Ticība un daba iedvesmo

2013. gada 20. decembris 00:00

70 gadu jubileja Antrai Kosai.

Baušķeniece Antra Kosa ar savu dzīvi ir apmierināta – viss kārotais ir nopelnīts pašas spēkiem, neatlaidīgi strādājot, un enerģija tam tiek ņemta no dabas, mūzikas un Dieva.

Bērnība – skaistās pļavās
«Ar skaistiem mākoņiem un pļavām ir aizvadīta mana bērnība,» teic jubilāre. Nevarētu sacīt, ka apstākļi, kuros viņa auga, bija tie labākie – meklējumos pēc labākas dzīvesvietas ģimene bieži vien pārcēlās, jo tai piešķirtie dzīvokļi parasti bija namos ar cauru jumtu vai citām neērtībām. Antrai atmiņā palicis, kā viņa – mazs ķipars – pirmajā klasē mīnus 20 grādu lielā salā gāja septiņus kilometrus tālo ceļu caur kupenām uz Stelpes skolu: «Skola man patika. Biju klusa, bailīga un kautrīga. Klausījos visā, ko stāsta skolotāja. Ļoti patika dziedāšana un dabas mācība. Nebiju teicamniece, jo mājās īsti nebija neviena, kas sēdētu klāt un paskaidrotu.»

Vecāki bijuši noslogoti – no agra rīta līdz vēlam vakaram strādāja kūtī. «Tā kā viņi mājās pārradās vēlu, mammai iznāca vēlu taisīt vakariņas. Vienā reizē, kad pildīju mājas darbus skolai, aizmigu, un vakariņas vairs mani neinteresēja. Mammīte mani cēla un cēla, lai paēdu, bet man miegs bija saldāks,» stāsta baušķeniece. Taču viņa nekad nav pārmetusi vecākiem par to, ka viņi pārāk daudz strādāja. Kad vien bija brīva, Antra viņiem devās palīgā: «Man patika skatīties, kā gotiņas slauc, kā viņas ēd. Vasarā gāju līdzi mammai ganos. Es bieži skatījos mākoņos, lūkojos koku galos, vēroju pļavas, pinu vainadziņu un liku galvā sev un gotiņām.»

Biešu nauda
Visu, ko vien sirds kāroja, – riteni, mopēdu, akordeonu, mašīnu, sintezatoru – jubilāre lielākoties nopirkusi par naudu, ko ieguva par biešu kaplēšanu. «Cilvēks var visu iegādāties, ja vien ir pacietīgs, uzņēmīgs. Nav jāgaida, kad tev kāds ko dos, jācenšas pašam ar savām rokām un sirdi nopelnīt,» uzskata Antra.

Baušķeniece savā darba mūžā ir strādājusi visdažādākajās nozarēs – sākot ar jau minēto govju ganīšanu un slaukšanu, biešu kaplēšanu un putnu kopšanu jaunībā un beidzot ar autotransporta pakalpojumiem, dežurēšanu policijā un bērnu pieskatīšanu bērnudārzā brieduma gados. «Man vienmēr bija gribējies izmācīties un kļūt par policisti. Būt atbildīgai par bērnu drošību vai kārtību uz ceļiem. Man patīk patiesība, kārtība, stingrība un mācīt citus iet pa Dieva ceļu. Nekur citur,» atklāj pensionāre. Turklāt viņai allaž patikuši formas tērpi. Kad vien bērnībā radusies izdevība pielaikot radinieka miliča formu vai brāļa armijas tērpu, Antra to uzvilkusi un piemiņai sevi iemūžinājusi fotogrāfijā.

Viens no grūtākajiem dzīves posmiem viņai bijis laiks, kad, vīra pamesta, viena audzinājusi savus bērnus – Maigoni, Vinetu un Inesi. Turklāt vēl nācies pieskatīt arī citu bērnus, jo tas bija tad, kad Antra strādāja par audzinātāju bērnudārzā. «Saslimu. Dabūju otro invaliditātes grupu un emocionāli biju sagrauta,» atceras baušķeniece.

«Ielej» mīlestību
Tas, kas savulaik jubilārei atgriezis dzīvesprieku, bija majores Rutas Hansenas vadītie Pestīšanas Armijas dievkalpojumi. «Sadarbība ar Pestīšanas Armiju sākās 1992. gadā, kad Ruta ieradās Bauskā. Man nevajadzēja ne drēbes, ne zupu, pēc kā daudzi uz turieni dodas. Tur man ar skaistu mūziku un vārdiem tika «ielieta» Dieva mīlestība. Arī pati sāku dziedāt draudzes korī,» atklāj Antra. Viņasprāt, vislabāk veselības un garīgais uzplaukums ir redzams, kad salīdzina dažādo periodu fotogrāfijas, tajās ir redzamas ievērojamas pārmaiņas. R. Hansena apliecina, ka Antra ir ļoti cītīga dievkalpojumu apmeklētāja, daudz un pamatīgi lasa Bībeli. Ticība, daba un viņas koptās puķes ir A. Kosas mīlestības un iedvesmas avots.

Muzicēšana ir otrs jubilāres dzīves lielais sapnis, kas pavēries mūža otrajā pusē. Mūzikā viņa saskata ļoti lielu gandarījumu, godu un mīlestību pret dzīvi. «Mūzika ir jāklausās ar sirdi un dvēseli. Ja ritms būs maigs un saskaņots ar dabu, puķēm un cilvēkiem, tad mēs visi starosim un pateiksimies Dievam par to, cik skaista ir dzīve,» uzskata pensionāre. Lai arī kur tas būtu – savā sakņu dārziņā, magoņu pļavā pie Iecavas vai kaut kur mežā, Antra mēdz paņemt līdzi magnetofonu vai sintezatoru un kopā ar ģimeni izbaudīt mirkļa burvību. «Man ļoti patīk daba, gribu tajā priecāties kā putniņš.»

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Ticība un daba iedvesmo

Kategorijas