Latvieši Ziemassvētkus svin visā pasaulē

2013. gada 20. decembris 00:00

786

Latvieši Ziemassvētkus svin visā pasaulē

Gada gaišākos svēkus gribas skaistus, baltus un klusus. Kādreizējie baušķenieki stāsta, kā viņi ļoti tālu no Latvijas svinējuši Jēzus piedzimšanu.

Lai piedzīvojums sākas!
Baušķenieks Arnolds Rikmanis, vēl būdams 11. klases skolēns, 2009. gada nogalē kopā ar mammu Sarmīti pārcēlās uz dzīvi Rietumaustrālijas štata galvaspilsētā Pērtā. Vietējie iedzīvotāji to sauc par «vecmāmiņas štatu». Veikali un iestādes tur tiek slēgti jau piecos pēcpusdienā un svētdienās reti kas ir atvērts.

Puisis atzīst, ka iedzīvoties nenācās viegli. Nepanesams karstums, bezgaiss un milzīgi zirnekļi biedējuši ik uz soļa. Lai gan Arnoldam bija nodrošināta iespēja pabeigt vidusskolu, viņš izlēma iet citu ceļu. Puisis pabeidza kursus, angļu valodas zināšanas uzlaboja līdz augstskolas līmenim un meklēja darbu.

Pienākums sauc
Pamazām iepazinis vietējo kultūru, apkārtnes daudzveidību un ieguvis jaunus draugus, Arnolds sāka strādāt interneta lielveikalā. Puisis veidojis karjeru, iepazinies ar draudzeni austrālieti Melisu Fordīsu.

Pirmos pāris mēnešus baušķenieks centies savienot darbu ar mācībām vidusskolā, guļot vien trīs stundas diennaktī. Šajā cīņā izglītība zaudēja, toties peļņa darbā trīskāršojās. Arnolds strādāja tik cītīgi, ka veikalā kļuva par ceturto atbildīgāko darbinieku, kas administrē citu strādājošo gaitas. Tomēr arī šis ritms nav īstais: «Nauda ir, bet nav laika to tērēt,» atzīst puisis. Izbaudot savu pirmo atvaļinājumu trīs gadu laikā Latvijā, Arnolds plāno samazināt darba slodzi, pabeigt vidusskolu un sākt studijas.

Ačgārnā būtība
Pirmos Ziemassvētkus Arnolds izbaudīja drīz pēc ierašanās Austrālijā. Latvijā decembrī gaida sniegu, bet ķenguru zemē gaisa temperatūra tuvojas 40 grādiem.

Īstie Ziemassvētku prieki Austrālijā sākas 25. decembrī. Taču ne ar pelēko zirņu vai štovētu kāpostu ēšanu. Ir karsti, un galdā ceļ augļus, salātus un saldumus, ko austrālieši ļoti ciena. «Viņi uz saldējuma uzliek putukrējuma kaudzi, pārlej tam kausētu šokolādi un uzber krāsainas konfektes,» stāsta Arnolds.

Pēc ģimenes pasēdēšanas nereti svinības turpinās kādā no gaišzilā okeāna pludmalēm, rīkojot barbekjū svinības. Ziemassvētku noskaņu iegūt nav viegli, lai gan svētku gaidīšana sākas jau oktobrī. «Austrālijā nežēlo tūkstošiem dolāru, lai ar spuldzīšu virtenēm padarītu savu māju par visspožāko apkārtnē. Naktīs ielu apgaismojumu izslēdz, jo rotājumi gaiši mirdz. Arī dāvanas nav nekādas mazās – «zem eglītes» mēdz būt dārgi pulksteņi un pat mašīnas,» teic Arnolds.

Pirms Ziemassvētkiem, oktobrī un novembrī, Rietumaustrālijā ļoti populāras ir labdarības akcijas bērniem ar īpašām vajadzībām. Pagājušajā gadā štatā saziedoti vairāk nekā 25 miljoni dolāri. Arnoldam ir savs stāsts par labdarību: «Pirms svētkiem nopirku loterijas biļeti un vinnēju 600 dolārus. Izmainīju tos divdesmitnieku banknotēs, ko pilsētas centrā uzdāvināju katram sastaptajam bezpajumtniekam.»

