu atver savu sirdi,
Vai tu to dzirdi?

IVARS KĀRKLIŅŠ

Sirreāliska aina
Vai redzēdams ko, vai pa jokam
Zēns naktī zīmēja vēju,
Ne mākoņu tur, ne koku –
Vien pulkstenis minūtes sēja.

No kamīna dzirksteles skrēja,
Aiz loga vaidēja sils, –
Viņš zīmēja ledainu vēju,
Līdz pirksti nosala zili.

DAGNIJA GASŪNA

***
Pārkāpt pāri?
Tas nemaz nav tik viegli.
Pārkāpt pāri
savai ēnai nevar,
pārkāpt sev pāri –
tas ir kā sevi lauzt.
Pārkāpt mīlestībai?
Laikam jau var.
Es neuzdrīkstos –
mīlestības nekad
nav par daudz.

***
Iededz sveci.
Iededz sveci
tik tīru un baltu
kā sniegs.
Pacel plaukstas
pret debesīm,
lai uz tām liegi
nolaižas miers,
ieliec to sirdī
un jūti, kā dvēseli
piepilda prieks, –
tīrs un balts
kā tikko uzsnidzis
pirmais sniegs.

MĀRĪTE ČORNAJA

Kā pasakā
Pavasaris – burvīgais ziedonis.
Vasara – cik jauka tā.
Rudens atnāk tik krāšņs.
Un tikai ziemā sakām – kā pasakā.
Miglas pilieni rēnie,
Smalkiem kaltiņiem kalti,
Ziemeļa dzirnavās malti,
Visu vērš pasakā.
Egles met plecos seģeni bālu,
Redzamas tās tālu jo tālu:
Skat, vecais vītols stalts
No galvas līdz kājām balts.
Vadi kā grezni pūkainas šalles,
Liec kaut ap kaklu – dodies uz balli.
Pērnā vībotne, mazā smilga
Saules staros nu spīgo zilga.
Bērzi visstaltākie,
Zari dimantiem sēti,
Vissmalkākie.
Un piepeši uzpūš vējš
Negaidīts, brāzmaini spējš.
Tad sakām tā:
Reiz bija kā pasakā.

SANDRA CĪRULE

***
Iespējams, ka tā bija tavas sirds pusīte.
Iespējams – tā pusīte, ko citi neredz.
Egles zarā iedegās šovakar dziļā gaismā.
Man kāds teica – tā ir tikai svecīte.
Labi, lai ir!
Lai tā ir mana svecīte.
Tā, kuru citi neredz.

AIGA LUDVIGA

***
Es sapulcinu savas ģimenes
sargeņģeļu kopsapulci,
lai Ziemassvētkiem
izlūgtos mazliet miera un gaismas,
lai mūsu ģimenes domas
būtu vienotas, skaistas.
Gods Dievam Augstībā un
cilvēkiem labs prāts!

Ne tā, kā pagājšgad,
kad māmiņa bluķi vēla,
vecmāmiņa baznīcas korī balsi
pret debesīm cēla,
bet tētis Kārļonkuļa garāžā
šņabjglāzi cēla, pudeli vēla...
Gods Dievam Augstībā un
cilvēkiem labs prāts!

Kur biju es?
Pie Zanes lauku mājā,
ar visu ģimeni mēs tonakt
baznīcā gājām,
tad mājā pie eglītes
dziedājām, smējām,
Jēzum silītē savas sirdis kā
dāvanas sniedzām,
tik sirds tāda skumja
un drusku viena...
Gods Dievam Augstībā un
cilvēkiem labs prāts!

Ak, sargeņģeli mans,
vai tu to spēsi –
ar manējiem pie vienprātības nākt,
spēku un iedvesmu iedot
uz jaunu dzīvi –
Dieva Mīlestības Gaismā sākt?
Gods Dievam Augstībā un
cilvēkiem labs prāts!

AINA MEDNE

***
Man ir, ko teikt,
Un to es saku,
Vairs nebaidoties
Itneko.

Vēl brienu
Ledū tērpto taku,
Man pretī
Ziema puteņo.

Un šaisaulei
Es paldies saku
Par mirkli šo,
Par gaistošo.

Labvakar!
Gaismai logā saku,
Jo mājas gaida
Pārnākot.

AIJA ČEPULE

Zveja
Dūmi no skursteņiem
Kāpj debesīs.
Apkārt klajums balts.
Upe cīnās ar ledu.
Viens otram blakus
Satupuši žibulētāji sēž.
Uh, kas par lomu būs!
Ar zivīm viņi priecēs mūs.
Krāšu zvīņu pie zvīņas,
Lai jaunajā gadā
Netrūktu eiro man,
Lai Ziemassvētku zvani skan!

ANDRIS KOPEIKA

***
Nocērt eglīti,
Iededz tajā svecīti
Un gaidi to jauno,
Kas nāks un solīs –
Putnu pienu, jaunu naudu,
Gaišāku dienu un jaukākus
vakarus,
Bet pats... nedarīsi nekā,
Tikai gaidīsi.

P. S.
Neaizmirsti asaras,
Kas slacīja gaidīšanas laiku!
Varbūt uzbursim kaut ko skaistu
Ar savām rokām.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Literārā lappuse

Kategorijas