Pirmoreiz Latvijā
«Pārbraucot pār Mēmeles tiltu un ieraugot Bausku, mani pārņēma atmiņas, un nebija izjūtas, ka esmu bijis prom vairākus gadus,» teic Arnolds. Savukārt viņa draudzenei Melisai šis bija gan pirmais lidojums, gan pirmais sniegs, gan pirmā īstā eglīte, jo Austrālijā tās esot no plastmasas.

Melisa savu dzimteni Ziemassvētkos nevar iedomāties bez Santa Klausiem lielveikalos: «Tie ir katrā, pat vismazākajā bodītē, apdāvina ar konfektēm un fotografējas ar bērniem.»

Melisa nepacietīgi gaida Ziemassvētku vakaru un Jauno gadu Latvijā kopā ar Arnolda tuviniekiem. Īpašu prieku sagādā plāns par uguņošanu, jo Austrālijā raķetes šaut pie mājas nav atļauts, jāaprobežojas ar mazām petardēm, no kurām lido spīguļi un krāsaini papīri.
Arnolds uzskata, ka viņam lielākā dāvana ir iespēja dzīvot Austrālijā, tās pilsonību puisis iegūs 2014. gadā.

Latviskāk nekā dzimtenē
Kādreizējā baušķeniece Inese Pienāre vairākus gadus dzīvo Anglijas pilsētā Derbijā un piekopj britu tradīcijas. Viņai Ziemassvētki asociējas ar ballītēm.

Decembris vēl nebija pusē, kad Inese bija paspējusi nosvinēt svētkus darbā un aizkustinoši izdzie-dāties «Straumēnu» kora eglītē. Turpinās gatavošanās ikgadējam Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas Lielbritānijā Ziemassvētku vakara dievkalpojumam. Inese priecājas: «Sarūpēts liels dāvanu maiss šejienes latviešu bērniem. Manuprāt, tas daudziem ir vienīgais iemesls iemācīties pantiņu latviešu valodā.»

Tradicionāli Ziemassvētku vakaru Inese ar ģimeni pavada mājās. Neiztiek bez piparkūkām, štovētiem skābiem kāpostiem un mammas ceptiem pīrādziņiem. Parasti ielūdz ciemos kādu Ineses tautieti, kurš dzīvo bez tuviniekiem. Šie labsirdīgie brīži padara svētkus sirsnīgākus. Iespējams, tam savu artavu dod «Straumēnu» kora vide un Derbijas latviešu kopas kodols – Daila un Gunārs Līcīši, kuriem jau krietni pāri 80 gadiem.

Baltās atmiņas
Pietrūkstot vien kupenu un sniegavīra celšanas, jo tikai reizi Inesei izdevies Anglijā piedzīvot baltus ziemas saulgriežus.

Inese atceras kādus Ziemassvētkus pirms daudziem gadiem Latvijā: «Strādāju Rīgā, tāpēc svētvakarā kopā ar māsas ģimeni steidzāmies pie mammas uz Bausku. Bija ļoti daudz sniega. Gliemeža ātrumā laužoties cauri kupenām, ceļa malā ieraudzījām iestrēgušu mašīnu. Apstājāmies, lai noskaidrotu, vai varam palīdzēt. Kamēr vīrieši ar virvēm vilka mašīnu, iebridām apsnigušajā mežā fotografēties un baudījām svētvakara mieru. Gan mēs, gan no sniega gūsta atbrīvotie braucēji laimīgi turpinājām ceļu.» Inese ar māsu joprojām atceras šo sirsnības un labestības pilno vakaru.

Rūķi pie baseina
Šogad pirmajos Ziemassvētkos Inese ar vīru Andries lidos uz viņa dzimteni – Dienvidāfriku. Gadu miju tur sagaidīs ar gaļas cepšanu pie baseina.

Inese jau reiz decembrī bijusi Dienvidāfrikā pie draudzenes un atzīst, ka svētsvinīgo noskaņu iegūt bijis grūti: «Ziemassvētki tur ir viskarstākais laiks. 40 grādu svelmē pat mākslīgās eglītes izskatās nevietā.»

Inese pārliecinājusies, ka dienvidāfrikāņi ir ģimeniski cilvēki, lieli svinētāji, dziedātāji un gaļas ēdāji. Tērpjas T-kreklos un šortiņos, bet galvā liek rūķu cepures. Inese tic, ka arī šogad būs jautri, jo ģimene būs kopā, bērni saņems dāvanas, un pustumsā paredzēta uguņošana.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Latvieši Ziemassvētkus svin visā pasaulē

Kategorijas